Pašvaldībai primārās ir bērnu vai uzņēmēju intereses?

[ A+ ] /[ A- ]

Iespēju robežās sekoju līdzi Ogres novada pašvaldības komiteju vai domes sēžu tiešraidēm. Paldies pašvaldībai par šo iespēju, jo tas ļauj saskatīt atsevišķu deputātu patieso seju, un pēc 12.maija komiteju sēdes noskaitīšanās šoreiz nespēju neizteikt savu viedokli.

Jau vairākās sēdēs deputāts un uzņēmējs Māris Legzdiņš mudināja kolēģus paredzēt finansējumu bērnu un jauniešu nodarbināšanai vasarā, kas ir patiesi apsveicami, jo uzskatu, ka skolēniem vasarā jādod iespēja ne vien iepazīt darba tikumu, bet arī nopelnīt kabatas naudu. Tāpēc vēl jo lielāku neizpratni un sašutumu izraisīja M.Legzdiņa uzstāšanās pagājušās nedēļas sociālo jautājumu komitejas sēdē. Kā esmu novērojusi, sociālo jautājumu komitejas sēdes citu komiteju deputāti apmeklē samērā reti, bet šoreiz Legzdiņa kungs bija radis iespēju tajā piedalīties un, kā izrādās, savtīgu motīvu vadīts.

Proti, nonākot pie jautājuma par kārtību, kādā bērni un jaunieši nodarbināmi vasaras brīvlaikā, kādi kritēriji noteikti bērniem, kādi uzņēmējiem, deputāts pēkšņi kļuva ļoti aktīvs. Cik no dzirdētā varēja noprast, pašvaldība šajos noteikumos kā obligātu prasību uzņēmējiem, kuri vasarā nodarbinās bērnus, paredzējusi viņu nodrošināšanu ar pusdienām divu eiro apmērā. Tas, manuprāt, ir apsveicami, jo pusaudži bieži vien vecāku doto pusdienu naudu mēdz iztērēt dažādos neveselīgos kārumos, bet kāds gan būs strādnieks ar tukšu vēderu? Jutos nepatīkami pārsteigta, kad cienījamais deputāts, sagaidījis šo jautājumu, aktīvi centās kolēģus pārliecināt, ka pusdienu nauda ir jānoformē kā līdzfinansējums, citādi viņam no šīs summas nākšoties maksāt valstij nodokli! Rodas jautājums – ko nozīmē līdzfinansējums? Kas vēl būs finansētāji? Atbildi uz šo jautājumu savā tālākajā runā sniedza pats Legzdiņš, norādot, ka simbolisku maksu par bērnu pusdienām varētu atvilkt no bērnu algas un tad tas skaitītos līdzfinansējums, līdz ar ko viņam nebūtu jāmaksā valstij nodoklis… Mani pārsteidza, ka uzņēmēju – deputātu aktīvi atbalstīja deputāte – skolotāja no Jaunogres vidusskolas, kura piebalsoja, ka nodrošināt bērniem pusdienas vispār nav obligāti, jo viņi tak varot tās paņemt līdzi kastītē (!) no mājām… Komentāri šeit laikam ir lieki… Pat, ja tie būtu tikai pārdesmit centi, ko uzņēmējs atvilktu no bērna algas, lai tik pašam nav jāmaksā nodoklis, manuprāt ko tādu ierosināt ir vienkārši nekrietni. Bet tālākais laikam jau ir kronis visam – Legzdiņš, izklāstījis savu viedokli, uzstāja, lai pašvaldības finansisti (!) pārskata izstrādātos noteikumus par bērnu vasaras darbu un tomēr rod iespēju iekļaut vārdu «līdzfinansējums» vai atrast kādu citu formulējumu, kas ļautu bērnus paēdināt, bet vienlaikus izvairīties no nodokļu nomaksas valstij… Faktiski sanāk, ka deputāts mudina pašvaldības darbiniekus atrast legālu veidu, kā apiet nodokļus jeb apmānīt valsti… Bet laikam jau nav ko brīnīties. Prātā nāk pirms kāda laika TV raidījumā izskanējušais sižets, kur šī paša uzņēmēja darbinieki piedāvāja lētākus pakalpojumus, ja vien netiek prasīts čeks…

Un vēl. To visu klausoties, rodas jautājums – cik tad īsti bērnu pagājušajā vasarā cien. Legzdiņa kungs nodarbināja savā uzņēmumā, cik plāno nodarbināt šogad? Un par kādu summu vispār ir runa, ko viņam nāktos samaksāt nodokļos par bērnu nodrošināšanu ar pusdienām? Intereses pēc ielūkojos NVA mājas lapā (dati uz 26.aprīli http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=536), kur norādīti uzņēmēji, kas jau pieteikuši darba vietas, bet M.Legzdiņa vadīto «Policijas Akadēmiju» šajā sarakstā nemanīju. Taču, pētot šo sarakstu, kur minēti vairāki uzņēmumi no visiem četriem novadiem (Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes), neviens no tiem vasarā nenodarbinās vairāk par desmit bērniem (vidēji trīs līdz piecus bērnus, vairāk ir tikai pašvaldībās. Vai pie Legzdiņa strādās vairāk kā citur? Šaubos.) Tad rodas jautājums, tautas valodā izsakoties – par ko visa šī cepšanās,  par maksimums desmit bērnu paēdināšanu? Nedomāju, ka tas dara godu uzņēmējam – deputātam, un, klausoties šīs debates, es laikam negribētu, lai mans bērns strādā šādā uzņēmumā, kaut vai tikai vasarā. Un vēl. Ja pareizi sapratu, jauniešu nodarbināšana vasarā uzņēmējiem nav obligāts pasākums, šajā programmā brīvprātīgi var pieteikties tie, kas spēj nodrošināt visas prasības un vēl sniegt kādus papildus bonusus. Ja reiz tas ir tik neizdevīgi, neviens jau nespiež Legzdiņu pieņemt bērnus darbā vasarā, bet laikam jau tik neizdevīgi tas nav, jo pusi no bērnu algas sedz valsts. Un 15 – 17 gadus veci jaunieši mēdz strādāt ne sliktāk un pat daudz centīgāk kā viņu pieaugušie kolēģi, kuru alga pilnā apmēra jāsedz pašam darba devējam. Faktiski sanāk, ka vasaras periodā uzņēmējs iegūst lēto darba spēku un vēl raud, ka nu būs jāsamaksā nodoklis par pusdienām… Manuprāt, tas vienkārši ir nožēlojami.

Skumji, ka, būdams deputāts, Legzdiņš pamostas tikai tad, kad kāds lēmumprojekts skar viņa biznesa intereses. Samērā regulāri klausoties domes tiešraides, nekādus citus sakarīgus ierosinājumus no šī deputāt tā arī nespēju atcerēties. Ceru, ka Ogres novada pašvaldība, pieņemot galīgo lēmumu par bērnu nodarbināšanu vasaras brīvlaikā, neveiks nekādas izmaiņas noteikumos, kas nāktu par sliktu bērniem, un viņu intereses liks pirmajā vietā. Cik varēja noprast no citiem uzņēmējiem, pretenzijas par punktu, kas skar bērnu ēdināšanu nav saņemtas (vismaz komiteju sēdē neizskanēja, bet deputātu vidū ir arī citi uzņēmēji). Man ir patiess prieks, ka novadā ir arī godprātīgi uzņēmēji, pie kuriem bērni atgriežas vasarā strādāt gadu no gada, līdz uzsāk pastāvīgas darba gaitas.