Attālāko Ogres novada pagastu ļaužu sāpe – mazās skoliņas

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres novada attīstības programmas apspriešanā Taurupē piedalījās ne tikai mājinieki, bet arī Mazozolu un Meņģeles pārstāvji. Priekšplānā Rasma Derkina (no kreisās), Olita Rudzīte un Ieva Jermacāne no Meņģeles.

2.novembrī Taurupes pagasta pašvaldības zālē pulcējās interesenti, lai piedalītos Ogres novada attīstības septiņgadu programmas apspriešanā.

Ieradušies bija ne tikai taurupieši un pagasta pārvaldes darbinieki ar vadītāju Jāni Stafecki priekšgalā, bet arī Mazozolu un Meņģeles kolēģi (Andrejs Ikaunieks, Ieva Jermacāne u. c.), kā arī Ogres novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte. Pietrūka allaž aktīvo vietējās pensionāru kopas «Novakare» pārstāvju (varbūt netika informēti), toties aktivitāti izrādīja vidusskolas pedagogi.

Par Ogres novada attīstības programmas plānošanas dokumentu, kurā noteikts pasākumu kopums pašvaldības ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai no 2011. līdz 2017. gadam, referēja Rita Grāvīte, kura ir atbildīgā persona par programmas sadaļu izstrādi, termiņiem un publisko apspriešanu (vadīšanu). Vizuālo informāciju nodrošināja Ogres novada Attīstības nodaļas projektu vadītājs Edgars Pārpucis. Protams, ideālā variantā šis dokuments nodrošinās līdzsvarotu Ogres novada teritorijas attīstību ilgtermiņā un kalpos par pamatu investīciju piesaistei privātajā un publiskajā sektorā, jo novada stratēģiskie mērķi ir veicināt teritorijas ekonomisko izaugsmi, uzņēmumu konkurētspēju; attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu; veicināt vidi saudzējošas augstas dzīves kvalitātes ieviešanu.

Vai Ogres novada izveide attaisnojusies?

Klātesošo pārdomas un replikas radīja daži daiļrunīgi skaitļi un atzinumi. Ogres novads valsts mērogā nav pirmais platības ziņā, bet iedzīvotāju skaitā gan. 2009.gada 1.janvārī novada kopējais iedzīvotāju skaits bija 38 987, no kuriem 29 825 jeb

76,5 procenti dzīvoja Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā. Vidējais apdzīvojuma blīvums bija 39,3 cilvēki uz kvadrātkilometru, taču tas ievērojami atšķīrās, salīdzinot informāciju par Ogres pilsētu ar Ogresgala pagastu un pārējiem pagastiem. Ogres novada budžets pērn bija 31,6 miljoni, kopējos ieņēmumos Ogre un Ogresgals deva 83 procentus, pārējie pagasti – tikai 17. Novadā ir 102 politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas (tā kā par daudz…). Gandrīz puse no valsts autoceļiem ir avārijas stāvoklī. Siltumapgāde normāla, vienīgi Ogresgalā, Krapē un Mazozolos nav centralizētās siltumapgādes. Kvalitatīvi ir dzeramā ūdens resursi, mežu masīvi, toties bēdīgā stāvoklī attīrīšanas iekārtas un atkritumu apsaimniekošana. Kopumā var secināt, ka pēc teritoriālās reformas visi novada lauku pagasti ir ieguvēji, ko nevar teikt par Ogri un Ogresgalu. Ja tiktu īstenots pirmais apvienošanās modelis (Madliena, Meņģele, Mazozoli, Taurupe), šie pagasti finansiāli būtu nogrimuši.

Par un pret skolu tīkla optimizāciju

Krietni kaismīgākas diskusijas izvērtās izglītības jautājumos, par kuriem runāja Ogres novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte. Viņa atzina, ka izglītības programma tika pieņemta ātrā tempā, jo nācās rēķināties ar skolēnu autobusu iegādes procedūru. Protams, šobrīd nav zināms nākamā gada izglītības budžets. Ja nauda seko skolēnam, mazajās skoliņās finansējums diemžēl ir nepietiekams. Meņģeles (51 skolēns), Mazozolu (52), Krapes (60) un vairāku citu skolu audzēkņiem nav pieejami pilnīgi visi modernie mācību līdzekļi, ar kuriem strādā centra vidusskolu bērni un jaunieši. Nākotnē tomēr nāksies domāt par skolu tīkla optimizāciju, lai gan šie jautājumi jārisina ļoti uzmanīgi, jāizvērtē visi plusi un mīnusi. Ogres novadā pagaidām nav slēgta vai reorganizēta neviena skola. Taurupes pedagogi iebilda – atšķirība kvalitātē un tehniskajā nodrošinājumā nav liela un kāpēc mazās izglītības iestādes nevarētu atbalstīt? Tagad ikvienā lauku pašvaldībā ir zināmi dati par katru bērnu, bet, ja viņš brauks mācīties uz attālāku skolu, vai nepazudīs no redzesloka (vai vispār mācīsies?)? Pretrunīgas domas bija par pedagogu darba samaksas koeficientiem, likmēm, klašu piepildījumu, stundu «lasīšanu», izlīdzot kaimiņu skolām, apvienoto klašu vadīšanu, demogrāfisko situāciju. Bērni patiešām dzimst cikliski, varbūt prātīgi nepārsteigties – kaut ko aizliegt un likvidēt ir vienkārši, bet atjaunot sarežģīti. Skaidrs, ka lauki izmirst un kļūst arvien sirmāki. Ir bijuši gadi, kad, piemēram, Meņģelē un Mazozolos nav piedzimis neviens bērns. Nākamajā – pasaulē nāk trīs – oho (!), dzimstības pieaugums par 300 procentiem… Attālāko reģionu ļaudis pamesti likteņa varā. Viegli teikt – jāattīsta ražošana, uzņēmējdarbība. Protams, lauciniekam – darba ņēmējam ir vienkāršāk aizbraukt uz pilsētu, nopelnīt un braukt atpakaļ, nerunājot nemaz par izceļošanu labākas dzīves un algas meklējumos.

Lielisks instruments vēlētāju rokās

Tikšanās noslēgumā R. Grāvīte uzsvēra, ka Ogres novada apjomīgā, detalizēti izstrādātā, atklātībā nodrukātā attīstības, īstenošanas un uzraudzības programma ir lielisks instruments iedzīvotāju rokās, kad tuvosies nākamās pašvaldību vēlēšanas. Tad būs redzams, kas no paredzētā paveikts, kurās jomās solījumi materializējušies, kurās ne.

Visbeidzot – taurupiešiem pārdomas radīja plānotais finansējums Ogres novada trīs gadu attīstības programmai. Var piekrist, ka 81 procents atvēlēts metropolei Ogrei un Ogresgalam, bet no atlikušajiem 19 vienam pašam Madlienas pagastam – 8, pārējiem – 11 procenti…

Ulda Prancāna foto