Nepareizi interpretēta likuma norma radījusi lasītāju neizpratni

[ A+ ] /[ A- ]

Laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» iepriekšējā numurā bija ievietots raksts «Dārzs jāuzrok prātīgi – ar metra mēru rokā», kurā, atsaucoties uz Ogres novada pašvaldības policijas sniegto informāciju, norādīts, ka Ogres novadā jebkuriem rakšanas darbiem, kas ir dziļāki par 30 centimetriem, nepieciešama pašvaldības izsniegta atļauja.

Kā noskaidrojām, policijas pārstāvja pieminētie saistošie noteikumi ierobežo rakšanas darbus tikai noteiktās teritorijās.

Uz laikraksta redakciju piezvanīja kāds kungs no dārzkopības sabiedrības «Lašupes» un ar zināmu humora piedevu jautāta, kā tas jāsaprot, ka vienā avīzēs lappusē rakstīts, ka bez saskaņošanas ar pašvaldību pat suns nedrīkst pagalmā izkašāt bedri, kas dziļāka par 30 centimetriem, bet jau aiznākamajā lappusē rakstīts, ka puķuzirņiem augsne jāsagatavo vismaz divu lāpstu dziļumā, kas ir krietni vairāk par it kā atļauto normu. Vai tiešām arī pirms tādu zemes darbu veikšanas jādodas uz pašvaldību pēc rakšanas atļaujas, vai arī jāmēģina iztikt bez, cerot, ka policija nepieķers un nebūs jāmaksā iespaidīgais naudas sods – Ls 250?

Jāatzīst, ka laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» redakcija jau bija pievērsusi uzmanību šīs prasības nesamērībai. Pirmkārt, izpētījām pašvaldības policistu piesaukto tiesību normu – Ogres novada domes 2003. gada saistošos noteikumus Nr.1 «Par atļauju izsniegšanas kārtību rakšanas darbu veikšanai Ogres novada teritorijā». Jau noteikumu punkts 1.1. apstiprināja mūsu aizdomas, ka šie saistošie noteikumi nav piemērojami visos ar rakšanas darbiem saistītos gadījumos, jo skan, lūk, kā: «Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Ogres novada apdzīvoto vietu administratīvajā teritorijā veicami darbi, kas saistīti ar ielu seguma, gājēju celiņu uzlaušanu (remontu), darbu veikšanu zaļajā zonā, celtniecības sastatņu, autoceltņu vai līdzīgu mehānismu uzstādīšanu, rakšanas un citu darbu veikšanu.». Tātad – noteikumi attiecas tikai uz apdzīvotās vietās veicamiem, turklāt – ļoti konkrētiem darbiem.

Vēl vairāk priekšā mums pateica šo pašu noteikumu 1.3. punkts, kurā definēts noteikumu izdošanas mērķis: «Lai nodrošinātu ielu, transporta būvju, trotuāru, zaļo zonu saglabāšanu…». Domājot loģiski – kas ir mūsu mājas pagalms vai piemājas dārziņš – iela, transporta būve vai trotuārs? Nu nē taču! Nekur nav arī teikts, ka pagalmam noteikti jābūt kā zaļajai zonai – tikpat labi varam tur uzbērt smiltis un ierīkot pludmales volejbola laukumu. Tātad iznāk, ka iepriekš minētie saistošie noteikumi drīzāk attiecas uz publiski pieejamām vietām – ielām, parkiem, skvēriem un tamlīdzīgi?

Drošības pēc tomēr sazinājāmies ar Ogres novada domes juridiskās nodaļas vadītāju Stefāniju Bertmani, kura iedziļinājās šajā jautājumā un arī laipni sniedza izskaidrojošu atbildi. Minētie saistošie noteikumi tikuši pieņemti, lai izslēgtu vai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka apdzīvoto vietu teritorijās varētu tikt bojāti kādi kabeļi vai citas inženierkomunikācijas, kas ieraktas zemē, turklāt ne vienmēr un ne visur tur pievienoti brīdinoši uzraksti. Protams, ka dārza vai tamlīdzīgu darbu veikšanai savā īpašumā (augļu koku stādīšanai, komposta bedres izrakšanai vai siltumnīcas uzstādīšanai) pašvaldības atļauja nav nepieciešama, jo šie saistošie noteikumi tos neregulē. Tiesa, racējiem ir jābūt gan atbildīgiem, gan apdomīgiem, jo, piemēram, ja rakšanas darbus veic savā īpašumā esošajā zemes gabalā, kas atrodas tieši pie ielas (zaļajā zonā), tad tur gan var uzdurties kādām komunikācijām, tāpēc tādas savas darbības jāsaskaņo. Vēl viens aspekts – jāvērtē, vai rakšanas darbi nav ieguvuši tādus apjomus, ka ir pielīdzināmi patvaļīgai (nelikumīgai) būvniecībai vai patvarībai, par ko gan var nākties saņemt administratīvo sodu.