Labsirdīgs skats uz ekonomiskām un cilvēciskām iespējām

[ A+ ] /[ A- ]

Eiropas Savienība patlaban mokās ar iekšējās parādu krīzes sākumu – Grieķijai, kā zināms, par visu varu gribas tērēt daudz vairāk kā nopelnīts. Un – dzirdam komentāru, ka ekonomikas motorītis, kuram jāvelk valsts laukā no šī purva, ir – eksportspējīga ražošana.

Nabaga grieķiem tas esot tikai 20% stiprumā no nacionālā kopprodukta. Ak, hellēņi – viņi jau varēs, viņi jau lieli. Ko nu mēs, nabaga latvji, mums te viss sabrucis, izlaupīts, neviens mūs nemīl, neviens par mums nerūpējas…

Tātad – varam!

Dīvaini, ka vispārējā žēlabu korī neesam pamanījuši – Latvijas ekonomikas ražojošais vilcējspēks ir divas reizes lielāks – veseli 40 procentpunkti! Un slavenā dziedātājdīva Lady Gaga izmanto Latvijā ražotus mikrofonus «JZ Microphones». Un Latvija ar lepnumu piedalīsies starptautiskajā izstādē «World Expo 2015», kas notiks 2015.gadā Itālijas pilsētā Milānā. Latvijas eksporta pieaugums uz jauko Itāliju 2010.gadā ir 59,6%, sastādot 120 milj. eiro!

Elektriskās iekārtas, koksnes izstrādājumi, lauksaimniecības produkti, IT produkti, ķīmiskā un farmaceitiskā produkcija…

Tātad – varam!

Vēl vairāk – varbūt pietiek gaidīt uz kaut kādām tur mītiskām ārvalstu investīcijām? Investīcija ir arī ieguldījums sava bērna izglītībā, iegādāts labs instruments, sakārtots ceļa gabaliņš. Investīcija ir izveidota mediķa privātprakse par paša dažiem tūkstošiem, izveidota ražotne.

Nauda ir jāuzkrāj, nevis jānotrallina!

Naudas nav?! Bet Jāņa Streiča spēlfilma «Rūdolfa mantojums» tak’ ar smaidu rāda mūsu pašu latvieša dabu – lai tak’ kaimiņam parādītu, «Audi A6 Allroad», kur nu – Q7 bija jāripina mājās, «Porsche Cayenne» jau bija «pārtikušā vidusmēra» statusa rādītājs! Nauda ir jāuzkrāj, nevis jānotrallina! Muļķis pat baznīcā dabūs pērienu un aizskries, visiem stāstīdams, ka neko jau nevar, ka laiki grūti. Dažubrīd bijusi sajūta, ka patērētāja domāšanas veids jau veselo saprātu sāk aizstāt; milzum daudz ļaužu pat neapjēdz, kādā valsts iekārtā dzīvo – nu, kā var muldēt, ka valstij jābūvē rūpnīcas, jānodrošina cilvēki ar darbu?! Valsts uzdevums ir sagādāt šādus vai citādus spēles (lasi – nodokļu politikas) noteikumus, jāstrādā un jārada ir mums pašiem! Tāds ir tas latviskais domāšanas veids!

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas Rīgā mums rādīja «gailēnu cīņu», kad vistu kūts cienīgā strīdā viens politiķis solīja atjaunot VEF-u, bet otrs – sagādāt 50 000 darba vietu! Nu jā – taisnība laikam tam otrajam, darba vietas gan viņš sagādāja ārpus Latvijas…

Latvietis, tēvu zemi no jauna atklājis

Kad mēs beigsim vaimanāt par emigrāciju?! Nu, negrib cilvēks ne domāt, ne izrauties no sava pīļu dīķa kakta. Kāpēc fiziski neaizbraukt un nepastrādāt citā vidē? Pieņemas prātā, prasmēs un izpratnē un – brauc mājās. Latvieti vienmēr velk uz mājām. Padomju iekārtas izaudzētais rijīgais patērētājs, kuram viss ir slikti – tas gan nelabi bļauj, kad neviens vairs viņu negrib uzturēt! Ko pārmest lielam mūzikas vai zinātnes talantam, kurš Eiropā atrod pilnveidojumu sev un panākumus sev un savai Dzimtenei? Kāpēc mums kāds visu laiku groza smadzenes, ka viss ir slikti, ka jābrauc prom, ka vajadzēs vien ievest strādniekus – kāpēc?! Vai tiešām latvieti var aizrunāt prom no savas zemes, lai te atkal ieperinātu kādus tūkstošu tūkstošus?! Jau šobrīd Rīgas reģionā ir pamatīgs darba roku trūkums. Ceļu būvē nauda netiek apgūta, jo nevar savervēt lēto darbaspēku – tāmes jāpārtaisa jau uz lielākām algām. Ja vien grib strādāt. Ja vien naudu grib nopelnīt, nevis tikai saņemt – darbs ir. Gribam tās lielās algas? Nu, tad ir jābūt labam, pieredzējušam profesionālim vai jātaisa bizness pašam. Tas puisis, kurš izdomāja piesūcināt čiekurus ar parafīnu un eksportēt kā iekuru kamīnam, – tas puisis pabaro pats sevi un savu ģimeni un ar saviem nodokļiem piecus mīļus pensionārus un vienu treknu ierēdni uztur! Tie vīri, kas savos daudzstāvu mājas dzīvokļos iekārtoja modernos koordinātu izvirpošanas darbagaldus, – tie vīri eksportē pa puspasauli medicīnas iekārtu pamatnes. Viņi nebrēc pie pirmajām grūtībām. Viņi ir savā zemē. Viņi var. Viņiem ir tas latvieša darba tikums. Kāpēc citiem nav? Kur pazuda?

Ir jau jauki tai plašajā pasaulē. Tik to iespēju tepat, mājās, ir gana. Annas Brigaderes Sprīdītis nav brīnumu tēls – tas ir tas mazais latvietis, kurš savu tēvu zemi no jauna atklājis.