Mūsu tiesības – būt Saeimas darba devējiem

[ A+ ] /[ A- ]

Saeimas vēlēšanas var salīdzināt ar darba interviju, kurā sabiedrība nonāk darba devēja lomā, vērtē un izvēlas atbilstošākos kandidātus, bet potenciālie deputāti jeb darba ņēmēji cenšas sevi parādīt no labākās puses. Sabiedrības rokās ir salīdzinoši liela vara, taču tikai līdz brīdim, kad deputāti ir saņēmuši savus mandātus, lai ērti iekūņotos siltajos 100 krēslos.

Darba līgums un sankcijas

Brīvajā darba tirgū pirms darba attiecību uzsākšanas parasti tiek parakstīts darba līgums, kurā gan darbinieks, gan darba devējs apņemas pildīt zināmus pienākumus. Ja līguma nosacījumi netiek pildīti, seko sankcijas, un darba attiecības tiek pārtrauktas. Uz Saeimu nez kāpēc šie principi līdz šim neattiecās. Priekšvēlēšanu laikā deputāti sola sazin ko, bet, kad pienāk solījumu pildīšanas laiks, vienmēr tiek atrastas kādas atrunas un attaisnojumi.

Mums kā darba devējiem pazūd iespēja deputātus kontrolēt, ietekmēt un virzīt uz sev vēlamu rezultātu sasniegšanu. Mēs pat nevaram viņus saukt pie atbildības, ja pārējie gudrie prāti to neatļauj.

Kā risinājums šādai patvaļai varētu būt līguma parakstīšana starp sabiedrību un katru atsevišķo deputātu. Tad nerastos vajadzība rosināt referendumu, lai atlaistu visu Saeimu, bet varētu atlaist konkrētus tautas kalpus, kuri nepilda savus pienākumus.

Ja ne caur durvīm, tad caur logu

Taču izskatās, ka referendums tomēr būs, un, ja mēs nobalsosim par Saeimas atlaišanu, jau pavisam drīz mums atkal būs iespēja kļūt par personāla atlases speciālistiem un nodoties intervēšanas priekam.

Jebkuras tuvojošās pārmaiņas vieš ticību, ka kaut kas mainīsies uz labu, taču diemžēl cerību, ka jaunās vēlēšanas ienesīs svaigu gaisu Saeimas namā, aizēno alternatīvu trūkums. Pat ja uzrodas pa kādai neredzētai sejai, pamatsastāvs vai vismaz viņu ietekme nemainās.

Esmu gandrīz droša, ka par spīti faktam, ka sabiedrība esošos deputātus «atlaidīs no darba», pie pirmās iespējas «vecie vēži» būs atpakaļ, tikai iespējams mazliet citādākās kombinācijās un zem citiem lozungiem.

Darba tirgū darbinieks, kuru darba devējs viņa neizdarības dēļ ir atlaidis no darba, nākamajā dienā nenāk atpakaļ ar iesniegumu viņu atkal pieņemt darbā, un deputātiem, manuprāt, būtu jārīkojas līdzīgi. Kaut arī likums to neaizliedz, būtu necienīgi kāpt iekšā pa logu, ja tauta tevi ir izlikusi aiz durvīm.

Jaunu vēlēšanu jēga

Šī iemesla dēļ man rodas jautājums – kāda gan jēga no jaunām vēlēšanām, ja kandidāti būs tie paši vecie? Pieņemsim, ka Nacionālā apvienība un Saskaņas centrs, kā prognozē eksperti, varētu iegūt dažas balsis, bet Vienotība un ZZS – tās zaudēt. Proporcijas mainīsies, bet vai mainīsies sistēma? Vai kaut kur pazudīs amatu pirkšana, slepenas vienošanās un manipulācijas?

Kamēr Saeimas balsojumi būs aizklāti, kamēr tautai nebūs iespējas ne tikai morāli, bet arī juridiski saukt pie atbildības katru konkrēto deputātu, tikmēr aktieri mainīsies, bet izrāde paliks tā pati vecā.

Mēs esam Saeimas darba devēji, un mums ir jābūt lielākām tiesībām kontrolēt savus darbiniekus. Pieredze apliecinājusi, ka apelēšana pie deputātu morāles, cieņas un ētikas ir bezjēdzīga un vienīgais veids, kā panākt, lai tautas kalpi tiešām kalpo valstij, nevis vienīgi savām interesēm, ir ieviest stingras juridiskas sankcijas. Jautājums tikai, kā to izdarīt, ja par likumdošanas izmaiņām lemjam nevis mēs, bet viņi. Diez vai deputāti vēlēsies zāģēt zaru, uz kura paši sēž, tāpēc vismaz pagaidām atliek izmantot vienīgo mums pieejamo instrumentu – referendumu.