Lai ogošana mežā neievelkas ilgāk, nekā plānots

[ A+ ] /[ A- ]

Ik gadu, sākoties ogošanas un sēņošanas sezonai, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem jādodas palīgā cilvēkiem, kuri apmaldījušies mežā un saviem spēkiem izkļūt no tā vairs nespēj. Lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, dodoties uz mežu, jāievēro drošības pasākumi.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa priekšnieks Vilnis Naglis stāsta, ka policijā regulāri vēršas iedzīvotāji, satraucoties par tuviniekiem, kuri devušies sēņot, ogot vai vienkārši pastaigāt pa mežu un ilgāku laiku nesniedz par sevi ziņas.

«Par laimi, visos šajos gadījumos cilvēki paši veiksmīgi izkļuvuši no meža, bet sēņošanas un ogošanas sezona vēl tikai sākas, tāpēc, pirms doties uz mežu, vēlos aicināt laikus nodrošināties, lai pastaiga pa mežu neievilktos ilgāk, nekā plānots, un nesagādātu satraukuma pilnus mirkļus tuviniekiem,» saka V.Naglis.

Dodoties uz mežu, V.Naglis aicina iedzīvotājus noteikti ņemt līdzi mobilo tālruni ar pilnībā uzlādētu bateriju, lai apmaldīšanās gadījumā, vai rodoties veselības problēmām, varētu sazināties ar operatīvajiem dienestiem un tuviniekiem. Drošības dēļ sēņot vai ogot būtu vēlams kopā ar kādu citu cilvēku. Ja pastaigās pa mežu dodas gados vecāki vai hroniski slimi cilvēki, noteikti līdzi jāpaņem ikdienā lietojamie medikamenti. Līdzi vēlams paņemt arī ūdens pudeli un šokolādes tāfelīti, kas varētu lieti noderēt apmaldīšanās gadījumā, ja mežā jāpavada vairāk laika, nekā iepriekš plānots. Karstā laikā cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām vispār nebūtu vēlams doties mežā. Pirms ogošanas vai sēņošanas noteikti jāinformē radinieki vai kaimiņi par aptuveno vietu, kur plānots doties, un cik ilgi paredzēts mežā uzturēties, lai apmaldīšanās gadījumā tuvinieki zinātu vismaz virzienu, kādā meklēt.

Mežā vēlams ģērbties, ne tikai domājot, kā sevi pasargāt no ērcēm, bet arī par to, lai nelaimes gadījumā ogotāju varētu ātrāk pamanīt. Tāpēc apģērbam un galvassegai vajadzētu izvēlēties košas krāsas. Kabatā vēlams ielikt lapiņu, uz kuras rakstīts vārds un uzvārds, dzīves vietas adrese un tuvinieku kontakttālrunis. Ieteicams paņemt līdzi arī kabatas lukturīti. Tumsā tas ne tikai pašiem palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem cilvēks būs vieglāk pamanāms. Tāpat noderēs svilpīte, kuru var uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību raidīt signālus glābējiem. Ierodoties mežā, vēlams piefiksēt dažādus orientierus – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti, kas palīdzēs labāk saprast, kur cilvēks atrodas.

Mežā nevajadzētu palikt līdz tumsai, kad orientēties ir vēl grūtāk. Apmaldoties nevajadzētu krist panikā, jo stresa situācijā ir grūti objektīvi novērtēt radušos situāciju. Jāapsēžas, jāatpūšas un jācenšas orientēties apvidū, jāieklausās, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja.

Ja cilvēks konstatē, ka ir apmaldījies un saviem spēkiem no meža tomēr izkļūt nevar, jāizsauc glābēji, zvanot uz tālruni 112, cenšoties pēc iespējas precīzāk nosaukt tuvākajā apkārtnē redzamos orientierus.

«Vēlos aicināt pret šiem padomiem izturēties nopietni. Lai arī cilvēki uzskata, ka to visu zina un viņiem nekas ļauns nevar notikt, piesardzība nekad nebūs lieka, jo diemžēl arī mūsu apkalpojamajā teritorijā iepriekšējos gados ir bijuši gadījumi, kad cilvēki mežā aizmaldās, un ir nācies iesaistīt ievērojamus policijas un citu dienestu resursus, lai šos cilvēkus atrastu,» saka V.Naglis.

Dzintra Dzene