Lai dzīvo simtgadnieki! Pasaulē dominē vecvecāki, nevis mazbērni…

[ A+ ] /[ A- ]

Arvien lielākam cilvēku skaitam pārkāpjot 100 gadu slieksni, simtgadnieku kontingents (80 procenti sieviešu) sasniedzis jaunu rekordu, pavisam nesen, 9.jūlijā, paziņoja Vācijas Statistikas birojs.

Ar 100 un vairāk nodzīvotām vasarām šogad var lepoties 533 000 sirmgalvju, tas ir gandrīz četrreiz vairāk nekā gadsimtu mijā. ANO dati liecina, ka 2000.gadā simtgadnieku skaits visā pasaulē bija tikai 151 000. Šobrīd vecākā zemeslodes iedzīvotāja ir japāniete Kane Tanaka, kura sagaidījusi 116. šūpuļsvētkus.

Prognozes optimistiskas

Tiek prognozēts, ka 2040.gadā simtgadnieku skaits varētu sasniegt 1,3 miljardus jeb 14% no pasaules iedzīvotāju kopskaita. Latvijā sabiedrības novecošana norit vēl straujāk – mums jau tagad 17% ļaužu vecāki par 65 gadiem.

Uzlecošās saules zemei pieder absolūtais ilgdzīvotāju īpatsvara rekords. 2019.gada vidū Japānā mīt vairāk nekā 61 tūkstotis senioru, kuriem ir 100 vai vairāk gadu (vidējais mūža ilgums 82,6; vīriešiem – 79, sievietēm – 86,1). Kad Veselības ministrija 1963.gadā sāka apkopot šādus datus, valstī bija tikai 153 simtgadnieki.

Lai gan Latvija ne tuvu nav labklājības citadele (vidējais mūža ilgums 74,6 gadi; 69,7 vīriešiem un 79,5 sievietēm), arī pie mums apaļo trīsciparu robežu pārkāpušo skaits pārsteidzoši liels. Divu iestāžu statistika gan krasi atšķiras. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datu bāzes, Latvijā 2017.gada jūlijā («svaigāki» skaitļi nav precizēti) ir 385 personas vecumā virs 100 gadiem, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) versijas – 152.

Atkal aicina simtgadnieku salidojums

Jaunākā aktualitāte – 100 gadus un vairāk sasniegušie, kā arī šim gadu skaitam tuvu esošie ļaudis, laipni aicināti pieteikties trešajam Latvijas valsts simtgadnieku salidojumam, kas notiks 2019.gada 24.augustā Rīgā, VEF Kultūras pilī. Salidojums ir kopā būšanas iespēja Latvijas valsts vienaudžiem, iespēja iziet sabiedrībā kopā ar savas pilsētas, novada un pagasta amatpersonām, satikt valsts augstākās amatpersonas, īpašā koncertā baudīt Latvijas mākslinieku talantu, sajust gādību un cieņu. Apbrīnojama ir sirmgalvju izturība Tēvzemes pastāvēšanas pirmajā simtgadē. Mums jānovērtē viņu mūža un darba devums kopējās vēsturiskās un sociālās atmiņas stiprināšanā.

Nākotnes perspektīva un problēma jau tagad

2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits (ap 705 miljoniem cilvēku) jūtami pārsniedza to bērnu skaitu (680 milj.), kas jaunāki par pieciem gadiem. Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru četrgadnieku būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši zemeslodes iemītnieki. Daudzās valstīs ļaudis dzīvo arvien ilgāk, bet dabiskais pieaugums aizvien sarūk. Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs ir publicējis ziņojumu, kurā norādīja, ka gandrīz pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai konkrētā valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Demogrāfi aprēķinājuši, ka vidēji katrai sievietei jādzemdē 2,1 bērns, lai sabiedrība atjaunotos, tomēr jaunākie ANO dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 113 pasaules valstu šis rādītājs tiek sasniegts.

Sabiedrības novecošanās problēmas izteiktākas attīstītajās pasaules valstīs; arī dzimstības rādītāji tur zemāki, jo bērnu mirstība mazāka, kontracepcija pieejamāka, bet pēcnācēju izaudzināšana salīdzinoši dārga. Turklāt sievietes šajās valstīs pirmo bērnu dzemdē lielākā vecumā, tādējādi viņām atvasīšu pamaz…

Dzīvildzes pieaugums ir būtisks aspekts ekonomikā un politikā; darbspējīgo iedzīvotāju skaita kritums liek valstīm domāt par iespējām celt darba ražīgumu. Tāpat jāizstrādā politika pensiju sistēmas ilgtspējai, bet eksperti aicina pievērst uzmanību cilvēku darba spēju un labas veselības saglabāšanai, lai viņi varētu turpināt profesionālās gaitas lielākā vecumā, tādējādi sniedzot savu artavu ekonomikā un valsts labklājības izaugsmē.

Protams, pensijas vecums tiks «pieaudzēts» (jau tagad dažās Eiropas valstīs tie ir 67 gadi un, gaidāms, augs līdz pat 70). Cilvēces «nosirmošana» strauji palielinās izdevumus, medicīnai, sirmgalvju veselības aprūpei un pensiju izmaksai.

Un galu galā – padomāsim par visām plašajām sociālajām un ekonomiskajām sekām sabiedrībā, kurā vecvecāku ir vairāk nekā mazbērnu!…

Uldis Prancāns