Iededz gaismu!

[ A+ ] /[ A- ]

Vasara būs karsta. Ne vien saule kveldēs, bet arī politiskā spriedze gatava versmainām dienām. Ļaužu prātus mazāk nodarbina, kādus meldiņus atkal uzņems partiju bosi, vairāk uztrauc tas, ko varam un spēsim mēs paši. Jo kārtējā uzķeršanās uz āķiem var dārgi maksāt un saprotams, ka vai nu tagad, vai nekad…

 

Ja 23.jūlija referenduma iznākums bažas nerada: visa veida aptaujas liecina, ka Saeimas atlaišanas pretinieku ir tieši tik, cik naiva uzticība šim godu zaudējušajam varas kantorim saglabājusies – labi, ja 10%, tad parlamenta atlaišanas pats lielākais pārsvars par taustāmu uzvaru vēl nevēstīs. Jo visu izšķirs turpmākā rīcība. Lai cik tas arī banāli neskanētu, jāsaprot, ka nedrīkstam maldīties tumsā, kas tik drošs patvērums tiem, kuriem ir par ko sarkt un bālēt. Taču, ja kauna sārtumu melna nakts spēj kliedēt, tad baiļu bālumu diezin vai. Jo kā gan citādi tulkot partiju pazemīgo atturēšanos no pašnāvnieciskās referenduma gānīšanas?

Uz ko varam paļauties? Uz savu galvu! Protesta un gara atdzimšanas karogu pacēlis prezidents Valdis Zatlers. Viņš nebija, nav un nebūs viens – aiz karoga stājušies tūkstošu simti, kuri gatavi vienoties un nešķelties. Es paļaujos uz viņiem. Atbalstu Zatlera solim paudusi jauniešu biedrība «Progresīvie», kas 2.jūnijā bija pie Saeimas nama no – līdz, ar kuriem plecu pie pleca itin simboliski (paaudžu vienībā) stāvēja arī sirmās Vera Gribača un Helga Dancberga. Es paļaujos uz viņiem, kurus demagoģija ieskaita histēriķu pulkā, savu pašu muldoņu dēvējot par «pozitīvām pārmaiņām». Jau nākamajā dienā pēc Zatlera paziņojuma atbalstu prezidentam un Saeimas atlaišanai sniedza Latvijas Radošo savienību padome, kuru parakstījis arī mūsu novadnieks Ivars Kalviņš – Latvijas Zinātnieku savienības valdes priekšsēdētājs. Es paļaujos uz viņiem.

Biju kopā ar jaunu cilvēku tūkstošiem Daugavmalā. Paļaujos uz viņiem un viņu pausto domu galvenajā – rīcībā, kura nicina oligarhijas pasviestu kaulu un par naudu pirktu varu. Nav jēgas cīnīties ar tumsu – jāiededz gaisma…