Dzīves dzīparos ieadītas labas domas un mīlestība

[ A+ ] /[ A- ]

Pavārei Vijai Ozoliņai Lauberes pamatskolas virtuvē aizritējuši 24 darba gadi.

Ir cilvēki, kuri savu darbu dara tāpēc, ka tas vienkārši ir jādara. Bet ir arī tādi, kuri, darbu darot, izmanto visu savu dzīves pieredzi, strādā no sirds un ar lielu mīlestību. Tā savu darbu dara Lauberes pamatskolas pavārīte Vija Ozoliņa, kurai nule apritēja 60. dzīves jubileja.

Vija, tērpusies baltā priekšautā un cepurītē, čakli rosās savā valstībā – Lauberes pamatskolas virtuvē, kur aizritējuši 24 darba gadi. Vijas darba diena sākas agri no rīta – jau pulksten 6, savukārt beidzas vēlā pēcpusdienā – ap pulksten 16. Kopā ar darbu viņa ir arī pēc tam, jo atlikušais vakars tiek pavadīts, domājot par nākamās dienas ēdienkarti un rēķinot, lai par 50 santīmiem, ko bērni Lauberes pamatskolā maksā par pusdienu porciju, varētu pagatavot veselīgu un gardu maltīti.

Vijas pārziņā ir apmēram 100 bērni, jaunieši un pedagogi, kuriem ik darba dienu jāpagatavo pusdienas. «Es cenšos no bērniem uzzināt, kas viņiem labāk garšo un to arī cenšos pagatavot,» ar prieku stāsta Vija. «Netaisu treknas mērces, vairāk cenšos izmantot dārzeņus. Sekoju līdzi, lai ēdienkartē būtu gan vajadzīgais dārzeņu, gan gaļas daudzums. Ja vienu dienu pagatavoju frikadeļu, tad nākamajā – svaigu kāpostu vai citu dārzeņu zupiņu. Gatavoju arī saldos ēdienus – ķīseli ar biezpiena vai šokolādes krēmu un citus.»

Kā atzīst skolas skolēni un pedagogi, viņi ar nepacietību gaida brīdi, kad Vija pasniegs pašas ceptās bulciņas, jo to garša nelīdzinoties nevienai citai. «Kādu reizi bulciņas pasūtu, bet tad bērni saka, ka gribot ceptās, nevis pirktās bulciņas,» smaida Vija.

Ēdiena gatavošanas mākslu pavārīte iemīlējusi, rūpējoties par savu ģimeni – vīru Gunāru, kurš nu jau trīs gadi kā aizvadīts viņsaulē, kā arī par trim meitām – Lindu, Lieni un Līgu. Nu jau ģimenes pulciņš krietni vien kuplojis, jo Vija ik dienu domās ir kopā arī ar saviem mazbērniem – Tomu, Katrīnu, Līnu un Klintu, kuri dzīvo Ikšķilē un Rīgā.

Kad darba dienas rūpes noliktas malā, Vija labprāt lasa. Īpašā cieņā ir biogrāfiskas un vēsturiskas grāmatas, bet mīļāko rakstnieku vidū – Regīna Ezera un Imants Ziedonis. Pie aušanas pulciņa vadītājas Valdas Plūģes Vija apguvusi aušanas mākslu, kas arī pārvērtusies par mīļu nodarbi. Katrā dzīparā ieausta mīlestība, labas domas un notikumi, kas satraukuši vai gluži pretēji – iepriecinājuši sirdi. «Kad paskatos uz skaisto segu, redzu – tā austa par godu mazmeitiņas Katrīnas dzimšanai. Paskatos uz citu – tur pārdzīvotais 90. gadu sākumā, vēsturisko notikumu laikā,» par savu roku darbu saka Vija. Tā arī aizvadīta dzīve – katru dienu ar labām domām un mīlestību aužot. Rūpējoties par tuviniekiem, Vija tiem sarūpējusi arī zeķes.

«Es neesmu bagāta mantisko vērtību ziņā,» atzīst jubilāre, «visu dzīvi esmu smagi strādājusi, lai varētu nopelnīt iztikšanai. Bet mana lielākā bagātība, mans miljons, kā es saku, ir mani bērni un mazbērni. Man viņi ir ļoti mīļi. Ikvienam gribētu atgādināt – darbs nav svarīgākais, nekad neaizmirstiet savus tuvākos!»

Arī nozīmīgos dzīves svētkus Vija atzīmēs ģimenes lokā – ar pašas gatavotu maltīti un siltām atmiņām par piedzīvoto.

Martas Kalniņas foto