Par karogiem…

[ A+ ] /[ A- ]

Ja man būtu jāiegādājas valsts karogs, zinu, ka tam komplektā nāks arī sēru lenta. Tiem, kuri teiks, ka tas ir tikai praktiski, man gan gribētos piebilst, ka arī diezgan simboliski…

Latvijai ir trīs galvenie nacionālie simboli – valsts himna, ģerbonis un karogs. Ja ģerbonis un himna atkarībā no datuma nemainās, tad ar karogu ir citādi – noteiktās dienās tam jābūt sēru noformējumā. Man nav nekas pret sēru dienām, bet pret to daudzumu gan. Ja Latvijas valsts karoga likums šobrīd nosaka, ka gada laikā šis Latvijas simbols pie ēkām jāizkarina desmit reižu, tad katrā otrajā gadījumā tam jābūt pusmastā vai ar sēru lenti. Vai nesērojam pārāk daudz? Pieļauju, ka liela daļa šo darbību veic automātiski – pat neaizdomājoties, kāpēc sērojam, piemēram, 4.jūlijā, kāpēc – decembra pirmajā svētdienā.

Satversmes tiesa pērn saskatīja, ka fizisko personu pienākums izkārt valsts karogu var būt pretrunā ar vārda jeb viedokļa brīvību. Likumu tas gan neizmainīja, bet tagad visiem zināms, ka sods par karoga nenovietošanu pie fiziskām personām piederošām dzīvojamām mājām ir nesamērīgs. Ja tāds Satversmes tiesas spriedums būtu bijis jau pirms pāris gadiem, nesodīts paliktu tas Ogrē dzīvojošais amerikānis, kurš 4.jūlijā pārāk agri noņēma Latvijas karogu sēru noformējumā, lai paceltu ASV karogu, jo tajā datumā ir viņa valsts Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.

Neesmu pret Latvijas karoga lietošanu. Gluži pretēji – par to, lai mēs to izkārtu vai paceltu arī mazākos, bet sev tāpat nozīmīgos svētkos, piemēram, sava mantinieka piedzimšanas dienā, Latvijas basketbola izlases uzvaras dienā vai Olimpisko spēļu atklāšanas dienā. Mums vajag vairāk prieka un lepnuma par sevi un savu valsti, jo izsēroties vienmēr varam paspēt. Tagad par nopietnu tradīciju kļuvuši pilsētu, novadu un pagastu svētki. Kāpēc pašvaldību vadītāji nevarētu aicināt savus iedzīvotājus arī šo svētku laikā pacelt Latvijas karogu? Tas būtu daudz pamatotāk, nekā turpināt izlikties sērojam datumos, kas mums neko neizsaka.

Ritvars Raits