Jelgavā un tās apkaimē – tik daudz interesanta!

[ A+ ] /[ A- ]

Ogrēnieši apciemo estrādes dziedātājas Noras Bumbieres piemiņas zīmi.

Ogrēnieši apciemo estrādes dziedātājas Noras Bumbieres piemiņas zīmi.

Mēs, Ogres pensionāru biedrības ekskursanti, viesojamies Jelgavā – pilsētā, kas Otrā pasaules kara laikā tika nežēlīgi nopostīta līdz pamatiem. Tagad tā ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta ar 62,8 tūkstošiem iedzīvotāju.

Jelgava ar katru gadu kļūst krāsaināka, sakārtotāka.

Jelgavas pils atrodas starp divām upēm Driksu un Lielupi  – uz skaistas, koku ieskautas salas. Zemgales hercoga bijusī rezidence, tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājvieta. Tā ir baronu laika lielākā celtne Baltijā, ko 1738.gadā uzbūvējis arhitekts Rastrelli. Pilī iekārtots muzejs, kas atspoguļo tās būvniecības vēsturi. Interesanti zināt: pilī ir 674 logi, 615 durvis, 669 istabas, uz pils jumta – 25 skursteņi.

Pils pagrabos atrodas Kurzemes hercogu kapenes, kur atdusas divu hercogu dzimtas pīšļi.

Svētā Trīsvienības baznīca un tās tornis pēc Hercoga Ketlera pavēles celta 1574.gadā. Tas ir pirmais luterāņu mūra dievnams Eiropā. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām tā bija ietekmīgākā baznīca ar skatu torni uz pilsētu. Diemžēl pēc nopostīšanas 1944.gadā dievnams vairs netika atjaunots, tomēr skatu tornis savu vietu saglabāja. 2010.gadā, pēc rekonstrukcijas, tas ieguva jaunu veidolu, kur caur torņa deviņiem stāviem senatne satiekas ar mūsdienām. Atjaunotā, stiklotā tornī paveras elpu aizraujošs skats uz pilsētas panorāmu, visām četrām pusēm. Pagalmā – interesanta akmens strūklaka «Trīsvienība».

2003.gadā skvērā pie torņa tika atklāts J.Čakstes piemineklis (to grezno sarkanu rožu vainadziņš). Pirmā Latvijas Valsts prezidenta šūpulis kārts Jelgavas pusē. Šeit viņš mācījies un strādājis. Esot bijis saprotošs un labestīgs. Čakstem bija liela ģimene: pieci puikas un četras meitas. Prezidents vecumā domājis, ko lai atstāj saviem bērniem. Dēliem nav problēmu – uzvārdu, bet meitām – zelta gredzenu ar putniņu, kas nes Čakstes uzvārdu, un iegravētiem dzimšanas datiem.

Skvērā aiz kultūras nama – 2012.gadā uzstādīta piemiņas zīme mūsu estrādes dziedātājai Norai Bumbierei (1947-1994). Tajā tēlnieks Kārlis Īle apvienojis divas dziesmas – «Dziesma par pēdējo lapu» un «Mēmā dziesma». Vēja virpulis aiznes kļavu lapas debesīs, kur uz vienas lapas N.Bumbieres portrets un dziesmas vārdi «Sadedz savu balsi meklējot».

Arī rekonstruēto J.Čakstes bulvāri, gājēju promenādi un Mītavas tiltu, kas savieno pilsētas centru ar Pasta salu, atklāja 2012.gadā. Gājēju promenāde izveidota divos līmeņos, paralēli ielai un gar pašu upes malu. Augšējā daļā atrodas divi skatu laukumi, kas veido trīs metrus augstu ūdenskritumu. Tilta garums – 152 metri. Unikāls inženiertehnisks brīnums, izliekts trijās dimensijās un iekārts 28 vantīs. Mītavas tilta pakājē – K.Īles skaistā, bronzā veidotā skulptūra – strūklaka «Jelgavas studenti», kam mākslinieks devis Jēkaba Ceriņa vārdu. Mīlēta skulptūra, pieskaršanās tai nesot laimi.

Aiz Jelgavas pils – dabas aizsargājamā teritorija, Lielupes palienas pļavas. Ar sastopamām retām augu un putnu sugām. Lielākie salas iemītnieki ir savvaļas zirgi, kuru galvenais darbs – plūkt un ēst zāli, lai sala neaizaug.

Piestājam arī Dzelzceļa muzejā, kas izveidots 1868.gadā. Tad dodamies uz mazo lauku zoodārzu pie ponijiem, ēzeļiem, punduraitām, kazām, cūkām, lamām, trušiem, putniem un zivīm. Esam arī kazu saimniecībā «Līcīši», kas atrodas Misas upes meža ielokā un izveidota 1992.gadā. Fermā ir 200 kazas, tai skaitā divi āži un mazie kazlēniņi. Saimniece un saimnieks nes mums izgaršot kazas pienu, sieru un desu, kurus pēc tam varam arī iegādāties.

Lūk, cik daudz interesanta mēs redzējām, dzirdējām un izbaudījām vienā dienā!

Olga Braunere

Vitas Bormanes foto