Kultūra, izglītība, atpūta

Moņa

Esmu pilsētnieks, kaut gan nebaidos sevi dēvēt par laucinieku, jo bērnību un jaunības sākumu pavadīju laukos.

Neparastais draugs

Daži, izlasījuši šo stāstu, teiks: «Fui! Tā sieviete nav gudra!» Es nebūtu rakstījusi, ja šorīt manā pagrabā neuzrastos pārsteigums, kas mani pamatīgi sadusmoja.

Kārtējais monologs

Viens sadedzina Korānu, otrs homoseksuālim uzmet ekskrementu, trešais noorganizē, ka lidmašīna iebrauc debesskrāpī. Vēl kāds brīvdomātājs apurinē Brīvības pieminekli. Buda, Krišna, Hitlers un biedrs Ļeņins sēž Debesīs pie Dieva un lūdzas par aklajiem Zemes gājējiem.

Kad akmeņi sāk runāt

Nav noslēpums, ka Latvijā netrūkst akmeņu. To vidū izceļas dižakmeņi, kā arī vesela rinda tālo sendienu liecinieku – kultakmeņi, krustakmeņi, pēdakmeņi, muldakmeņi, dzirnakmeņi, robežakmeņi, piemiņakmeņi, jūdžakmeņi, dobumakmeņi, zīmjakmeņi, kapakmeņi.

Latvieši turpina pārspēt Ginesa rekordus!

Vai tas ir nelielas tautas mazvērtības sindroma apliecinājums, mēģinājums pievērst sev uzmanību un kļūt lielākiem vai mazliet dīvaina atraktivitātes demonstrēšana, bet latvieši nav skubināmi ietikt populārās Ginesa rekordu grāmatas lappusēs. Un tas pēdējo gadu laikā vairākkārt izdevies!