Ogres pasta ēkā pasta pakalpojumus sniedz jau vairāk nekā 80 gadus

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres pasta ēka autentiska saglabājusies līdz pat mūsdienām, ko nevarētu teikt par līdzās esošo ēku, kur šobrīd atrodas OVMM.

To, kur Ogrē atrodas pasts, droši vien zina ikviens ogrēnietis, jo šķiet, ka pasts ēkā Brīvības ielā 38 bijis mūžīgi. Zināmā mērā tā arī ir, jo savulaik šī māja uzcelta tieši  pasta nodaļas, telegrāfa un telefonu centrāles izvietošanai. Centrāles, ko vecāka gada gājuma ogrēnieši noteikti vēl atceras, vairs nav, bet pasts Brīvības ielā 38 atrodas arī šodien.

Ogres pasta ēka būvēta Latvijas pirmās brīvvalsts perioda būvniecības ziedu laikos, 1936.gadā, un ir unikāla ar to, ka vairāk nekā 80 gadu saglabājusies kā autentisks objekts – praktiski nemainītā veidā. Šī ēka atzīta par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.

Mazliet no vēstures

Pirmā pasta nodaļa Ogrē tika atklāta 1909.gadā, tā izvietojās dažās telpās ēkā Brīvības ielā 12. Šajā pašā gadā ierīkots pirmais telefona abonents – «Ogre Forstei» (Ogres mežniecība), bet aptiekas ēkā (Brīvības ielā 22) tika uzstādīts pirmais sabiedriskais telefona aparāts. Pirmā pasaules kara laikā – 1917.gadā – pasta nodaļu slēdza. Pēc kara pasta darbība tika atjaunota. Līdz 1925.gadam tas darbojās Tirgoņu ielā 1. Dienesta vajadzībām tika nomāta viena istaba, kurā pieņēma apmeklētājus un pastmeistars ar diviem darbiniekiem veica visas pasta un telefona operācijas. Tolaik pastu saņēma un nosūtīja trīs reizes dienā, bet adresātiem sūtījumus mājās nepiegādāja, jo pastniekam bez saviem tiešajiem pienākumiem bija jāapkalpo arī telefona komutators ar aptuveni 20 pievienotiem telefona abonentiem. Pēc tam komutatoru pārvietoja uz divām īrētām istabām aptiekas mājā. 1927.gadā šeit atklāja pasta krājkasi. 1931.gadā telefona centrālei bija pieslēgti jau 95 abonenti. 1935.gadā, pateicoties Satiksmes ministram, Pasta un telegrāfa departamenta vadībai, kā arī Ogres pilsētas pašvaldībai, Ogrē, Brīvības ielā 38, tika uzsākta tagadējās pasta ēkas būve, kas pabeigta 1936.gada 14.novembrī (arhitekts Dāvis Zariņš). Pirmajā stāvā bija pakalpojumu zāle, bet otrajā atradās pasta meistara un tehniķa dzīvoklis, pagrabā – saimniecības nodaļa. Ēkā tika pieslēgta centrālapkure, bet pagalmā uzcelta sarga māja.

Ogres pasta telefoniste Alma Indriksone pie komutatora, 1934.gads.

Dzīvoja virs pasta, pagalmā šūpojās un turēja vistas

1936.gada 29.novembrī laikraksts «Rīts» vēsta, ka 28.novembrī Ogrē iesvētīta jaunā pasta kantora ēka. Svinīgajā pasākumā piedalījās pasta un telegrāfa direktors H.Resnais, pasta un telegrāfa departamenta tehniskie darbinieki, pārvaldes priekšnieks A.Olte un būvniecības pārvaldes priekšnieks D.Zariņš, Ogres pilsētas galva Jūlijs Mārsons ar pašvaldības locekļiem, apkārtnes pastmeistari un Ogres sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Jauno divstāvu celtni iesvētīja Ogres draudzes mācītājs Krauklis. Nama atslēgas tika nodotas Ogres pastmeistaram R.Eņģelim. Būve izmaksājusi 65 000 latu.

Šobrīd ASV dzīvojošā Ogres pirmā pastmeistara meita Rasma Ekmanis, kurai tolaik bija aptuveni seši gadi, atceras, ka ģimene ievācās dzīvot pasta otrajā stāvā, kur viņu rīcībā bija virtuve, liela guļamistaba, ēdamistaba, dzīvojamā istaba. Te pietika vietas arī no Rīgas viesos atbraukušajai vecmāmuļai. Turpat līdzās pastmeistara un tehniķa dzīvoklim vienā no istabiņām bijusi arī telefona centrāle. R.Ekmanis spilgtākās bērnības atmiņas saistās ar griestu noformējumu pasta ēkas pirmajā stāvā, kas bijis zvaigžņotas debess veidā. Rasmas kundze atceras arī Ziemassvētkus, kas ik gadu tikuši svinēti pasta telpās, un krāšņo egli. Savukārt pavasara pusē bērniem bijis prieks par lielajām koka šūpolēm pasta pagalmā. Turpat bijusi arī garāža, kur atradies tēva motocikls ar blakusvāģi. Ģimene turējusi arī vistas.

Pavlova (PSRS finanšu ministrs) naudas reformas notikumi Ogrē. Reformas ietvaros 1991.gada 22. un 23.janvārī notika 50 un 100 rubļu naudas zīmju apmaiņa pret jaunām, ko varēja izdarīt Ogres pasta nodaļā.

Pieaug pieprasījums pēc telefona pakalpojumiem

Jaunā pasta kantora ēkā moderna automātiskā telefonu centrāle tika atklāta 1937.gada pavasarī un apkalpoja 150 abonementus.

1938.gada laikraksts «Ogres Ziņas» vēsta, ka līdz ar abonēšanas maksas pazemināšanu līdz 3,33 latiem mēnesī, lai varētu pieslēgt jaunus abonentus, centrāli plānots paplašināt. «Pastu tagad apmaina piecas reizes dienā ar pasta vagoniem un ar sešām palīgnodaļām vienu reizi dienā. Pasta sūtījumus sezonas laikā trīs pastnieki piegādā divas reizes dienā. Pasta darbības laika ziņā vasarā Ogres pasta un telefona kantoris pielīdzināts Rīgas un Jūrmalas pilsētas kantoriem. Darbinieku skaits jau pieaudzis uz 11 ziemā un 15 darbiniekiem vasarā. Telefona abonentu skaits, ieskaitot palīgnodaļas, tuvojas jau 400.»

1938.gadā Ogres pasta kantoris no Ogres un apkārtnes iedzīvotājiem sāka pieņemt radiofona un telefona maksājumus, kā arī izsniegt naudu un vērtssūtījumus.

Gadu vēlāk, 1939.gadā, laikraksts vēsta, ka telefona abonentus apkalpo jau divas telefonistes un savienojumam ar Rīgu tiek ierīkota jau ceturtā līnija.

Pēc Otrā pasaules kara pasts turpināja darbu līdzšinējās telpās, atverot jaunas pasta nodaļas Ogres rajonā un pilsētā. Te joprojām atradās arī telefona centrāle, līdz tā tika pārcelta uz jaunākām un plašākām telpām Ogrē, Mālkalnes prospektā.

1935. gads. Ogres pasta ēkas pamatakmens ielikšana bedrē, ko veic Krūmiņš. (No labās) gaišā mētelī Anna Tīrums (strādāja krājkasē), aiz viņas muguras Teodors Tīrums.

Priekšnieks guļ aiz sienas….

Ogrēniete Aina Boče par telefonisti Ogrē nostrādājusi vairāk nekā 35 gadus. 1959.gadā viņa sākusi strādāt par telegrāfa operatori ēkas pirmajā stāvā pie telegrammu nosūtīšanas, bet pēc tam – centrālē Ogres pasta nodaļā otrajā stāvā. «Pasta ēkā centrālē sākotnēji strādāja astoņas telefonistes un vecākā telefoniste. Pirmajā stāvā kreisajā pusē bija automāti un, piezvanot mums uz augšu, varēja pieteikt tālsarunu un gaidīt savienojumu. Uz Rīgu vai pa rajonu tolaik varēja piezvanīt tikai ar centrāles starpniecību. Mums bija pieci – seši komutatori. Centrāles logi iznāca uz Brīvības ielu, bet mēs no ielas neko daudz neredzējām, jo komutatori bija gandrīz cilvēka augumā un mēs strādājām sēdus. Vien kādā brīvākā brīdī varēja pieiet pie loga un paraudzīties, kas notiek uz ielas. Vēlāk centrāli pārvietoja uz pirmo stāvu,» stāsta A.Boče.

Ainas kundze atceras, ka arī 1959.gadā pasta priekšnieks Lorens vēl dzīvojis pasta ēkā. Tiesa gan, dzīvojamās telpas bijušas krietni pieticīgākas nekā pirmsākumos. «Mazliet dīvaini jau bija, ka priekšnieks dzīvo turpat, aiz sienas. Mums ieeja bija no tipogrāfijas puses, viņam – no otras. Mēs tajā daļā, kur dzīvoja priekšnieks, nevarējām ienākt, bet viņš gan jebkurā brīdī varēja ienākt mūsu telpās. Naktīs bija jābaidās iesnausties, jo priekšnieks mēdza mūs pārbaudīt agrās rīta stundās, piemēram, ap pulksten sešiem. Naktīs nedrīkstēja skaļi runāt. Lai gan sienas bija biezas, kad piecas telefoniste runā vienlaikus, priekšnieks reizēm mēdza dauzīt pie sienas, jo, acīm redzot, mēs viņam traucējām gulēt,» smaidot atceras A.Boče.

Otrā stāva telpās tolaik atradās arī pasta pārvedumu kontroles nodaļa, priekšnieka un viņa vietnieka kabinets, kasieres, grāmatvežu un ekonomistu kabineti, kā arī kadru daļa.

Ogres telefona centrāles abonentu saraksts, 1928.gads.

Pārbūvējot ēka var zaudēt autentiskumu

Ogres pasta ēka laika gaitā savu ārējo izskatu un izmantošanu nav mainījusi – arī šobrīd tajā saimnieko «Latvijas Pasts». Pirmajā stāvā pajumti radis arī rokdarbu veikaliņš un šūšanas salons. Telpas tiek izīrētas arī otrajā stāvā. Nomnieki laika gaitā mainījušies. Šobrīd tur atrodas šūšanas darbnīca, tiek sniegti grāmatvedības pakalpojumi, ir kosmētikas firmas birojs, interneta veikals, kā arī reklāmas laikraksta «Kaleidoskops» un četru novadu laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» redakcija. 2003.gadā tika izstrādāts ēkas renovācijas projekts (arhitekts Uldis Asarītis), bet par prieku vēsturniekiem, kas ēkas arhitektūru un veidolu atzīst par unikālu, šis projekts pagaidām nav realizēts. Pērn renovāciju piedzīvojušas vien iekštelpas ēkas pirmajā stāvā, kas ieguvušas mūsdienīgu veidolu un pasta apmeklētājiem kļuvušas daudz ērtākas.

Dzintra Dzene

Foto no OVMM arhīva

«OVV» par sadarbību raksta tapšanā pateicas Ogres vēstures un mākslas muzeja (OVMM) darbiniekiem.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.