Arī Taurupē atceras komponistu Kārli Kažociņu

[ A+ ] /[ A- ]

Piemiņas brīdī Kažociņu dzimtas kapos, priekšplānā Taurupes novadpētniecības muzeja vadītāja Inta Antone, aizmugurē Jānis Kažociņš.

Piemiņas brīdī Kažociņu dzimtas kapos, priekšplānā Taurupes novadpētniecības muzeja vadītāja Inta Antone, aizmugurē Jānis Kažociņš.

15.maijā atzīmējām komponista, diriģenta, pedagoga un mūzikas kritiķa Kārļa Kažociņa 130.jubileju (15.05.1886. – 18.04.1920.).

«OVV» jau informēja, ka par godu šim notikumam vērienīgu pasākumu visas dienas garumā bija sarūpējuši Madlienas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, pedagogi un direktore Vita Ervalde. Maija pēdējā sestdienā arī taurupieši pulcējās muzejā, lai godinātu savu novadnieku.

Taurupes Novadpētniecības muzeja vadītāja Inta Antone, atklājot jauno ekspozīciju par Kārli Arturu Kažociņu, uzsvēra, ka slavenā novadnieka saknes meklējamas Plāteres «Lielūžu» mājās. Jau kopš 19.gadsimta vidus to iemītnieki bija pagasta saimnieciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves centrā. Piecas Kažociņu paaudzes prasmīgi saimniekoja mājās, kur cieņā bija darba tikums, mīlestība uz Tēvzemi, dziesmu un mūziku. Kārļa vectēvs un vecmāmiņa bijuši ļoti darbīgi, sevišķi rosīgs bijis vectēvs Jēkabs. Vieni no pirmajiem Madlienas novadā iepirkuši mājas. Kad pieauga dēli, sievas izvēlējās pats vectēvs. Dēlam Miķelim bija jābrauc precībās pie «Sīmaņu» mājas Dambergu meitām. Tika izraudzīta meita Trīne, komponista māte, kura guvusi tam laikam samērā labu izglītību. Māte mīlēja tīrību, kārtību. «Lielūžu» sēta kļuva par gaumīgāk un skaistāk iekārtoto visā apkārtnē. Netālu no mājām tēvs iestādījis ozolus: vienu sev, trīs dēliem – Kārlim, Eduardam un Jānim. Vēlāk tēvam Miķelim radusies doma uz «Lielūžu» zemes kalna galā veidot ģimenes kapus, kur arī visi seši ģimenes locekļi apbedīti: vectēvs, vecmāmiņa, tēvs Miķelis, māte Trīne, dēli Kārlis un Jānis, izņemot Eduardu.

Dzimtajās mājās ikdienā bieži skanēja dziesmas. Vectēvs prata gatavot vijoles, un pats labi spēlēja. Māte un tēvs dziedāja Plāteres korī. Svinīgiem brīžiem Kārļa tēvs bija atpircis no Plāteres skolas mazas ērģelītes. Muzikālās zināšanas viņš bija ieguvis pašmācības ceļā un mācīja arī dēlus. Kad puiši paaugās, iegādājās klavieres. Lai gan sava īsā mūža laikā komponists paguva sacerēt vien dažus desmitus kora dziesmu, solodziesmu un klavierminiatūru, tomēr latviešu mūzikas vēsturē viņa vārds ir nozīmīgs, pateicoties kora dziesmai «Kā gulbji».

Pasākumā viesojās arī komponista mazdēls – Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš, kurš lepojas, ka viņa saknes meklējamas tik gleznainā vietā un ka vietējie nav aizmirsuši viņa vectēvu. J.Kažociņš dalījās atmiņās par savu ģimeni, par vectēvu Kārli un viņa sievu – skatuves mākslinieci Emmu Olgu Frederiku Grantovsku, ar kuru iepazinās Rīgas Jaunā teātra korī.

Taurupes kultūras dzīves vadītāja Nellija Balode atklāja vēl kādu mazāk zināmu K.Kažociņa daudzpusīgās personības šķautni, proti, nolasīja vairākus viņa sacerētos dzejoļus.

Muzikālajā pasākuma daļā koncertēja Madlienas Mūzikas skolas klavierklases audzēkņi – taurupieši Dagnis Krūmiņš un Dita Krūmiņa, kā arī šīs skolas flautas klases absolvente Aiva Antone.

Uldis Prancāns

Ulda Prancāna foto