Latviešu trimdas literatūras Grāmatu klēts Lielvārdē

[ A+ ] /[ A- ]

Dzidras un saulainas kā zelta laivas pār Latviju nolaidās 1944. gada septembra dienas.

Tas bija viens no skaistākajiem Latvijas rudeņiem. Daudziem pēdējais, ko bija lemts piedzīvot, daudziem, ko paturēt atmiņā. Tas bija Latvijas inteliģences aizceļošanas rudens. Došanās trimdā. Katrs atstāja mājas ar cerību, ka drīz atgriezīsies, ka dzimtene gaidīs atpakaļ tikpat plaukstoša un nesagrauta. Sapņi nepiepildījās. Sekoja gari, pazemojumu pilni gadi bēgļu nometnēs Vācijā.

Bet gars palika nesalauzts. Turpat nometnēs sāka darboties skolas, kori, teātri, izveidojās grāmatu apgādi. 1946. gadā trimdā iznāca pirmās latviešu grāmatas. Tās bija vārdnīcas, kas palīdzēja iemācīties svešvalodas tiem, kuri nebija tās apguvuši mājās. Tie bija žurnāli un mēnešraksti, kuros varēja lasīt par tautiešu aktivitātēm citos latviešu centros. Un tie bija latviešu literatūras klasiķu darbi. Tā bija arī mūsu folklora, kas kļuva par bērnu un jaunatnes garīgo maizi, par pamatu latviskajai identitātei, augot svešas kultūras vidē. Tāpēc trimdinieki cauri gariem gadu desmitiem spēja saglabāt, kuplināt un papildināt dzimtenē niecināto latviskumu.

Esam grāmatu cienītāju tauta

Kad ap 1950. gadu trimdinieki, zaudējuši cerību atgriezties Latvijā, izklīda pa dažādām pasaules zemēm, nometnēs aizsāktais darbs turpinājās un vērsās plašumā. Grāmatu izdevniecības pārcēlās uz ASV, Kanādu, Zviedriju, Dāniju, Angliju un Austrāliju. Savu literāro darbību turpināja emigrējušie rakstnieki un dzejnieki, dzima un par vārda meistariem izauga jaunie, veidodami spēcīgu atzaru latviešu grāmatniecībā – trimdas literatūru. Latvieši vienmēr un visur ir bijuši grāmatu cienītāji, tāpēc katrā viņu mājā krājās bibliotēkas, gleznas un lietišķās mākslas darbi.

Paldies Vilim Miķelsonam un Dacei Jansonei

Tajā laikā Latvijā izauga divas jaunās paaudzes, kurām nebija pat nojausmas par tām bagātībām, kas radās, dzīvoja un veica lielu garīgu darbu ārpus Padomju Latvijas robežām. Tas ir lielākais un vērtīgākais pienesums latviešu tautas kultūrai, ko sniegusi trimdas sabiedrība. Līdz ar Atmodas laiku šīs bagātības sāka meklēt un atrada ceļu uz īstajām mājām, arī uz Lauberi un Lielvārdi. Par to vislielākā pateicība diviem cilvēkiem – Kalamazū Latviešu biedrības aktīvistam Vilim Miķelsonam un mūsu pašu lielvārdietei Dacei Jansonei, kura par nopelniem Latvijas labā 1998. gadā iecelta par Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

1991. gadā savu māsu Lauberē apciemoja Vilis Miķelsons, mācīts lauksaimnieks, leģionārs, trimdinieks, kurš sava mūža piepildījumu guva ASV Kalamazū latviešu dibinātajās kultūras un sabiedriskajās organizācijās, tajā skaitā grāmatu izdošanā un izplatīšanā. Lauberē viņš satika kultūras nama direktori Daci Jansoni. Abi izrādījās tuvi dvēseļu radinieki, abiem rūpēja latviešu tautas gara kopšana. Tāpēc no Kalamazū uz Lauberi atnāca pirmās grāmatu pakas, pēc tam vēl un vēl. Dace apsolīja Miķelsona kungam gādāt, lai atsūtītās grāmatas kļūtu pieejamas plašam lasītāju lokam. Tā dzima Grāmatu klēts. Grāmatu klēts tāpēc, ka latvietis visu vērtīgāko krāj un glabā klētī.

Kad par Daces darba un dzīves vietu kļuva Lielvārde, klēts lielākā daļa atceļoja līdzi tās pirmajai klētniecei. Un kopš 2000. gada 18. augusta Grāmatu klēts darbojas Lielvārdē.

Saved kopā divas šķirtas latviešu tautas puses

Esam saņēmuši desmitiem sūtījumu, un tagad klēts saturu veido 24 apgādos izdotu grāmatu tūkstoši no visām valstīm, kur dzīvo latvieši. Mūsu krātuve ir vienīgā Latvijā, kurā vienkopus un autonomi sakrātas gandrīz visas trimdā izdotās daiļliteratūras grāmatas, sabiedriski politiskās literatūras paraugi, vēstures pētījumi. Starp tām ir arī tādas, kuras rotā dārgi autogrāfi. Piemēram, Kārļa Skalbes, Luda Bērziņa, Arnolda Lūša veltījumi lasītājiem.

Ir grāmatas, kuras izceļotājiem bija paņemtas no mājām par ceļamaizi, dodoties nezināmajā ceļā 1944.gada rudenī, spēcinājušas lasītāju garu trimdā un tagad atgriezušās atpakaļ Latvijā. Grāmatu klēts saved kopā divas ilgu laiku šķirtas latviešu tautas puses. Tāpēc mēs lepojamies ar tās novērtējumu.

Vērtē lietpratēji

«Grāmatu klēts ir un paliks gara piemineklis tiem Latvijas valsts patriotiem, kas bija spiesti 50 gadus pavadīt prom no savas tautas,» tā pats Vilis Miķelsons.

«Lauku attīstībai bija, ir un būs vajadzīgs intelekts. Šī ir viena no vietām, kur ir zināšanas,” tā Latvijas Zemkopības ministrijas pārstāvji.

«...ļoti novērtēju to darbu, kas veikts ar mīlestību un labdarību, veidojot «Grāmatu klēti»,» tā Daugavas Vanagu fonda Latviešu kultūras vērtību Straumēnos vadītāja Inese Auziņa-Šmita.

«Liels paldies par nenovērtējamo un pašaizliedzīgo darbu, lai aizsargātu un saglabātu latviešu trimdas bagātību!» tā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un programmas Pasaules atmiņa eksperti.

«Šī ir īsta Burtnieku pils! Lai tā nekad nenogrimtu!», tā dzejniece Māra Zālīte.

Gaidām Lielvārdē

Ceram, ka ar šo informāciju jūs ieinteresējām. Mēs piedāvājam jaunas zināšanas un aicinām katram atrast ceļu uz trimdas literatūras «Grāmatu klēti». Pateicoties Lielvārdes novada domes atbalstam un atsaucīgiem kultūras nama darbiniekiem, mūsu mājas ir kultūras namā «Lielvārde». Pirmdienās no pulksten 12 līdz 17 jūs sagaidīs klētniece Mētra Puča, ceturtdienās – Elizabete Ozoliņa. Ja vēlaties atbraukt citā dienā, piezvaniet pa tālruni 29231470 un ar Daci Jansoni vienosities par satikšanās laiku. Priecāsimies kopā, atklājot sev nezināmo vai apstiprinot zināmo!

Ritvara Raita foto