Par Latvijas svētkiem domājot

[ A+ ] /[ A- ]

Bijušās ogrēnietes, tagad melburnietes Ingrīdas Oertes-Biezaites veidotajā Austrālijas Latviešu ciema avīzē uzzināju, ar kādu pacēlumu tautieši tālumā šopavasar svinējuši Baltā galdauta svētkus. Arī Dzimtenē tiem bija piekrišana. Tāpēc ar jo lielāku interesi kaimiņu laikrakstā lasu Māra Niklasa, bijušā Cēsu rajona padomes priekšsēdētāja, tagad Cēsu novada domes deputāta rakstu «Avīzēs neatrastais». «(..) Lasītājs var pajautāt, kālab «jaunu tradīciju» esmu licis pēdiņās. Būtība tāda, ka 1938.gadā, atzīmējot valsts proklamēšanas 20.gadadienu, Kārlis Ulmanis, toreizējais Valsts un Ministru prezidents, aicināja katrā sētā galdu rotāt ar baltu galdautu. Šogad valsts svētku simtgades svinēšanas rīcības komiteja / ierēdņi to pasniedza kā jaunumu, un daudzas avīzes nekritiski to atkārtoja. Saprotu ierēdņus, kuriem sava pastāvēšana komitejā tuvāko trīs gadu laikā jāattaisno,» tā M.Niklass.

Protams, tālab jau tradīcija nekļūst sliktāka. Bet, ja reiz tā ir atjaunota, tad tā arī jāpasaka.

Savukārt mani, šopavasar pārstāvot Ogres novadu Latvijas Pašvaldību savienības kongresā Liepājā, samulsināja kāds cits ierosinājums. Omulīgs pašvaldības vadītājs no tribīnes pauda, ka pie viņa kādi puķaudzētāji nākuši ar ideju – uz Latvijas simtgadi lielā plantācijā pie Brīvības pieminekļa sastādīt tulpes ‘Latvija’. Viņš arī aicināja visām pašvaldībām to atbalstīt finansiāli.

Kas ir šī tulpe? Pērn, sākoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, šo šķirni mums uzdāvināja Nīderlande. Tā iestādīta pie LR Saeimas ēkas, pie Valsts Prezidenta rezidences Jūrmalā, Rundāles pils dārzā un vēl citur.

Saprotu, kādam tā ir arī uzņēmējdarbība. Bet vai tas ir pats labākais, ko savai valstij varam uzdāvināt simtgadē? Pirmkārt, tulpes būs noziedējušas jau pusgadu pirms jubilejas. Bet galvenokārt – vai tiešām protam vien atkārtot citu jau izdarīto? Vai Latvijas selekcionāri un puķaudzētāji paši nespēj sarūpēt savai valstij dāvanu simtgadē?

Dzintra Mozule