Lai uguns gailis neklauvē pie durvīm

[ A+ ] /[ A- ]

Kad pie jums dodas ugunsdzēsēju auto, domāt par ugunsdrošību jau ir krietni par vēlu.

Laikam kļūstot aizvien rudenīgākam, pirms jaunās apkures sezonas sākuma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ikkatru pārliecināties par savu siltuma ieguves ierīču drošību, jo diemžēl ik gadu, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere stāsta, ka apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, kā arī šķidrā kurināmā ierīces, kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības un bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana. Kā liecina VUGD statistikas dati, minēto iemeslu dēļ šogad valstī jau ir izcēlušies 598 ugunsgrēki, kuros cietuši 14 cilvēki un 19 gājuši bojā.

Apkures ierīces jāpārbauda divas reizes gadā

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, jāattīra no sodrējiem. Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.

«Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem pēc Celsija. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām,» skaidro I.Vetere.

Ūdens nav līdzeklis temperatūras pazemināšanai

Ja skurstenis aizdegas, VUGD speciālisti iesaka saglabāt pašsavaldīšanos un apjukumā censties nepieļaut aplamu rīcību. Nekavējoties ir blīvi jāaizver apkures krāsns vai plīts gaisa pieplūdes durtiņas, un maksimāli jāsamazina šībera atvērums. Tas samazinās temperatūru skursteņa iekšienē. Jāzina, ka skursteņa dzēšanas un ātrākas temperatūras pazemināšanas nolūkā nedrīkst izmantot ūdeni – straujo temperatūras svārstību dēļ tas var izraisīt krāsns, plīts un dūmeņa korpusa sagraušanu, kas situāciju var padarīt vēl dramatiskāku.

Īpaša uzmanība jāpievērš ilgdedzes apkures krāsnīm, jo degšanas intensitāte tiek regulēta ar gaisa padevi kurtuvē. Pie nepietiekamas gaisa padeves kurināmais sadeg nepilnīgi, tātad lielāks ir nesadegušo produktu apjoms, kas nosēžas, un apkures ierīce ātrāk «aizaug», tātad jātīra biežāk.

Nedegošajai loksnei krāsns priekšā jābūt brīvai

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, jāpārliecinās, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm.

«Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas,» skaidro I.Vetere, atzīstot, ka visbiežāk izplatītā kļūda, kas tiek pieļauta plīts kurināšanā, ir tā, ka plīts durtiņu priekšā uz nedegoša materiāla loksnes vai flīzējuma tiek salikta kurināšanai ienestā malka, kas nav pareizi. Šai nedegošai plāksnei plīts priekšā ir pavisam cits uzdevums. Tā uztver un neļauj aizdedzināt apkārtējos degtspējīgos priekšmetus un grīdu no plīts durtiņām izkritušajām sprakšķošajām dzirkstelēm un degošām malkas daļiņām.

Tvana gāzei nav smakas

Ikdienā, kurinot cietā kurināmā plītis un krāsnis, jābūt uzmanīgiem ar šībera lietošanu. Bez uzraudzības atstāta iekurta plīts vai krāsns ar aizvērtu šīberi, pirms tā izkūrusies, izraisīs tvana gāzes ieplūšanu telpās, kas neveiksmīgajam kurinātājam draud ar smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu. Tvana gāzei nepiemīt raksturīga smarža, tāpēc tās klātbūtne telpā grūtāk pamanāma. Ja bez redzama iemesla sāk reibt galva, strauji pasliktinās pašsajūta, tā varētu būt tvana gāzes iedarbība – nekavējoties jāatver logs vai durvis, lai pēc iespējas ātrāk izvēdinātu telpas, pēc tam pārbauda apkures ierīci.

VUGD darbinieki atgādina, ka jebkurā mājoklī ir jābūt ugunsdzēšanas līdzekļiem pēkšņas aizdegšanās likvidēšanai un dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par dūmu koncentrācijas palielināšanos.

Dzintras Dzenes foto