Neļausim ticības brīvībai pāraugt rīcības brīvībā

[ A+ ] /[ A- ]

Mēs baidāmies no islāma radikāļiem, bet visai bieži slavinām radikālos nacionālistus. Mēs noraidoši izturamies pret mošeju būvniecību Latvijā, bet diezgan vienaldzīgi paejam garām «kristīgo» sektu dievnamiem. Mūs biedē, ja kāds tumsnējs musulmanis pasaka vārdu «bumba», bet mēs mēdzam nepievērst uzmanību naida kurināšanai, kuru izsaka labi audzināti «baltie puiši».

Savējie un svešie

Iedomājoties teroristu, pirmais, kas ienāk prātā ir Osama bin Ladens vai viņam līdzīgs islāma radikālis, bet noteikti ne zilacains norvēģu puisis, kurš sevi dēvē par kristieti. Diemžēl nākas atzīt, ka radikālisms kā sakropļota ideoloģija ir bīstams ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses.

Rietumvalstu drošības dienesti rūpīgi uzmana «svešos» un «citādos», bet vārda un uzskatu brīvības aizsegā nepamana radikālismu un naidīgās idejas, kas briest «savējo» starpā. Norvēģu terorists savu šausminošo plānu perināja jau deviņus gadus, un daudzas no viņa idejām bija publiski pieejamas internetā.

Esmu demokrātijas aizstāve, tomēr uzskatu, ka vārda brīvība, ja tā tiek izmantota publiskai neiecietības un naida kurināšanai, ir jāierobežo un iespēju robežās jācenšas pārbaudīt, vai šo ideju paudēji neplāno vārdiski pausto realizēt arī darbos.

Nevis multikulturālisms, bet psihiskie traucējumi

Manuprāt, šausminošo traģēdiju Norvēģijā izraisīja nevis multikulturālisms vai kopienu naids, bet psihiski nevesels cilvēks ar paranojāliem murgiem. Neviena ideoloģija nevar un nekad nevarēs attaisnot noziegumus pret cilvēci. Problēma ir nevis islāmā vai kristietībā, bet cilvēkos, kuri savu naidu un narcistisko vēlmi būt par varoņiem paslēpj zem «skaistiem» lozungiem un ziedo savu cilvēcību slimīgu ideju vārdā.

Ja Anderss Bērings Breivīks būtu psihiski vesels, vienkārši – citādi domājošs, viņš savas idejas būtu varējis paust, rakstot grāmatas vai iesaistoties politikā, nevis apšaujot bērnus.

Vai Latvijai būtu jābaidās?

Pēc pretterorisma centra vadītāja Jura Leitieša sniegtās informācijas, arī Latvijā ir aizturēti grupējumi, kas tiek turēti aizdomās par spridzekļu izgatavošanu un iespējamu terora aktu organizēšanu.

Vislielākā uzmanība jāpievērš gados jauniem cilvēkiem ar nenobriedušu psihi, kas ir viegli ietekmējami un savā tieksmē pēc ievērības un atzinības spēj rīkoties neapdomāti.

Līdz šim saistībā ar dažādām agresīvām izpausmēm sevi parādījusi Latvijas nacionālboļševiku līdera Vladimira Lindermana «13.janvāra kustība» un Jevgēņija Osipova organizācija, taču pēdējā laikā arvien aktīvāki kļūst arī antiglobālisti. Kaut gan speciālisti atzīst, ka radikālās organizācijas vairāk cīnās ar demokrātiskiem ieročiem un terorisma draudi ir salīdzinoši zemi, mani satrauc fakts, ka jaunieši apvienojas organizācijās, lai cīnītos pret kaut ko, bet retāk, lai cīnītos par kaut ko.

Jauniešiem ir tas vecumposms, kas visvieglāk spēj mobilizēties cīņai un atrast sevī entuziasmu, lai mainītu pasauli. Tāpēc vecākās paaudzes uzdevums būtu darīt visu, lai iesētu jaunatnē mīlestības sēklu, nevis nodotu tālāk modeli, kurā uzvara iespējama tikai caur ienaidnieka iznīcināšanu.