Ogres biznesa un inovāciju inkubators pārmaiņu priekšā

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres biznesa un inovāciju inkubatora valdes priekšsēdētājs Uģis Amons cer, ka valsts politika nākotnē būs vērsta uz uzņēmējdarbības atbalstu.

Ogres biznesa un inovāciju inkubatoru atklāja 2006.gada oktobrī, un trīs gadus tas veiksmīgi sniedza inkubācijas pakalpojumus daudziem jaunajiem uzņēmumiem. Bet kopš šā gada sākuma Ogres inkubators inkubācijas pakalpojumus vairs nesniedz, un ir pārmaiņu priekšā – tiek veidota jauna struktūra, kas varētu saukties – Ogres novada Biznesa centrs.

«OVV» uz sarunu aicināja Ogres biznesa un inovāciju inkubatora valdes priekšsēdētāju Uģi Amonu.

– Uzņēmēji atzinīgi novērtējuši Ogres biznesa un inovāciju inkubatora sniegtos pakalpojumus, kāpēc nepieciešamas izmaiņas tā darbībā? –

– Ogres biznesa un inovāciju inkubatoru nodibinājām kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Trīs gadus strādājām patiesi veiksmīgi – 2008.gadā viens no mūsu uzņēmumiem pat saņēma Latvijas investīciju aģentūras un Ekonomikas ministrijas gada inovāciju balvu, bet tā nu ir sanācis, ka no šā gada sākuma mēs vairs inkubācijas pakalpojumus nesniedzam. Pagājušajā gadā Attīstības aģentūra rīkoja konkursu biznesa inkubatoru operatoriem, kurā paši ar savu pieteikumu startēja mūsu partneri no Tehniskās universitātes, un viņi arī uzvarēja, bet Ogres biznesa un inovāciju inkubators šobrīd ir pārtapšanas stadijā un plānots, ka jau pavisam drīz tā būs cita organizācija. –

Tātad faktiski šobrīd zem viena jumta ir divi inkubatori? –

Jā, ēku Ogrē, Akmeņu ielā 47, esam izīrējuši jaunajam operatoram – Rīgas reģiona biznesa attīstības inkubatoram. Iepriekšējās iestrādes ir palikušas spēkā, bet mūsu darbība būs vērsta nedaudz citā profilā. Šobrīd izstrādājam funkcijas jaunajam veidojumam, kurš būs tikai Ogres novada domes pārziņā. Nosacīti mēs kļūsim daudz brīvāki, un klāt nāks jaunas funkcijas. Paredzēts, ka sniegsim atbalstu ne tikai jaunajiem uzņēmumiem, kā to noteica iepriekšējā programma, bet varēsim sadarboties arī ar esošajiem uzņēmējiem, kas strādā jau ilgus gadus – plānojam daudz mērķtiecīgāk atbalstīt tieši Ogres uzņēmējus. Katrā ziņā ceru, ka šī sadarbība starp uzņēmējiem un jauno veidojumu būs abpusēja, ka ne tikai pašvaldība piedāvās pakalpojumus, bet arī paši uzņēmēji iesaistīsies daudz aktīvāk. –

Kādus atbalsta pasākumus uzņēmējiem plānojat? –

– Ir vairāki varianti, kā mēs varētu saukties, bet, pieņemsim, ka tas būs Ogres biznesa centrs. Inkubators, tā ir viena joma, bet mēs plānojam arī dažādus citus atbalsta pasākumus un sadarbības projektus, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību. Šobrīd pašvaldība izstrādā Attīstības programmu nākamajiem septiņiem gadiem. Mēs strādājam pie ekonomikas un uzņēmējdarbības sadaļas. Šomēnes paredzēta sabiedriskā apspriešana, tad izskatīšana domes sēdē. Attīstības programmā plānots ietvert visus tos uzdevumus, kas pašvaldībai būtu jārealizē, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Paredzēts daudz pasākumu, bet jautājums – kuri no tiem būs vajadzīgi uzņēmējiem? –

Vai varat minēt kādu konkrētu piemēru? –

– Varu. Šobrīd mums ir elektronikas laboratorija jeb «Protolab» projekts, ko iesākām pirms pusotra gada. Mēs par samērā lielu Eiropas naudu iepirkām iespiedplašu prototipēšanas iekārtas, kas izvietotas šeit, pirmajā stāvā. Tas ir ļoti augstas kvalitātes pakalpojums elektronikas nozarē. Šogad gada beigās minētais projekts beidzas, bet mēs esam sagatavojuši vēl vienu projektu, kas saucas «Skils» jeb prasmju centrs. Tas būs daudz plašāks projekts, kura ietvaros varēs sniegt dažādu palīdzību. Piemēram, uzņēmumam «Fazer» pēkšņi vajag sagatavot daudz jaunu darbinieku. Vai Latvijas izglītības sistēma kaut ko tādu spēj piedāvāt? Ja mēs piezvanām uz profesionālo skolu, tur saka: «Ai, mums ir divu gadu plāns, varam sagatavot divu gadu laikā.» Bet uzņēmumam vajag uzreiz. Mūsu projekta ietvaros paredzēts attīstīt prasmju centru, izveidot datu bāzes. Tas ir tas, ko esam pārņēmuši no Rietumiem. Tātad, piezvana «Fazer» direktors un saka, ka viņam pēc trim mēnešiem vajag tādus un tādus speciālistus. Mēs ātri reaģējam, organizējam grupas, pieslēdzam Nodarbinātības valsts aģentūru, respektīvi, strādājam kā menedžeris. Teorētiski arī tik lieli uzņēmumi kā «Fazer» vai «Hansa electronics» paši varētu sagatavot darbiniekus, taču ir virkne uzņēmumu, kam nav tādas pieredzes, nav tik liela apgrozījuma. Viņiem ir jāveic tiešais darbs, viņi nevar atļauties tērēt tik daudz naudas, lai noorganizētu apmācības, bet pašvaldība var šādu biznesa centru izveidot un šos jautājumus risināt. Tā ir ne vien Ogres, bet visas Latvijas un arī Eiropas problēma. Šobrīd uzņēmumi var vērsties Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur, pārbaudot pēc saraksta, piemeklē it kā atbilstošus darbiniekus un nosūta uz uzņēmumu, bet fināls ir tāds, ka no pieciem atsūtītajiem cilvēkiem neviens konkrētajam darbam praktiski nav derīgs, viņi ir jāapmāca. Pašvaldība varētu nākt pretim un mēģināt organizēt šādus pasākumus, bet tas ir tikai viens no darbības virzieniem. –

Un, ja vēlēsies iesaistīties arī citu novadu uzņēmēji? –

– Nekādi administratīvie ierobežojumi nav paredzēti, tomēr mēs mērķtiecīgi raudzīsimies, kā palīdzēt tieši Ogres novada uzņēmējiem. Pēc teritoriālās reformas novada teritorija ir ievērojami palielinājusies, klāt nākušas lauksaimniecības zemes, mežizstrāde. Ogres novadā ir ļoti daudz dabas resursu, piemēram, grants, kūdra u.c. Šobrīd raugāmies, kādā veidā pašvaldība var sekmēt zemes dzīļu resursu apguvi, ievērojot likumdošanu un vides koncepcijas prasības. Ja vien likumdošana un pārējie politiskie jautājumi tiks sakārtoti, tad pašvaldība varētu mēģināt līdzdarboties arī šādos biznesos, jo tie ir informācijas un naudas resursu ietilpīgi, turklāt visur vajadzīga nopietna priekšizpēte. Ja, piemēram, būvējot veikalu, pietiek izvēlēties vietu tuvu autoceļiem, tad, apgūstot dabas resursus, viss ir pamatīgi jāizpēta, jāsaņem zinātniskie slēdzieni, un tas prasa informācijas apkopošanu. Tai pašai kūdrai vai grantij var būt dažāds ķīmiskais sastāvs. Padomju laikos šie jautājumi ir pētīti, bet pēdējo 20 gadu laikā par tiem nevienam tā īsti intereses nav bijis. Materiāli jāmeklē arhīvos, jāmēģina atrast vecās kartes, apraksti. Jādomā arī par iegūstamo produktu mūsdienīgu safasēšanu. Ja kādam, piemēram, ir kūdras purvs, viņš to pārdod vācietim. Vācietis savā zemē šo kūdru skaisti safasē, pievieno vajadzīgās sastāvdaļas un par labu naudu pārdod mums… Kāpēc gan mēs to nevarētu darīt paši? Daļa zemju ir privātie īpašumi, daļa valsts. Diemžēl valsts likumdošana šajā jomā tā īsti nav sakārtota. Kopā ar domes speciālistiem mēs plānojam šo informāciju apkopot un raudzīt, ko varam darīt. –

Vai ar jums šajos jautājumos būs iespēja sadarboties arī privātpersonām? –

– Mēs būtu pat ieinteresēti, lai arī privātpersonas vēlētos noslēgt sadarbības līgumus. Ar dažiem esam pat runājuši. Sakām: «Jums tur ir vērtīgas iegulas.» «Lai tās tur arī paliek…» Šis jautājums jāsāk risināt, un, tiklīdz kādam bizness, tā teikt, aizies, tā būs kā lavīna, un arī citi vēlēsies uzsākt uzņēmējdarbību. Būtu tikai labi, ja arī šajā jomā izdotos cilvēkus iekustināt, bet jautājums ir arī par to, cik tad katrā nācijā vispār ir uzņēmīgu cilvēku. Latvijā šāds pētījums, šķiet, nav veikts, bet Amerikā tie ir tikai pieci līdz 10 procenti iedzīvotāju. Viena daļa Latvijas iedzīvotāju darba meklējumos devušies uz ārzemēm. Varbūt tas nav nemaz sliktākais variants. Viņiem ir reāla iespēja iepazīties ar to, kā bizness tiek organizēts citās valstīs, kā tas notiek konkurences apstākļos, un, iespējams, atgriežoties mājās, viņi uzsāks savu uzņēmējdarbību, jo kādreiz jau tai krīzei ir jābeidzas. –

– Varbūt cilvēkam uzņēmība ir, bet trūkst zināšanu? –

– Mēs divas reizes esam bijuši Somijā, lai palūkotos, kā viņi organizē uzņēmējdarbību, kāds ir valsts un pašvaldības atbalsts. Ne velti Somija pēdējos piecus gadus pasaulē šajā jomā ir pirmajā trijniekā, līdzās tādām valstīm kā ASV un Japāna, gan inovācijās, gan uzņēmējdarbībā. Viņi milzīgus līdzekļus investē infrastruktūrā un apmācību centru izveidē. Ogres inkubatorā ir tikai divi štata darbinieki, bet tur to ir vismaz piecas reizes vairāk – dažādi konsultanti un eksperti. Jāņem vērā, ka tur ir valdības programma, kas šādus centrus finansē. Ogres biznesa centra finansējums gulsies tikai uz pašvaldības pleciem, kā arī sadarbībā ar novada Attīstības nodaļu, iesaistoties dažādos projektos, mēģināsim piesaistīt arī Eiropas naudu. –

Kas līdz šim finansēja Ogres biznesa un inovāciju inkubatoru? –

– Sākumā 90 procenti bija valsts atbalsts, struktūrfondu līdzekļi un tikai 10 procentus izdevumu sedza pašvaldība. Pašlaik finansē tikai Ogres novada dome, un iegūstam arī līdzekļus no ēkas izīrēšanas Rīgas reģiona inkubatoram. –

Cik šobrīd uzņēmumu ir Rīgas reģiona inkubatora paspārnē un cik vēl ir jūsu pārziņā? –

– Ogrē, konkrēti šajā ēkā, ir reģistrēts 21 uzņēmums, un trešdaļa ir vietējās idejas. Viens uzņēmums ir no Tukuma, trīs no Limbažiem, kur nav tāda centra kā pie mums. Šobrīd mūsu paspārnē ir uzņēmums «Inteligent comunication», kas nodarbojas ar datoru tirdzniecību un apkalpošanu, nodrošinot pilnu servisu. Uzņēmums piedāvā nepirkt datoru pašam, bet to iznomāt. Arī novada dome izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus. Vēl viens uzņēmums, kurš atrodas pie mums un aizņem gandrīz visu pirmo stāvu, nodarbojas ar akumulatoru bateriju lādēšanu. Viņu iekārtas ir tik lielas un jaudīgas, ka var uzlādēt pat zemūdenes akumulatoru. Uzņēmums aktīvi sadarbojas ar ārzemju pasūtītājiem. Mums ir arī, ja tā var teikt, virtuālie uzņēmumi, kuriem inkubators ir juridiskā adrese, bet faktiski savu darbību viņi veic citviet. Tā, piemēram, bijušie «Hansa electronic» darbinieki attīstījuši jaunu un perspektīvu ideju. Viņi piedāvā klientiem, saliekot kopā piecus komponentus, pašiem uzkonstruēt skaņas pastiprinātājus, līdzīgi kā kādreiz cilvēkiem, kas aizrāvās ar elektroniku, to piedāvāja «Prasmīgās rokas». Arī šis uzņēmums pamatā strādā eksportam. Vēl ir daži uzņēmumi, kas nodarbojas ar sapropeli. Lielākoties viņi strādā Latgales pusē. Šobrīd vairāki ir jau saņēmuši ES finansējumu un plāno izveidot darbnīcas vai nelielas rūpnīcas, kas šo sapropeli pārstrādātu un eksportētu. –

– Kas ir sapropelis? –

– Sapropelis ir viss tas, kas atrodas ezeru gultnēs un uzkrājies tur 500 un vairāk gadu laikā. Tās ir zivju atliekas, sapuvušas aļģes, koki, meldri, zāle utt. Sapropelis ir krietni vērtīgāks par kūdru un to var izmantot pat medicīnā un ķīmijā. Katrā ezerā ir savs sapropeļa sastāvs. Mēs skatīsimies arī, cik vērtīgs sapropelis atrodams Ogres dīķos un ezeros. Iespējams, arī šajā jomā var tapt kāds biznesa projekts. Šādi uzņēmumi, kas interesējas par sapropeli, ir trīs. –

Vai biznesa centrs palīdzēs uzņēmējiem sagatavot arī dažāda veida projektus? –

– Jā, mēs piedāvāsim arī šādu pakalpojumu. Dažiem esam jau palīdzējuši, piemēram, sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju saistībā ar «Siera štelli». Rietumos katra sevi cienoša pilsēta uztur uzņēmējdarbības veicināšanas struktūru un ne vienu vien. Gan profesionālajā izglītībā, gan nodarbinātībā. Mēs līdz šim vairāk bijām tendēti uz elektroniku, bet izvērtēsim arī citus darbības virzienus. –

Kāda ir bijusi tā trakākā biznesa ideja, ar kādu pie jums ir vērsušies? –

– Cietvielu fizikas institūtā daži ogrēnieši mēģināja izstrādāt kādu ierīci, kas nodrošina labu garastāvokli pamostoties. Proti, ierīces darbība ir saistīta ar cilvēka iekšējo bioloģisko pulksteni. Ir tāds teiciens – izkāpt no gultas ar kreiso kāju. Izrādās, tas notiek tāpēc, ka modinātājs ir cilvēku piecēlis nelaikā. Uzliekot uz rokas speciālu ierīci, tā uztvers labvēlīgāko brīdi, kad pamodināt klienta noteiktajā laika posmā, lai viņš visu dienu varētu aizvadīt labā garastāvoklī. Minētā ierīce mēra cilvēka miega fāzes, kas mainās ik pa dažām minūtēm. Ja kādu šī ideja ieinteresē, tad tās īpašnieks ir gatavs to atdot realizēšanai. –

–         Kur jūs saskatāt vēl kādu brīvu nišu biznesa attīstīšanai? –

Nobeigums – nākamreiz.

Dzintras Dzenes foto