Efektīva metode atviļņa ārstēšanā – laparoskopiskā operācija

[ A+ ] /[ A- ]

Igors TROICKIS, ķirurgs, proktologs

Dedzinošas sāpes pakrūte, grēmas vai hronisks faringīts? Tās var būt barības vada traucējumu pazīmes, ko izraisa kuņģa skābe, kas nonākusi barības vadā, jo cieši nenoslēdzas vārsts, kas atdala barības vadu no kuņģa.

Atviļņa slimība ir sastopama samērā bieži, un tikpat bieži ir gadījumi, kad pacienti ar sūdzībām par ilgstošu sausu klepu, kakla sāpēm vai hronisku laringītu, kas ir kakla gļotādas iekaisums, palīdzību meklē pie otolaringologa jeb ausu, kakla, deguna ārsta. Bet šie simptomi ir raksturīgi atviļņa slimībai, un tā cēlonis ir muskuļa, kas atrodas starp kuņģi un barības vadu, darbības traucējumi. Ja šis vārstulis nedarbojas, daļa kuņģa satura nonāk barības vadā. Sūdzības var pastiprināties, kad cilvēks atrodas horizontālā stāvoklī, piemēram, naktī – skābe aiziet līdz elpvadiem, kaklam, mutes dobumam, tādējādi to kairinot un izraisot iekaisumu. Nereti – arī darot fiziski smagu darbu vai ko smagu nesot, jo uz kuņģa augšējo daļu rodas liels spiediens, un skābe iet uz augšu.

Otrs atviļņa slimības cēlonis ir palielināta diafragmas atvere, kas veido tā saucamo trūci, un tā rezultātā ir traucēta vārstuļa jeb slēdzējmuskuļa darbība, skābe ieiet barības vadā un izraisa barības vada iekaisumu.  

Kuņģa gļotāda skābi labi panes, jo tā pati to izstrādā, bet, nonākot barības vadā, tā var radīt nopietnus barības vada iekaisumu jeb ezofagītu. Ja sūdzības kļūst regulāras un traucējošas, kas jau pasliktina pacienta dzīve kvalitāti, ir noteikti jādodas pie ārsta, lai veiktu sīkākus izmeklējumus. Jebkurā gadījumā ar barības vadu un kuņģi saistītas sāpes jāuztver nopietni – lai novērstu neatgriezenisku bojājumu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu. Jo, ilgstoši ignorējot šos simptomus, pastāvīga kairinājuma dēļ var attīstīties audzējs.

Kā ārstē atviļņa slimību?

  1. Ar medikamentiem, kas samazina kuņģa sulas skābumu, un kuru izvēle šobrīd ir ļoti plaša. Pat, ja kuņģa saturs ieiet barības vadā vai elpvados un mutes dobumā, tas vairs neizraisa iekaisumu, jo nav skābes komponentu. Bet – uzsākot medikamentozo ārstēšanu, tā jāturpina visu mūžu. Ja pacients to pārtrauc, skābes līmenis kuņģī atkal atjaunojas.

JĀŅEM VĒRĀ!

Zāles tikai neitralizē kuņģa skābi, tās novērš simptomus, bet neārstē, jo deformētu trūci ar zālēm nav iespējams izārstēt.

  1. Laparoskopiski. Tā ir fundoplikācija, kas tiek veikta vispārējā narkozē, anesteziologa uzraudzībā. Endoskopiski izdara piecus mazus griezienus, caur kuriem ievada videokameru (laparoskopu) un kuņģī ap barības vadu tiek izveidota tāda kā manšete jeb mākslīgs papildus vārstulis, kas neļauj kuņģa skābei ieplūst barības vadā. Operācija ilgst apmēram stundu, pusotru.

Par šo operāciju ir vērts padomāt gados jauniem pacientiem, jo tā ir efektīva alternatīva medikamentiem, ko cilvēks būtu spiests lietot visu mūžu. Un, lai arī medicīnā nevar garantēt simtprocentīgu rezultātu, un, iespējams, kādam pacientam vajadzēs turpināt lietot medikamentus, bet samazinātās devās, tomēr 80-90 procentos rezultāts ir labs, un pacienti atzīst, ka nepatīkamie simptomi – gan dedzināšanas sajūta, gan sāpes – ir izzudušas.

Vai konkrētajam cilvēkam laparoskopija ir optimālais ārstēšanas veids, izvērtē ārsts pēc endoskopijas veikšanas, novērtējot pacienta barības vada gļotādas bojājuma pakāpi.

DER ZINĀT!

Ilgstošs iekaisuma process barības vadā var novest pie onkoloģiskas saslimšanas – pie barības vada vēža attīstības. Jo, ja kuņģa sula pastāvīgi iekļūst barības vadā, tiek kairinātas un bojātas barības vada šūnas, tādējādi palielinot to mutācijas risku.

Cik ilgs ir atveseļošanās process pēc laparoskopijas?

Pēc operācijas var būt minimālas sāpes. Stacionārā ir jāpavada viena diennakts, kuras laikā pacientam tiek veikta intravenoza šķidruma ievadīšana, jo pirmajā dienā pēc operācijas var būt apgrūtināta ēšana un šķidruma uzņemšana. Trīs nedēļas pēc operācijas jāievēro šķidra diēta un jāizvairās no fiziskām aktivitātēm un smagumu celšanas.

Sagatavojusi Santa RAITA