«ja mēs ar Tevi runāt spētu» jeb diriģentes Maijas Rožlapas atceres koncerts

[ A+ ] /[ A- ]

Diriģente Maija Rožlapa (no labās) – sirsnīga un rūpīga kā mamma – bija kora dvēsele.

Jānim Zirnim doma, ka tādam koncertam jābūt, bija skaidra jau pirms pāris gadiem. Jo šogad diriģentei Maijai Rožlapai būtu apaļa jubileja. Tā nu gan ir jūlija sākumā, un tad parasti kori sezonu jau ir beiguši, bet klausītājus vasaras vidū grūti ievilināt koncertzālē. Bet maija sākumā taču ir Maijas vārda svētki! Un tāpēc – 8. maijs koncertam ir pats piemērotākais.

Kad koncerta organizācijas iniciatori sāka aprunāties par ieceri, visi, jā, visi bija izbrīnījušies – vai patiešām Maijas mūsu vidū nav jau 12 ar pusi gadu!?

Laiks skrien vēja spārniem, un dzīves ceļa stabi nereti pazib tik ātri, ka nespējam tos saskaitīt…

Atmiņu serveros paliek tas, kas pieskāries sirdij.

Maija Rožlapa Ogres pusē parādījās 70. gadu sākumā, kad veidojās jauktais koris Ogres trikotāžas kombinātā. Līdz tam viņa savu prasmi bija apliecinājusi Rīgas rajona kultūras namā. Dziesmu svētku simtgadē 1973.gadā Ogres koris parādīja labu potenciālu, taču tālākai izaugsmei vajadzēja meklēt spēcīgu galveno diriģentu. Un Maijas izvēle bija nekļūdīga – Jānis Zirnis!

Abu diriģentu radošā sadarbība vairāk nekā 20 gadu garumā deva lieliskus rezultātus. Koru karos Latvijā tas daudzkārt sevi apliecināja ar augstām godalgām.

Pagājušā gadsimta 80- tajos gados korī bija pat 108 (!) dziedātāji. Kā tagad atceras kora ilggadnieks, Ogres mākslas skolas direktors Pēteris Aulmanis, Maija bija kora dvēsele, viņa rūpējās par visiem dziedātājiem. Un loloja, sargāja, visādi atbalstīja diriģentu. «Viņa bija sirsnīga un rūpīga kā mamma,» atceras Jānis Zirnis.

Ikdienas darba gaitas Maijai Rožlapai ritēja Emīla Melngaiļa Tautas mākslas centra mūzikas sektorā. (Tagad šīs iestādes darbu turpina Nemateriālās kultūras Valsts aģentūra.)

Maijas rūpju lokā bija republikas vokālie ansambļi, kuru skaits pārsniedz piecus simtus, arī koklētāju ansambļi. Bet Dziesmu svētku sagatavošanas periodos viņa sagatavoja visu žūrijas komisiju darbu, savus pienākumus veicot precīzi, pašai vienmēr paliekot it kā neredzamai.

Kad Melngaiļa centrā vajadzēja mūzikas speciālistu, Maija atcerējās jauno enerģisko diriģenti Airu Birziņu. Airai tūdaļ uzticēja daudzus jo daudzus pienākumus un Maija, ja vajadzēja, allaž bija blakus ar padomu, ar praktisku rīcību.

Maiju mīlēja. Par darbu, par atsaucību, par sirsnību. Komponisti Raimonds Pauls, Valters Kaminskis, Gunārs Ordelovskis nereti ienāca pie Maijas vienkārši parunāties. Viņi uzzināja dažādus jaunumus un drīz radās skaņdarbi salidojumiem, festivāliem, Dziesmu un deju svētkiem.

Liktenis talantīgajai diriģentei un organizatorei nebija vēlīgs. Smaga slimība Maiju Rožlapu 1997.gada nogalē aizsauca mūžībā.

Ai, kā Maija tagad priecātos par mazmeitiņu Martu Maiju un mazdēliņu Kristiānu, meitas Ievas lolojumiem!

Sestdienas novakarē Ogres Kultūras centrā dziedās Jāņa Zirņa «Ogre», Airas Birziņas «Rasa», atmiņu grāmatā ieskatīsies kolēģi, draugi, arī šo rindu autors atcerēsies kopīgos 20 gadus Melngaiļa centrā. Par Maiju runās dziesmas, runās sirdis.

Foto no personiskā arhīva