Mīļās barikāžu dienas

[ A+ ] /[ A- ]

Mēdz teikt, ka divreiz vienā upē neiekāpt.

Bet varbūt pareizāk sacīt, ka nevaram vairs vienu un to pašu straumi brist, jo Ogrīte un Daugaviņa mums vienas un tās pašas – kā rītos, tā vakaros. Un arī laika tecējums viens – ar straumes sākumu, maiņu, beigām un veselu piemiņas jūru.

Janvāra spelgoņā dedzam jau 20. Barikāžu ugunskurus, no kuriem 19 iekuras vien atceres un piemiņas zīmē. Bet pēc gada laiks skaitīs jau 20 gadskārtas no dienām, kuras, šķiet, vēl vakar kūpināja apņēmības un lielās Dvēseles dūmus debesīs. Ja zinām, ka sastāvs nemitīgi mainījās, tad Latvijas sargu kopskaits grūti nosakāms, bet skaidrs ir viens – Barikādēs vienojās visa Latvijas tauta. Šodien žvadzina par patriotismu un sūkstās, cik grūta mācība tāda Tēvzemes mīlestība. Toreiz nevienam i prātā nenāca šis «priekšmets», kas lauzās uz āru ik namā, ielā, sētā, kas tapa gatavs arī uz visu: plecos kārās gāzmaskas, ceļa somās gūlās medikamenti, pārsienamie materiāli, kuri visļaunākā kārtā piedzīvoja arī savu pielietojumu: Roberts Mūrnieks, Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, Edijs Riekstiņš, Sergejs Konoņenko, Vladimirs Gomanovičs… Mūžīga piemiņa viņiem.

Par spīti traģismam tas bija mūsu mīļais Barikāžu laiks. Kad spējām atbrīvoties no egoisma un piepildīt sirds tukšumu. Kad apdāvinājāmies ar romantisko naivumu, kam savtīgums svešs. Kad pratām iemantot bezsvara stāvokli un sajust brīva lidojuma elpu. Dūmi koda acīs, apkvēpa nami, bet atbrīvotais gars lidinājās tīrs un balts kā tikko nomazgājies. Milzu kultūra dziesmu, mūzikas un dūmu pavadā bija iznākusi ielās, lai izsvēpētu kaktus no tumsas un iesvētītu gaismu jaunā gaismā. Drēgnajā vējā kailiem pirkstiem vijolnieks spēlēja mīlestību ar smeldzīgo – «Es dziedāšu par tevi, Tēvu zeme.» Kāds vīrs sēdēja pie ugunskura, klausījās un slepus raudāja…

Gars bija uzvarējis. Un pacēlies pāri sīkmanīgiem kašķiem, kas jau toreiz asināja nagus tālākām cīņām par varu. Gars arī šodien nav zaudējis, jo ik janvāri spēj atbrīvoties no matērijas tīksmes un svinēt svētu piemiņu mīļajām barikāžu dienām.