Anša Cīruļa sienu gleznojumi sanatorijā «Ogre»

[ A+ ] /[ A- ]

2013.gads. Ēdamzāles sienu gleznojumi.

Šā pavasara mākslas dienās vēlos pastāstīt par izcilo Anša Cīruļa mākslas darbu – sienu zīmējumiem sanatorijā «Ogre», kas iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā.

Rīgas Centrālā slimokase 1926.gadā izdod rīkojumu, un Jaunogrē – Mālukalnā, Gaimas prospektā 2, tiek likts pamatakmens arhitekta Konstantīna Pēkšēna (1859.08.03. – 1928.23.06.) projektētai ēkai, kas paredzēta Rīgas trūcīgo, tuberkulozi un citas slimības pārslimojušo un novājināto bērnu atpūtai visa gada garumā. Savukārt 1927.gadā māksliniekam Ansim Cīrulim (1883.24.02. – 1942.15.09.) tiek uzdots «izdaiļot» bērnu atpūtas nama iekšieni. Visgreznāk darināta ēdamzāle, rotājumi atrodas sienu augšmalās. Gleznās attēlota bērnu pasaule – auklīte, kas stāsta pasakas un teikas par tālām zemēm, koku stādīšana, zinību apgūšana, rotaļāšanās un dejošana. Gleznas izpildītas ar kazeīnu kā saistvielu uz kaļķa pamata. Kazeīnam ar kaļķi savienojoties, rodas visai izturīgs gleznojums.

Ernests Brastiņš 1927.gadā raksta: «Katram mākslas draugam jāapmeklē Ogre un jāaplūko šie sienu gleznojumi. Tie ir Latvijā vēl retums, tos nevar uz Rīgu atvest izstādīšanai, bet tie nedrīkst tādēļ palikt neredzēti.»

Mainoties valsts politiskai iekārtai, mainās sanatorijas personāls, un 1954.gadā kosmētiskā remonta laikā sienu gleznojumi tiek aizkrāsoti ar eļļas krāsu. Savukārt astoņdesmito gadu sākumā daktere Vija Linde, ieraudzījusi žurnālā «Atpūta» attēlus ar Jaunogres sanatorijas interjeru, parāda to saviem kolēģiem. Solis pa solim, un 1989.gadā pēc restaurācijas, kas notika restauratores Kristīnes Širvinskas vadībā, mākslas dienu laikā šie gleznojumi tiek atklāti otro reizi. Fotoattēli liecina, ka arī otrā stāva rotaļu telpā bijusi gleznota frīze, bet, diemžēl, to atjaunot neizdevās. Savukārt pašlaik abās kāpņu telpās no pirmā uz otro stāvu, nolūpot eļļas krāsai, redzamas ornamentāla zīmējuma paliekas, kas liecina par to, ka šī ēka nav apzināta pilnībā.

No Anša Cīruļa gleznotajām trīs freskām saglabājušās divas: Ogres bērnu sanatorijā un 1936.gadā gleznotā freska Dzintaru koncertzālē. 1921.gadā gleznotās freskas Jelgavas Lauksaimnieku viesnīcā kara laikā gājušas bojā.

Ansis Cīrulis ir izcils lietišķās mākslas meistars, gleznotājs un  grafiķis, Latvijas Republikas karoga standarta meta autors, pirmās Latvijas pastmarkas autors, Rīgas pils Sūtņu akreditēšanas zāles dizaina un Rīgas pils vārtu meta autors.

Otrā stāva rotaļu istabas zudušie sienu gleznojumi.

Foto no OVM arhīva