Ķeguma Krusta kalns – baznīca bez sienām

[ A+ ] /[ A- ]

Ķeguma Krusta kalna izveidotāja Inta Brokāne.

Lielākā daļa no mums būs dzirdējusi par Krusta kalnu Lietuvā, kas atrodas netālu no Šauļiem. Bet vai zināt, ka mums ir arī pašiem savs Krusta kalns? Tas meklējams Ķegumā un faktiski ir viena cilvēka – Intas Brokānes – ideja un tās realizācija.

Ļaudis teic, ka Ķeguma Krusta kalns ir vieta, ko aptver īpaša svētība, vieta, kur ikviens ticīgais var sajust Dieva pieskārienu. Dziednieki šo vietu uzskata par senču svētvietu ar īpašu enerģētisko starojumu, vēl citi to sauc par Dieva mīlestības kalnu.

Pirmo krustu uzstāda Dieva aicinājuma iespaidā

Tieši šogad Ķeguma Krusta kalns atzīmēja savu divdesmito jubileju, jo pirmais un centrālais krusts kalnā tika uzstādīts 1997.gada 20.jūnijā. Šis galvenais krusts savu vietu radis Ķeguma kapsētas austrumu malā. Krusts kalnā sen vairs nav vienīgais, jo pa šo laiku tam piepulcējušās daudzas citas lielākas un mazākas krusta zīmes no dažādām pasaules valstīm. Par to, kā ķegumietei Intai Brokānei radās ideja par krusta uzstādīšanu, ir savs stāsts – viņa sajutusi īpašu Dieva aicinājumu. Kā stāsta pati Inta, sieviete redzējusi atklāsmi, kurā vairāki viņai pazīstami mirušie lūdza uzstādīt krustu, kas dotu cilvēkiem īpašu svētību. Atklāsmē tika pateikts gan krusta izmērs (tam bija jābūt 6 x 3 m lielam), gan materiāls (priedes koks).

Krustu izgatavoja Ķeguma gaterī, tas ir no priedes koka – tieši tāds, kādu Inta Brokāne redzējusi savā atklāsmē. Divas nedēļas pirms krusta uzstādīšanas Intai Brokānei atklājās Jēzus Kristus, kurš viņai norādīja ne tikai vietu, kur tas uzstādāms, bet arī to, kādam jābūt gājienam un krusta uzstādīšanas procesijai. Ķeguma pilsētas dome atļāva krustu uzstādīt izraudzītajā vietā, turklāt tur nesen bija izcirsts mežs un atklājusies skaista ainava. 1997.gada 20.jūnijā pēc Svētās mises no Rembates Sv. Dievmātes kapelas prāvesta monsinjora Z.Nagļa, Ogres prāvesta K.Bojāra, priestera R.Ozoliņa un klēriķa Ē.Čipāna vadībā kupls kristiešu pulks devās uz Ķegumu, uz rokām nesot smago koka krustu. Krusts tika uzstādīts Ķeguma Krusta kalnā un īpašas ceremonijas laikā iesvētīts.

Pa šo laiku gan lielāku, gan mazāku krusta zīmju šajā svētvietā kļuvis daudz vairāk. Svētvietas izveidošanas datums ticis atzīmēts tā, ka katru gadu sestdienā pirms Jāņiem tur pulcējās svētceļnieki, kuri ieradušies, lai uznestu Svētajā krusta kalnā savus krustus, izsakot sāpes, prieku un pateicību Jēzum. Tagad svētceļnieku gājieni aizstāti ar Atceres dienām.

Krusta kalns iekļauts tūrisma ceļvežos, par to liecina arī tā pakājē uzstādītie informatīvie stendi.

Kalns – svētvieta, kur satiekas un sadraudzējas cilvēki

«Pateicoties Ķeguma Krusta kalnam, mēs ar Intu esam kļuvušas par sirdsdraudzenēm,» tā stāstu uzsāk Velga Vītola, kura bieži apmeklē šo svētvietu. Vēl vairāk – viņa organizē talkas, kas ir tik nepieciešamas, lai Krusta kalnā būtu kārtība, tas jauki izskatītos un piesaistītu apmeklētāju uzmanību. Velga Vītola par šo īpašo vietu teic tā: «Kalns spoguļo sirdis tādas, kādas tās ir – lielas un mazas, jaunas un vecas, rētpilnas un veselas… un tās visas kā viena ir netverami skaistas, jo ir dzīvas! Ķeguma Krusta kalns – tā ir pati daba. Dabā ir viss – no tejienes līdz pat bezgalībai visos virzienos… un šis viss ir krāsains. Tur nav nepiederīgo, nav reliģisko pārliecību un dogmatisku taisnību… ir tikai viena Mīlestība… tā pati bez nosacījumiem. Šī vieta nav radusies 1997.gadā… Tā tur ir jau sen… kopš pašiem pirmsākumiem. Vēl pirms radās zemes likumi, zemes tikumi, tiesības, pienākumi un nodokļi. Vēl pirms radās pareizi un nepareizi. Neskaitāmus gadus Kalns bija klusējis, bet 1997.gadā Inta Brokāne, pašu Debesu aicināta, Krusta kalnu atvēra tiem, kuri meklē ceļu uz mājām – paši uz savu Sirdi. Līdzīgu vietu ir daudz. Un tās visas ir dabā – mūsu baznīcas bez sienām. Ķeguma Krusta kalns ir viena no šīm īpašvietām.» Starp citu, laikā, kad kalnā tika uzstādīts pirmais krusts, Ķegumā vēl nebija savas baznīcas, tādēļ Krusta kalnu iecerēja arī kā tikšanās vietu kristiešiem.

Svētvietas pats pirmais krusts, kas šovasar varēja atzīmēt savu divdesmito gadadienu.

«Iespēja izdzīvot – Krusta kalns Ķegumā»

Pati Inta Brokāne sarunas laikā uzsvēra, ka Krusta gājienus tagad viņa vairs neorganizē, turklāt jau pasen – kopš 2008.gada. Savulaik šie gājieni bija tiešām svarīgi, jo katru gadu uz to tika lūgts kāds priesteris no citas konfesijas – ne tikai katoļu vai luterāņu mācītāji, bet arī citi. Krusta kalna lielā jēga un misija ir – savienot visus ticīgos. I.Brokāne uzsvēra, ka viņai bieži jautāts – kurai ticībai ir šis kalns? Viņa tad atbildot, ka ticība ir tikai viena, reliģiju un konfesiju gan esot daudz un dažādas.

Vēl Inta Brokāne atzīmēja, ka faktiski ne jau Ķeguma pilsētas dome pirms 20 gadiem atļāva viņai ierīkot Krusta kalnu. Toreiz un arī daudzus gadus pēc tam lielākā daļa deputātu bija pret viņas ideju. Vislielākā pateicība pienākas toreizējam domes priekšsēdētājam Laimonam Bicānam, kurš deputātus spēja pārliecināt un panāca šī lēmuma pieņemšanu. Tiesa, pozitīvas vēsmas Krusta kalna attiecībās ar vietējo pašvaldību parādījušās tieši šogad, kad par domes priekšsēdētāju kļuva Ilmārs Zemnieks. Ja iepriekšējie pašvaldības vadītāji Brokāni negribēja ne dzirdēt, tad ar Zemnieku viss ir pretēji, jo viņam šīs kalna pozitīvas enerģētikas lietas arī ir svarīgas. Domes priekšsēdētājs solījis meklēt kādu kopsaucēju, lai pašvaldība varētu ielikt savu artavu šīs svētvietas sakārtošanā. Viss, kas izdarīts līdz šim, lielā mērā bijis par Intas Brokānes personiskajiem līdzekļiem, ko viņa nopelnījusi, strādājot Vācijā. Intai liels prieks, ka jaunā Ķeguma novada vadība viņu beidzot sākusi vismaz uzklausīt.

Krusta kalnu pasaulē ir daudz, bet to, kas atrodas Ķegumā, var uzskatīt par vienīgo visā Latvijā. I.Brokāne teic, ka daudzi viņai par piemēru nosaukuši Krusta kalnu Lietuvā, kur krustu ir daudz vairāk. Ķeguma Krusta kalna saimniece uzsvēra, ka ne jau krustu daudzumam ir nozīme, bet gan tieši vietai ar pozitīvu un dziedinošu enerģiju. Šauļu Krusta kalns nav uzskatāms par enerģētisko, tam ir pavisam cita nozīme. Ķegumā pat pietiktu ar to vienu – centrālo krustu, bet cilvēki tos sanesuši un uzstādījuši vairumā. Ne jau viņa to izdomājusi, bet pirms dažiem gadiem Krievijas presē bijis raksts par to, ka krievu kosmonauti, skatoties no kosmosa, redzējuši lielu un gaišu gaismas staru. Secināts, ka tā gaisma nākusi tieši no Ķeguma Krusta kalna, tas esot pozitīvās enerģijas stars. Dievišķās gaismas staru ļoti bieži izdodoties nofiksēt fotografējot – Intai esot vesela kolekcija ar tādām bildēm, līdzīgas fotogrāfijas uzņēmuši arī citi cilvēki. Savukārt apkārt kalnam atrodas ūdens āderes, trīs no tām veido īpašu krustpunktu.

Krusta kalns katru gadu turpina paplašināties un pilnveidoties. Piemēram, meža malā tagad pieejami dziednieciskie akmeņi. Tās vietas iekārtošanā daudz palīdzēja daudzi jaunieši no Mākslas akadēmijas, kā arī daudzi ļoti pazīstami Latvijas mūziķi, kuri Ķeguma Krusta kalnā saņēmuši augstāko enerģiju, noticējuši sev un spējuši pārtraukt gan lietot alkoholiskos dzērienus, gan smēķēt. Talkas, kurās viņi piedalās, organizē Velga Vītola.

«Katru reizi, kad parādās kāda publikācija par Ķeguma Krusta kalnu, attopas ļoti daudz tādu cilvēku, kuri dzīvo kaut kur pavisam netālu – viņi brauc un meklē šo svētvietu. Daudzi arī pārliecinās par kalna enerģētisko spēku. Ja man jautā, vai tāds Krusta kalns vispār ir vajadzīgs, es atbildu, ka, protams, ir vajadzīgs, sevišķi mūsdienu sarežģītajā laikā. Šī vieta daudziem cilvēkiem palīdzējusi burtiski augšāmcelties no dažādām atkarībām un citiem netikumiem. Ļoti daudzus gadus uz katras manas mašīnas bija liels uzraksts «Iespēja izdzīvot – Krusta kalns Ķegumā». Neskaitāmi cilvēki to izlasīja un atrada ceļu uz šo svētvietu,» tā Inta Brokāne.

Pat vēlā rudens dienā var redzēt, Ķeguma Krusta kalns ir aprūpēts un sakopts.

Nav jābūt kristietim un pat nav obligāti būt ticīgam, lai atrastu iemeslu apmeklēt Ķeguma Krusta kalnu un sajustos kā svētvietā. Ķeguma Krusta kalns ir iekļauts Latvijas tūrisma ceļvežos un maršrutos. Vairāk informācijas pa tālr. 26792091 (Inta Brokāne).

Ritvars Raits

Velgas Vītolas un Ritvara Raita foto

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.