Arī Augstākās tiesas Senāts noraida prasību Lauberes cūku lietā

[ A+ ] /[ A- ]

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis biedrības «Lauberiete» blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 14.decembra lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 7.augusta lēmums par atteikumu pieņemt biedrības iesniegto prasību.

Pērn, 27.jūlijā, biedrība «Lauberiete» Administratīvajā rajona tiesā iesniedza prasību, lūdzot atzīt par prettiesisku un atcelt Lauberes pagasta padomes 2009.gada 30.jūnija lēmuma – «Par saistošo noteikumu Nr.4 (Detālplānojums zemes gabaliem «Rukši», «Vepri», «Vikingi» un «Troļļi» Lauberes pagastā) – apstiprināšanu. Biedrība «Lauberiete» pārsūdzēja apstiprināto detālplānojumu Administratīvajā rajona tiesā. Tā notika 2009.gada 7.augustā. Administratīvās rajona tiesas tiesnese ar lēmumu atteicās pieņemt biedrības «Lauberiete» pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Savukārt Administratīvā apgabaltiesa 14.decembrī noraidīja Lauberes iedzīvotāju prasību atcelt Lauberes pagasta 30. jūnija lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu. Tiesa atstāja spēkā 7. augusta lēmumu, kurā biedrības «Lauberiete» prasība netika apmierināta.

«Detālplānojums, lai gan pēc savas būtības un rakstura vairāk līdzinās administratīvajam aktam, formāli ir ārējais normatīvais akts,» teikts Augstākās tiesas Senāta lēmumā. Biedrības prasījums par lēmuma atcelšanu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, jo Administratīvā procesa likums neparedz administratīvajai tiesai kompetenci izskatīt prasījumus par ārējo normatīvo aktu atcelšanu. «Teritorijas plānojums pastāv tieši saistošo noteikumu – normatīvā akta – veidā, kas ir vispārīgs, nevis individuāls regulējums. Izskatīt lietas par saistošo noteikumu vai to daļu atbilstību augstākā juridiskā spēka tiesību normām (aktiem) ir Satversmes tiesa kompetencē. Turklāt, kā izriet no Satversmes tiesas spriedumiem, tā var arī pārbaudīt procedūras pārkāpumus, kas pieļauti saistošo noteikumu procesā,» skaidrots Augstākās tiesas lēmumā. Kā minēts tālāk, vienīgi Satversmes tiesa apstiprināto detālplānojumu var atcelt. Biedrība «Lauberiete» līdz šim Satversmes tiesā nav vērsusies un tiesisko gandarījumu šai lietā nav guvusi. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments nolēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 14.decembra lēmumu, bet biedrības «Lauberiete» blakus sūdzību noraidīt. Lēmums nav pārsūdzams. Biedrības «Lauberiete» uzticība Latvijas tiesu sistēmai ir zudusi, un, kā norāda biedrības pilnvarotā persona Ilona Klēviņa, «biedrībai ir jāiet cits tiesiskās taisnības panākšanas ceļš, bet kāds? – tas vēl nav izlemts. Pastāv arī jautājums, vai vispār šāds ceļš ir atrodams?!» Šādas sajūtas biedrībai radušās, iepazīstoties un izanalizējot Satversmes tiesas spriedumu Lažas cūku kompleksa lietā.

Esam jau informējuši, ka SIA «Lauberes bekons» Lauberes pagastā, apmēram 4 – 4,5 kilometrus no pagasta centra, iecerējusi celt cūku kompleksu 12 000 cūkām, kuru apkalpotu ap desmit darbinieki. Gadā plānots nobarot ap 38 000 cūku. Iedzīvotāji, baidoties no iespējamās cūku mēslu smakas, pašvaldībai veltījuši asus protestus, savukārt ieceres īstenotāji un atbalstītāji apgalvo, ka taps vismodernākais komplekss Latvijā, kurā būs gaisa filtri, bet no raudzētiem cūku mēsliem iegūs biogāzi, līdz ar to Lauberē un apkārtējos pagastos smaka neizplatīšoties. Kompleksā plānots no citām fermām iegādātos sivēnus nobarot līdz 100 kilogramiem un pēc tam realizēt gaļas kombinātos. Lauberes iedzīvotāji satraukti, ka cūku mēslu smaka pagastā būs jūtama visu gadu, tāpat ir nobažījušies par iespējamo gruntsūdeņu piesārņošanu.