Atvadu vārdi, Mūžības ceļā dodoties…

[ A+ ] /[ A- ]

Rozālija Galvanovska.

Vasarai aizejot, no daudz kā atvadāmies. Tad skumjas nav ilgas – gājputni taču atgriezīsies, ziedi smaidīs pretī saulei, viss zaļos, pavasarim atnākot.

Bet skumjas pārņem un neatstāj, kad mūžībā aiziet tuvs cilvēks.

Man bija laime Liju pazīt turpat 50 gadus, kopā arī pastrādāt vairākus gadus. Viņa bija īsts kultūras darbinieks, kultūras dvēsele.

Tagad, jau no attāluma, var vērtēt, ka mūsu tautas garīgā kultūra nebrīves gados izdzīvoja, lielā mērā pateicoties tādiem cilvēkiem, kas savā darbā ielika sirdi, visu sevi bez atlikuma. Tāda bija Lija. Un tādi cilvēki atrada arī atbalsi daudzos.

Lija mums ilgi dzīvos sirds atmiņā. Lai viņas dvēselei gaišs lidojums!

Jānis Rijnieks,

bijušais Latvijas Nacionālā kultūras centra direktors (1980–1988)

***

Bija ļoti skumji saņemt ziņu, ka pirmdienas rītā mūsu dzīvespriecīgā, vitālā, mūžam enerģiskā Lija ir aizgājusi. Liekas, ka šādi cilvēki nemirst, viņi tikai uz laiku atvadās no mums. Man ir sajūta, ka Lija aizvien ir tepat blakus ar savu smaidu, enerģiju un mūžīgo interesi par visu, kas notiek Ogres un arī Latvijas kultūras dzīvē. Manuprāt, Lijas dzīves centrs ir bijis Ogres Tautas nams un Kultūras centrs, jo arī pēc aiziešanas no aktīvās darba dzīves viņa ļoti bieži apciemoja kolēģus, dalījās ar jaunām idejām un priecājās par pārmaiņām, kas notiek Ogrē un arī Kultūras centrā. Likās, ka viņas sirds ir visu laiku klātesoša un viņas interese nerimstoša. Viņas lielais sapnis bija atjaunot bijušo Ogres Tautas namu, iepūst tam jaunu elpu. Es ļoti ceru, ka visas labās domas materializējas un Lijas lielais sapnis reiz pārtaps īstenībā. Lai Tev gaišas debesis, mūsu mīļā Lija!

Antra Purviņa,

Tava bijusī kolēģe un Ogres novada Kultūras centra direktore kopš 2015.gada

***

Rozālija Galvanovska, vai vienkārši – Lija, tagad dzirksteļos Mūžības debesīs. Jā, tāda – radoši un organizatoriski uzlādēta un mirdzoša – viņa piepildīja mūsu un arī šī laika kultūrvidi un cilvēkus. Mums, kas bijām ar viņu kopā kultūras darbā, viņa atdevusi ļoti daudz no savas dzīves, jo vienmēr dot bija viņas mūža vadmotīvs. To sajutu arī es, tāpat sajutu novadnieces, gudras sievietes un drauga plecu. Šīs labestīgās enerģijas starojums nāca no Seces pakalniem un mīlestībā dzīvos Mūžībā.

Jānis Kurpnieks,

bijušais Latvijas Nacionālā kultūras centra direktors (1988–2002)

***

Ir cilvēki, kam lapu zelts

Tā biris šūpulī, ka visam mūžam pietiek.

Un tie, kas tādās sirdīs ietiek, –

Tie sauli var ar spaiņiem smelt.

Ir cilvēki, kas gadus liek

Kā maizes kukuļus, lai draugi lauztu,

Ja kaut kas sāp, lai nenojaustu,

Lai staro tikai atdevēja prieks…

Milda Losberga

Es pateicos liktenim, kas man deva iespēju apaļus 40 gadus būt Lijas tuvumā. Vienmēr smaidoša, vienmēr dzīvespriecīga, vienmēr radoša nemiera un enerģijas pilna, kas spēja iesaistīt pat visklusāko malā sēdētāju aizrautīgu, dažkārt pat pārgalvīgu ideju īstenošanā. Es vaicāju sev, kur Lija visam rada spēku? Domāju – mīlestībā. Dziļi un patiesi mīlot savus tuvākos, savus kolēģus, savu darbu un dzīvi. Nu Lijas dzīves gadu klaipi ir izdalīti, bet manī paliks atmiņas un Lijas dāvātā dzirkstošā gaisma un spēks.

Ligita Zadvinska,

bijusī Ogres novada Kultūras centra direktore (1996–2015)

***

Paldies, Lija, ka Tu biji. Paldies, ka man bija iespēja ilgus gadus strādāt kopā ar Tevi gan savulaik Ogres Tautas namā, gan Ogres Kultūras centrā kā jauktā kora «Grīva» diriģentei.

Darbs kultūras jomā bija Lijas dzīves lielā mīlestība, tās starojums bija jūtams arī mums. Viņa spēja iedvesmot ar savu pozitīvo lādiņu, smaidu, atsaucību, atbalstu un patiesu ieinteresētību katra mākslinieciskā kolektīva un tā vadītāja darbā.

Lija bija arī spilgta dāma – gan ar savu vizuālo tēlu, gan spēju būt klāt ik koncertā, ik notikuma centrā. Bija ļoti žēl, kad Lija aizgāja no darba Kultūras centrā. Viņas mums pietrūka, patiesi pietrūka. Kaut gan viņa turpināja būt kopā ar mums Ogres kultūras dzīves notikumos.

Atceros arī mūsu garās telefona sarunas, kurās bija jūtama Lijas īpašā interese gan par Latvijas kultūras dzīves notikumiem, gan par mūsu mūzikas zvaigznēm pasaulē. Ne brīdi negribējās pieļaut domu, ka slimība varētu pieveikt vitālo, dzīvi mīlošo Liju, bet… Tu paliksi mūsu sirdīs!

Maija Amoliņa,

jauktā kora «Grīva» bijusī diriģente (1997–2017)

***

Ar Liju iepazinos Tīnūžos pirms pusgadsimta… Tad viņa strādāja bibliotēkā. Tik daudz par šiem gadiem kopā darīts, tik daudz skaistu un neaizmirstamu brīžu Lija dāvājusi un radījusi!

Viņa bija stingra un prasīga kā Ogres rajona Kultūras nodaļas vadītāja, bet tajā pašā laikā sirsnīga, saprotoša. Viņa prata atrast īstos vārdus un tos arī pateikt īstajā laikā un vietā!

Paldies, Lija, par kopīgām darba gaitām Tautas namā, paldies par pleca sajūtu, paldies par lielo, nesavtīgo mīlestību!

Anita Ausjuka,

ilggadēja Ogres novada kultūras darbiniece

***

Mūsu dzīves ceļi 40 gadu garumā krustojušies vairākkārt. Vienmēr esmu sastapusi Tevī draugu.

Tu esi atbalstījusi manas idejas. Esi bijis mans liktenīgais cilvēks, pieņemot lēmumu vadīt deju kolektīvu. Esam pārrunājušas dzīves un darba situācijas, meklējušas risinājumus problēmām.

Paldies Tev par atsaucību, dzīves gudrību, padomiem un atbalstu.

Ināra Driksna,

vidējās paaudzes deju kolektīva «Raksti» dibinātāja un vadītāja no 1999. līdz 2006.gadam, senioru deju kolektīva «Ogrēnietis» vadītāja kopš 2009.gada

***

Mīļā Lija! Tava dzīve bija krāšņa kā varavīksne. Tava mīļākā krāsa bija sarkanā – dzīvības un mīlestības krāsa. Nu sarkanais dzīpars ir pārtrūcis. Paldies par kopīgā darba gadiem. Līdzjūtība tuviniekiem un draugiem. Gaišu ceļu Mūžībā!

Velta Pētersone,

ilggadēja Ogres rajona Valsts kultūras inspektore,

Leonīds Pētersons

***

Ar Liju iepazinos apmēram pirms 30 gadiem, kad sāku darba un dzīves gaitas Ogrē.

Ilgus gadus strādājām kā tuvākās kolēģes vienā darba vietā, vienā kabinetā Ogres Kultūras centrā. Vienmēr esmu apbrīnojusi Lijas dzīvesprieku, optimismu, darbaprieku, pozitīvo dzīves redzējumu. Vienmēr ar smaidu un atvērtību, gatava uzklausīt un palīdzēt. Vienmēr eleganta, koša, spilgta kā sieviete un personība. Lija prata turēt godā gan pagātnes vērtības, gan tagadnes laimes un prieka mirkļus. Godīga, prasīga gan pret sevi, gan pret līdzcilvēkiem. Tāda man ir Lija.

Rita Smirnova,

Ogres Kultūras centra direktores vietniece pamatdarbības jautājumos kopš 1997.gada

***

«Es vēl tagad atceros pirmo «Rasas» mēģinājumu un to, kā Lija mūs iepazīstināja ar Airu Birziņu. Mums nav bijis daudz citu tik ļoti atbalstošu un visos mūsu skaistākajos brīžos klātesošu cilvēku kā Lija. Nezinu, vai bez viņas koris «Rasa” vispār būtu 1997.gada rudenī piedzimis,» saka Inguna, «Rasas» dziedātāja kopš pirmās dienas.

«Rasa» tiešām ir tādēļ, ka bija Lija un viņas iecere par Airas vadītu kori Ogres Tautas namā.

Aira piekrita, jauniešu kora vietā radās sieviešu koris.

Paldies Lijai par allaž silto un ģimenisko atmosfēru Tautas namā, par mīlestību un atbalstu, kad jau visi bijām pārcēlušies uz jaunajām mājām Ogres Kultūras centrā. Paldies, ka viņa bija mūsu mamma šā vārda vislabākajā nozīmē – neuzbāzīga, bet vērīga, saprotoša un uzmundrinoša! Dziedāsim arī turpmāk Lijai par prieku, lai vai no kurienes viņa mūs klausītos!

Airas Birziņas un kora «Rasa» dziedātāju vārdā –

Laura Birziņa

***

Tev tik ļoti patika ar krāšņiem, vērienīgiem kultūras notikumiem izrotāt dzīvi!

Tev arī pašai patika rotāties. Tu mums biji Sarkanā… Tu biji dzīvesprieks un mīlestība.

Tev katrs cilvēks bija ļoti svarīgs.

Tev nebija sīkumu ne dzīvē, ne kultūras darbā. Tevi tik ļoti daudzi cilvēki atcerēsies kā neparastu, leģendām apvītu kultūras personību.

Ir grūti ticēt, ka Tu ar savu enerģijas lādiņu un priecīgo acu starojumu vairs nebūsi mūsu vidū.

Lai Tev gaiši, viegli un silti!

Daina Raituma,

studiju biedrene un tuva kolēģe, bijusī Ogres novada Kultūras centra projektu vadītāja (2005–2015)

Foto no ONKC arhīva