Līdzās tradicionālajām laukos jādomā arī par netradicionālajām nozarēm

[ A+ ] /[ A- ]

SIA «Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ogres nodaļas lauku attīstības speciālists Jānis Plūģis palīdz lauksaimniekiem un arī pats nevairās iet jaunus ceļus.

Kopš 2.augusta SIA «Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ogres nodaļā lauku attīstības speciālista pienākumus pilda Jānis Plūģis. Viņa pārziņā ir amata lietas Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadā.

Stradiņa augstskolas Eiropas studiju fakultātē Jānis ieguvis bakalaura grādu sociālo zinātņu vadībā. Pēc tam strādājis par Maximas noliktavas datorspeciālistu, bijis uzskaitvedis SIA «Labības elevators», Lauku atbalsta dienesta zivsaimniecības un valsts atbalsta daļas vecākais referents. J. Plūģa kandidatūra jaunajam amatam tika izraudzīta starp astoņiem pretendentiem uz vakanto vietu.

Par salīdzinoši īsajā laika sprīdī iespēto, darba specifiku, lauksaimniecības problēmām, aktualitātēm un nozaru perspektīvu stāsta J. Plūģis: «Mans galvenais uzdevums ir konsultēt lauksaimniekus, organizēt izglītojošus seminārus un mācības. Jau ir notikuši pāris pasākumi – Lielvārdē risinājās seminārs «Vīna darīšana Latvijā, iespējas un nosacījumi», mācības Rembates pagasta zemnieku saimniecībā «Ziedkalni» par lauku ainavas veidošanu, aizsardzību un apkārtnes labiekārtošanu. 13.oktobrī paredzēts pieredzes apmaiņas brauciens, noskaidrojot zivsaimniecības attīstības iespējas nelielās saimniecībās. Prieks, ka pārnovadu lauksaimnieki ir ieinteresēti mūsu piedāvājumā. Bezmaksas apmācību un pieredzes braucienu dalībnieku skaits ir ierobežots. Vajadzīgo informāciju var saņemt vietējos preses izdevumos, pašvaldībās, bibliotēkās, personiskajā e-pastā, pa tālruni. Talkā nāk arī novadu speciālisti – Ogres novada lauku attīstības speciālists Māris Griņēvičs, Lielvārdes novadā – Aigars Šmats, Ikšķiles novadā – Dzidra Dombrovska, Ķeguma novadā – Tadeušs Vaļevko.»

Runājot par lauku un lauksaimnieku perspektīvu, Jānis ir piesardzīgs optimists. Vēl nesen nopietni apdraudēta bija piensaimniecības nozare. Pēc valsts finansiālā atbalsta situācija uzlabojusies. Protams, nav apskaužams lielo kredītu ņēmēju liktenis. Iespēju robežās lauku ļaudis savu zemi apstrādā vai uztur, lai iegūtu platību maksājumus. Skaidrs – šī summa mums ir vismazākā. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sola, ka netaisnā sadale beigsies 2014.gadā un arī Latvijas zemnieki iegūs to, ko pelnījuši. Ekonomiskās krīzes, objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ īpašnieki zemi izīrē, vai tā nonāk ārvalstnieku rokās. Perspektīva šķiet kooperācija, tomēr pieredze rāda, ka latviešiem bieži vien grūti vienoties un būt godprātīgiem. Blakus tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm būtu jādomā par netradicionālām un pat eksotiskām. Jau tagad tiek audzētas krūmmellenes, vīngliemeži, šķiedras kaņepes, ko izmanto automašīnu iekšējam tapsējumam, ēku siltināšanai, briketēm, tekstilrūpniecībā.

J. Plūģis neslēpj arī savu paraugu jaunu ceļu iešanā. Veiksmīgi izdevies kultivēt garšīgās austersēnes (šo sēņu audzēšana nav sarežģīta – galvenais tās laikus realizēt, jo, diennakti pavadot ledusskapī, sēnes zaudē trešdaļu svara, līdz ar to trešdaļu peļņas). Bez tam vērtīga bijusi Kalifornijas slieku izmantošana, lai kāpinātu daudzu kultūraugu ražību. Svarīgākais – uzturēt substrātā vismaz 18 grādus, jo, temperatūrai krītot, čaklās dienvidnieces mūsu zemītē spītīgi nelien un iet bojā jau septiņu grādu plusos.

Ulda Prancāna foto