Kārlim Kažociņam 130: «Par šādu likteni jebkurš komponists var tikai sapņot»

[ A+ ] /[ A- ]

Jānis Kažociņš dāvā mākslinieka Arnolda Mazīša gleznoto K.Kažociņa portretu.

Jānis Kažociņš dāvā mākslinieka Arnolda Mazīša gleznoto K.Kažociņa portretu.

14.maijā vairāku stundu garumā Madlienas pagastā risinājās novadnieka, komponista, kordiriģenta, pedagoga un mūzikas kritiķa Kārļa Kažociņa 130 gadu jubilejai veltīts pasākums.

Ogres novada pašvaldības projektu konkursa «RADI Ogres novadam» ietvaros to rīkoja K.Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skola, Ogres novada pašvaldība un Madlienas pagasta pārvalde. Liels paldies par iebraucamo meža ceļu un komponista dzimtas kapu sakārtošanu taurupiešiem (pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis), kā arī madlieniešiem (Ojārs Atslēdziņš) par darbu Plāteres pilskalnā un lauku virtuves saimniecītēm par garšīgajām pusdienām.

 

Īss dzīves gaitu pārstāsts

Pulksten 12 piemiņas brīdi, kurā bija klāt ne tikai Madlienas ļaudis, koru un ansambļu dalībnieki, kaimiņu pagastu pārstāvji, bet arī viesi no Rīgas un Londonas, komponista dzimtas kapos Plāterē, klusā meža uzkalnā, atklāja K.Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde. Viņa uzsvēra, ka savulaik netālajās «Lielūžu» mājās (tagadējā Taurupes pagasta teritorija), kuras Jēkabs un Marija Kažociņi pirmie Plāteres pusē izpirka no vietējā muižkunga, allaž valdījusi rosība. Piecas Kažociņu paaudzes prasmīgi saimniekoja, augstā cieņā turēja darba tikumu, mīlestību uz Tēvzemi, mūziku un dziesmu.

Kārlis Arturs Kažociņš bija vecākais no trim Miķeļa un Trīnes ģimenē dzimušajiem dēliem. Zēna vectēvs prata izgatavot un spēlēt vijoles. Savukārt māte un tēvs dziedāja Plāteres korī. 1895.gadā Kārlis Arturs uzsāka mācības Plāteres skoliņā. Pēc tās beigšanas 1901.gadā iestājās Rīgas pilsētas reālskolā un pēc pieciem gadiem, ievērojot mātes gribu, turpināja ķīmijas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. Paralēli tām mācījās Rīgas Gižicka Mūzikas skolā. 1910.gadā K.Kažociņš kļuva par Jaunā Rīgas teātra kora vadītāju. Šajā laikā viņš rakstīja arī recenzijas par koncertiem. 1914.gada 16.septembrī K.Kažociņš Mārtiņa draudzē salaulājās ar skatuves mākslinieci Emmu Olgu Frederiku Grantovsku. Četras dienas pēc kāzām tika iesaukts militārajā dienestā.

1.pasaules kara gados K.Kažociņš mācījās Viļņas kara skolā, bija kareivis Ukrainas un Polijas frontē, vēlāk virsnieks 185.kājnieku pulkā un 4.Vidzemes strēlnieku pulkā.

Atgriežoties tēva mājās, K.Kažociņš satika vecākus sveikus un veselus, taču kara vētrās «Lielūžu» vējdzirnavas bija nopostītas, vectēva gatavotās vijoles sadauzītas, klavieres un ērģelītes salauztas, kā arī sabojāti pūšamie instrumenti. Dzimtajā Plāterē K.Kažociņš strādāja visus lauku darbus, veica pedagoga pienākumus skolā, nodibināja un vadīja kori.

1920.gadā komponists gatavojās iestudēt Raiņa lugu «Pūt, vējiņi», bet smagā slimība to liedza. Viņa vietā uzveduma inscenēja un Plāteres tautas namā «Austrums» parādīja dzīvesbiedre Emma. Šī paša gada 18.aprīlī K.Kažociņš aizgāja mūžībā.

 

Pagodina dzimtas pārstāvji

Aizvadītās sestdienas atceres pasākumā bija klāt Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš kopā ar dzīvesbiedri Līviju un dzimtas jaunākās paaudzes pārstāvjiem. Kažociņa kungs izteica pateicību savas dzimtas kapu kopējiem, uzsverot, ka vēl svarīgāk par piemiņas vietas saglabāšanu ir tas, ka tauta prot novērtēt komponista radošo devumu. Galvenais mums visiem sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā paļauties ne tikai uz stiprajiem sabiedrotajiem un bruņojumu, bet neaizmirst gara vērtības, par kurām domāja K.Kažociņš; saglabāt latvietību, būt vienotiem un turēties pretī ārējiem izaicinājumiem.

Kopkora izpildījumā skan K.Kažociņa slavenākā dziesma «Kā gulbji...»

Kopkora izpildījumā skan K.Kažociņa slavenākā dziesma «Kā gulbji…»

Vispopulārākā – «Kā gulbji…»

Klātesošos uzrunāja arī Taurupes novadpētniecības muzeja ilggadējā vadītāja Inta Antone un Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, kurš akcentēja, ka par šādu likteni jebkurš komponists var tikai sapņot. Kamēr viņu atceras, tikmēr komponists dzīvo. Arī mūzikas skaņas nekur neizzūd, bet atgriežas pie klausītājiem un augstās mākslas sapratējiem.

Piemiņas pasākumu muzikāli iekrāsoja K.Kažociņa Mūzikas un mākslas skolas vijoles skolotājs Rūdolfs Bahmanis, audzēknis, jaunais saksofonists Henrijs Augšpuls, kā arī Madlienas jauktais kopkoris (diriģente Ilze Sprance).

Dienas turpinājumā sekoja vizīte Madlienas novadpētniecības muzejā «Bet tā bija». Ciemiņi aplūkoja muzeja ekspozīciju un ieklausījās vadītāja Armanda Praliča stāstījumā par K.Kažociņu un viņa pedagoģisko darbību Plāteres skoliņā, kas kādreiz atradās pašreizējā muzeja ēkā.

Radošo dienas programmu noslēdza koncerts Madlienas vidusskolas zālē. Tika atskaņotas K.Kažociņa dziesmas, instrumentālā mūzika, kā arī latviešu tautasdziesmas un mūsdienu komponistu darbi. Skanīgajā sveicienā piedalījās K.Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas 4.-8. klašu koris «Zīle» (diriģente Līga Dziedātāja), klavieru pedagoģe Eva Stirāne, savu instrumentu – flautas, vijoles un akordeona pārvaldītāji – Juris Gailītis, Rūdolfs Bahmanis, Marita Karpa; jauktais koris «Madliena» (diriģente Ilze Sprance, kormeistare Liene Seržante), Madlienas kultūras nama senioru ansamblis «Tik un tā» (vadītāja Pārsla Jēkabsone), Lielvārdes kultūras nama jauktais koris «Lāčplēsis» (diriģents Jānis Ungurs), Lēdmanes tautas nama sieviešu vokālais ansamblis «Stari» (vadītāja Inese Nereta), solisti Artūrs Mangulis, Inese Nereta; K.Kažociņa Mūzikas skolas audzēkņi Ernests Valts Circenis, Henrijs Augšpuls, Reinis Jurka, Marks Kiseļovs, Selva Ervalde, Ance Ikauniece, Daniela Lamberte un, protams, pedagoģes, koncertmeistares Sarmīte Paegle, Vita Ervalde, Valda Garūta, Eva Stirāne.

Nobeigumā apvienotais dalībnieku kopkoris nodziedāja vispopulārāko K.Kažociņa komponēto dziesmu ar E. Veidenbauma vārdiem «Kā gulbji…».

Koncertam izskanot, Jānis Kažociņš sirsnīgi pateicās Madlienas Mūzikas un mākslas skolas kolektīvam par skaisto pasākumu, bija gandarīts, ka madlienieši atceras Eduarda (Kārļa brāļa) Kažociņa meitu, gleznotāju Māru Kažociņu (1936-1992) un dāvināja ģimenes relikviju – latviešu leģionāra, trimdas mākslinieka Arnolda Mazīša (1913-2002) gleznoto Kārļa Kažociņa portretu, izsakot cerību, ka tagadējie skolēni savā dzīvē var paveikt tikpat daudz kā savulaik komponists. Galvenais – saglabāt sevī ideālismu, latvisko identitāti un gara spēku.

Uldis Prancāns

Ulda Prancāna foto