Cūkmenu uz Ogresgalu atvilina nelegālā izgāztuve

[ A+ ] /[ A- ]

Ogresgala izgāztuvē var atrast gan bērnu preces, gan dīvānu un vecas auto riepas.

Ogresgala centrā, vien dažus metrus aiz «Kārļu» autobusa pieturas, iedzīvotāji ir izveidojuši nelegālu izgāztuvi, kas jo dienas, jo kļūst lielāka. Aizvadītajā piektdienā Ogresgalā ieradās Cūkmens, lai iesaistot atbildīgos dienestus, darītu galu šādai cūcībai, kas nebūt nav tik vienkārši, jo minētā teritorija ir privātīpašums un tā saimnieki jau labu laiku nav manīti.

Par nelegālo izgāztuvi Ogresgalā Cūkmenu informēja vietējie iedzīvotāji, un, reaģējot uz šo izsaukumu, izgāztuvē ieradās ne vien Cūkmens, bet arī Vides ministrs Raimonds Vējonis, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde vecākā inspektore Ilona Sniedze un arī Ogresgala pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pļavnieks.

«Te taču ir eko skola ar zaļo karogu, kur man visi bērni ir draugi. Kā tā var būt, ka mums ir tik kolosāli bērni un te tādas šausmas – tie nav divi, trīs atkritumu spainīši, bet gan milzu izgāztuve,» Cūkmens bija neizpratnē. Teritorija, kurā izveidojusies atkritumu izgāztuve, patiesi ir visai prāva – pēc speciālistu aplēsēm, te varētu atrasties aptuveni 500 kubikmetru atkritumu.

P.Pļavnieks stāsta, ka minētais objekts ar kopējo platību 2500 hektāru 2008.gada septembrī nodots privatizācijā SIA, kuras pašreizējais nosaukums ir «Export street» (eksporta iela). Te atrodamas visdažādākās lietas, sākot no bērna staiguļa, mācību grāmatām, beidzot ar vecu dīvānu un nolietotām auto riepām. Diezin vai šīs preces būs derīgas eksportam, kā to paģērē firmas nosaukums, tāpēc secinājums ir viens – te izveidojusies nelegāla izgāztuve, ko divu gadu laikā droši vien papildinājuši ne vien vietējie iedzīvotāji, bet, kā uzskata P.Pļavnieks, diemžēl arī ogrēnieši. Liels palīgs pierādījumu vākšanā bija jaunieceltais Cūkmena policijas virsleitnants Vējonis, kuram izdevās atrast apliecinājumus tam, ka pie atkritumu izgāztuves rašanās roku pielikuši paši iedzīvotāji. «Nereti cilvēki atstāj acīmredzamus pierādījumus atkritumos, piemēram, šī pastkartīte, uz kuras rakstīts saņēmēja vārds, uzvārds un adrese,»», atrasto atklātni demonstrē Vējonis.

Firma uz pašvaldības aicinājumiem sakopt teritoriju nereaģē

Minētajā teritorijā savulaik bija pašvaldības atkritumu novietne. Pirms objekta nodošanas privatizācijai pašvaldība, samaksājot SIA «Ķilupe» 2800 latu, visus atkritumus izveda. Diemžēl divu gadu laikā jaunie īpašnieki par savu īpašumu nelikās ne zinis, vien pirms gada demontēja un aizveda nodot metāllūžņos iekārtas, kas atradās uz privatizētās zemes esošajā rūpnieciskajā ēkā, kura, starp citu, pēc P.Pļavnieka teiktā, nu ir ierindojama graustu sarakstā.

Teritorija nav iežogota, gar to garām vijas ceļš, līdz ar to neapzinīgajiem iedzīvotājiem nav nekādu problēmu te nogādāt savus atkritumus.

Pašvaldības pārstāvji pie minētā privātīpašuma izvietoja zīmi par aizliegumu izmest atkritumus, taču tā ātri vien pazuda, bet drazu kalni auga, un nu ir trīskāršojušies. To izvešana firmai var būt visai dārgs prieks. P.Pļavnieks skaidro, ka zemes īpašniece jau vairākkārt ir izsaukta uz pārrunām par teritorijas sakopšanu, bet nav ieradusies. Šā gada pavasarī Ogres novada pašvaldības policija firmai sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, taču arī tad nekāda reakcija nesekoja. R.Vējonis pauda bažas, vai firma, kuras īpašumā nonākusi minētā teritorija, nav fiktīva. I.Sniedze skaidroja, ka SIA reģistrēta Siguldas pagastā un tās saimniece ir kāda 1982.gadā dzimusi jauniete. Uzņēmumu reģistrā nav ziņu, ka firma būtu savu darbību pārtraukusi.

Var sodīt ar naudas sodu līdz 2000 latu

Diemžēl nodrošināt pašvaldības policijas diennakts apsardzi, lai pieķertu neapzinīgos iedzīvotājus, nav iespējams, tāpēc sakopt teritoriju un maksāt soda naudu nāksies zemes īpašniekiem. I.Sniedze informēja, ka tiek uzsākta administratīvā lietvedība pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.panta, kas par vides piesārņošanu un piegružošanu juridiskai personai paredz naudas sodu no 250 līdz pat 2000 latiem. Atbildot uz Cūkmena aicinājumu piemērot maksimālo sodu, I.Sniedze iebilda, ka galvenais nav soda apmērs, bet gan tas, lai teritorija tiktu sakopta. «Neapšaubāmi pārkāpums ir ļoti nopietns. Firmas pārstāvjiem tiks nosūtīta vēstule un uzaicinājums ierasties uz lēmuma pieņemšanu. Būs arī noteikti termiņi, kādos atkritumi jāizved. Ja viņi neieradīsies, lēmumu pieņemsim bez uzņēmuma pārstāvju klātbūtnes. Visi sodi tiek reģistrēti sodu reģistrā, un, ja īpašnieki uz administratīvajiem sodiem nereaģēs, tad var iestāties arī kriminālatbildība, kas ir daudz nopietnāk, bet tas šādā situācijā ir vienīgais likumīgais veids, kā cīnīties. Protams, ne jau firmas pārstāvji ir veduši šos atkritumus, taču viņiem ir jārūpējas par savas teritorijas uzturēšanu pienācīgā kārtībā,» skaidro I.Sniedze.

Aicina nebūt vienaldzīgiem pret apkārtējo vidi

Pirms došanās prom, lai palīdzētu Ogresgalam sakārtot normatīvos aktus, Cūkmens pagasta pārvaldes vadītājam dāvināja ieteikumus atkritumu apsaimniekošanas noteikumu grozīšanai, kas sastādīti kopā ar Vides ministriju. «Galvenā problēma – cilvēki negrib maksāt par atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ likumiem un aktiem ir jāreglamentē prasība, lai katrai mājsaimniecībai būtu savs atkritumu apsaimniekošanas izvedējs un mēslus vairs nevajadzētu mest mežā vai nelegālā izgāztuvē, kā šajā gadījumā, – pašā pagasta centrā,» kratot ar šķeltnadzi, uzsvēra Cūkmens, aicinot arī turpmāk iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem pret apkārt notiekošo un sūtīt Cūkmena policijai pierādījumus, kas palīdz noķer un sodīt mēslotājus. Rakstīt Cūkmenam var uz e-pastu: cukmens@cukmens.lv.

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākā inspektore Ilona Sniedze (no kreisās) Cūkmenam un Ogresgala pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pļavniekam skaidro, ka sods, kas sagaida firmu, būs visai bargs – līdz diviem tūkstošiem latu.

Dzintras Dzenes foto