Ogres seniori apmeklē Ventspili

[ A+ ] /[ A- ]

Agrā rīta stundā Latvijai zīmīgā datumā, 14.jūnijā, kad 1941.gadā lopu vagoni uz Sibīriju aizrāva 15 424 mūsu iedzīvotājus – vecus, jaunus, bērnus, zīdaiņus, Ogres seniori devās ekskursijā uz Ventspili. Sāp sirds par tiem, kuri neatgriezās, kurus sakropļoja izsūtījums. Jāņa Staudža kunga uzrunāti, godinājām ar klusuma mirkli cietušos. Pēc skumjās nots braucām tālāk – meklēt prieka garoziņu.

Ventspils atrodas pie Ventas upes ietekas jūrā. Tās ģerboņa augšdaļā ir zelta krusts, lejas daļā – mednieka taure. Ģerboni 1925.gadā apstiprināja Valsts prezidents Jānis Čakste.

Zaļajā, ziedošajā Ventspilī mūs sagaidīja pirmā Puķu govs skulptūra, kādas šajā pilsētā ir ļoti daudz – vesela govju parāde. Te ik uz soļa mūsu priekam zied 10 000 dažādu krāsu un šķirņu puķes, kas izkārtotas neskaitāmās dobēs, traukos, piramīdās, ziedu pulkstenī un puķu skulptūrās. Puķes veldzējumu karstajās dienās saņem ar ūdens pilieniņiem, ko sniedz neredzama automātika.

Ventspils Livonijas ordeņa pils – viens no 1209.gada vecākajiem viduslaiku cietokšņiem ar muzeju. Eksports gāja caur Ventspili. Šobrīd osta klusa, kad braucām garām dienas vidū, nedarbojās neviens krāns, neviens kuģis. Eksportē tikai kūdru. Laista atvestās akmeņogles, lai neput un neapskādē nesen apzeltītās Nikolaja baznīcas zelta torņus.

Tirgus laukums. Vēsturisks. 17.gadsimts ar kariljonu zvanu pulksteni tornī. Apaļās stundās skan dziesma «Pūt, vējiņi». Tirgus aku, saules pulksteni, seno mērinstrumentu paraugiem.

Rātslaukums. Moderna bibliotēka, rakstnieku māja ar interesantu skulptūru, kurā iestrādātas trīs putnu spalvas.

Piejūras brīvdabas muzejs. Zvejniecības muzejs ar savām mājām, vējdzirnavām, tīklu būdām, klētīm, plašu laivu un enkuru ekspozīciju.

Nepaliekam vienaldzīgi, staigājot pa Reņķu dārzu, kur notiek Šlāgeraptaujas gada noslēguma koncerti.

Fantastiska puķu skulptūra «Zaķu ģimene» ar neaizmirstamiem personāžiem.

Darbojas paceļamais tilts, ko tautā sauc par Lemberga ribām.

Un vēl 58 m augstais, no pilsētas būvgružiem uzbērtais kalns «Lemberga hūte». To kalna galā rotā metālā kaltais briedis. Ziemā slēpo. Vasarā brauc ar gumijas pūšļiem. Domā kalnu uzbērt vēl augstāk – līdz 85 metriem.

Digitālā ekspozīcija, kur arī notiek kultūras pasākumi.

Piejūras brīvdabas muzejs. Muzejs gaida gan tos, kas precējušies, gan tos, kas vēl gatavojas šim solim. Skatāma A.Vasiļjeva kāzu tērpu kolekcija. Tērpi 1900. – 2010.gads. Skaisti. Pilsēta attīstās visās iedzīvotājiem būtiskās jomās, lai ikvienam būtu ērti, droši un patīkami dzīvot, mācīties, strādāt un atpūsties.

Ekskursija pa Ventspils upi ar kuģīti «Hercogs Jēkabs». 45 minūtes garajā braucienā aplūkojam vecpilsētu, redzam necilo, pelēko māju, kas agrāk bija nabagmāja, tagad otrajā stāvā biljarda zāle, apakšā – burbuļvannas.

Priecājamies par skaistajām govju skulptūrām – «Jūrnieks», gotiņa «Dzīve ir skaista», govs «Ceļotāja», «Nafta». Uz soliņa sēž Krišjāņa Valdemāra skulptūra. Labajā pusē – Ventspils brīvostas teritorija. Ventspils osta – trešā lielākā Latvijas osta, kas ziemā neaizsalst. Osta interesanti uzbūvēta, sastāv no priekšostas un tirdzniecības ostas. Priekšostu veido divi moli no krasta jūrā, kur kuģiem paslēpties vētras laikā. Tirdzniecības ostā, kas stiepjas gar Ventas upes krastu 13 kilometrus, notiek mandele. Uzbūvēta dzelzceļa līnija, muita un elevatora krastmala. Moderna saldētava, izmanto peldošos ceļamkrānus. Labos laikos darbs kūsāja uz nebēdu. 1912.gadā apgrozījums – 122,9 miljoni zelta rubļu, pāri par 70 procentiem no visas Krievijas sviesta.

No malas raugoties – sapņu pilsēta. Kā te tikai nav, un viss nereāli skaists, kā pasakā.

Ventspils pludmale – Zilais karogs. Mūs priecē baltās smiltis, piekrastes kāpas, ierīkotie rotaļu laukumi, ērtas pārģērbšanās kabīnes, ekstrai vajadzētu vēl spoguļus, pārējais tā kā būtu. Pa ērtajiem koka celiņiem nonākam līdz jūrai, bradājam uz nebēdu.

Redzējām jūras vējos rūdīto stipro latviešu garu. Darbs, kas rada un rāda rezultātu. Ciemakukulī paņēmām uz mājām līdzi Ventspilī ražoto šokolādi, jaunas garšas, jaunas prasmes un jaunu spēku ikdienas gaitām, citu redzējumu, ka var dzīvot arī citādāk, ja deg par savu pilsētu.

Olga Braunere