Īpašuma tiesiskie aspekti: jautājumi un atbildes

[ A+ ] /[ A- ]

 

– Vai es varu pretendēt uz sava vectēva dzīvokli, kurš šo nekustamo īpašumu ir uzdāvinājis savai māsai? Viņa dēls (mans tēvs) bija viņa vienīgais bērns.

 

– Saskaņā ar LR Civillikuma 1922.pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.

Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.

Pamatojoties uz LR Civillikuma 423. pantu, neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie. Tā kā Jūsu tēvs ir Jūsu vectēva neatraidāmais mantinieks – lejupējais, tad sava tēva nāves gadījumā varat pretendēt uz vectēva dzīvokļa daļu.

 

– Mēs ar vīru savu dzīvokli privatizējām kā kopīpašumu. Vīrs savu dzīvokļa daļu ir pārdevis mazmeitai no pirmās laulības. Gribu no vīra šķirties. Vai vīrs laulības šķiršanas gadījumā varēs pretendēt uz manu dzīvokļa daļu? Es savu dzīvokļa daļu gribu uzdāvināt dēlam no pirmās laulības. Vai šim darījumam ir nepieciešama mana vīra piekrišana?

– Saskaņā ar Civillikuma 90.panta otro daļu viena laulātā rīcībai ar laulāto kopīgu mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana. Ja pēc dzīvokļa daļas pārdošanas mazmeitai no pirmās laulības dzīvoklis saglabājis kopīgas mantas statusu, jums ir jāprasa darījumam vīra piekrišana, līdz spriedums par laulības šķiršanu nav stājies likumīgā spēkā. Laulības šķiršanas gadījumā būs nepieciešams vienoties labprātīgi vai tiesas ceļā par kopīgas mantas sadali. Ja vīrs uzskatīs, ka viņa ieguldījums dzīvokļa privatizācijā ir lielāks nekā jūsu, piemēram, viņš ir ieguldījis vairāk sertifikātu dzīvokļa privatizācijā, pastāv iespēja, ka viņš prasīs sadalīt arī atlikušo dzīvokļa daļu.

 

– Esmu izsniegusi savam bijušajam vīram ģenerālpilnvaru, kas dod viņam tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties ar visu īpašumu. Taču ģenerālpilnvarā ir norādīta tā manas dzīvesvietas adrese, kurā es vairs nedzīvoju. Vai manam bijušajam vīram ir tiesības uz šīs pilnvaras pamata turpināt rīkoties ar īpašumu (tajā skaitā pārrakstīt uz sava vārda manu dzīvokli), vai arī ar adreses maiņu tā ir zaudējusi spēku? Vai es varu anulēt šo pilnvaru un kā to izdarīt?

– Pilnvarojums nezaudē spēku automātiski, piemēram, tādēļ, ka pilnvardevēja adrese tagad atšķiras no pilnvarā norādītās. Ja vēlaties pilnvaru atsaukt, jums jādodas pie notāra, kurš, pamatojoties uz Notariāta likuma 132. pantu, apliecinās lūgumu atsaukt pilnvarojumu un izsludinās pilnvarojuma atsaukšanu laikrakstā «Latvijas Vēstnesis». Par pilnvarojuma atsaukšanu jāpaziņo pilnvarniekam, ja viņa adrese ir zināma.

 

– Mēs ar sievu esam pensionāri. Mums pieder dzīvoklis, kas privatizēts un reģistrēts Zemesgrāmatā uz mana vārda. Kā izdarīt, lai manai sievai būtu tādas pašas tiesības uz šo dzīvokli, kā man? Un cik šis darījums izmaksātu?

– Jūs varat noslēgt laulības līgumu, ar kuru noteikt, ka dzīvoklis ir laulāto kopīga manta. Ja dzīvoklis privatizēts laulības laikā, iespējams izdarīt atzīmi Zemesgrāmatu aktā, ka dzīvoklis ir laulāto kopīga manta. Abos gadījumos jādodas pie zvērināta notāra, kas izskaidros minēto juridisko darbību saturu un nozīmi, kā arī noteiks samaksas apmēru. Iespējams arī nodot sievai īpašumā ½ daļu dzīvokļa īpašuma uz dāvinājuma līguma pamata.

 

– Mēs ar vīru un dēlu dzīvojam privātmājā, kuru esmu saņēmusi mantojumā no savas mātes. Man ir brālis. Vai viņam ir tiesības uz šīs mājas daļu?

– Teorētiski brālim uz mātes mantojumu ir tieši tādas pašas tiesības kā jums, jo saskaņā ar Civillikuma 404. pantu abi esat mātes pirmās šķiras mantinieki – lejupējie. Tomēr nepietiek ar tiesībām mantot vien, tās ir jārealizē likumā noteiktā kārtībā. Jāskatās, kad mantojums ir atklājies (kad māte mirusi), kāds likums tad bija spēkā un kādi bija noteikumi, lai apstiprinātos mantošanas tiesībās uz mātes mantojumu. Saskaņā ar Civillikuma 693. panta trešo daļu, ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Mantojuma lietas Latvijā ved notāri, pamatojoties uz LR Ministru kabineta «Noteikumiem par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu». Notārs uzsāk mantojuma lietu, kad iesniegts mantošanas iesniegums. Pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas notārs pārliecinās par mantojuma atstājēja nāvi un par to, ka šādu mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs un tā nav reģistrēta mantojuma reģistrā, kā arī šo noteikumu 113. un 114.punktā paredzētajos gadījumos noskaidro, vai lieta nav bijusi iesākta tiesā vai valsts notariāta kantorī. Jāņem arī vērā, ka LR Civillikuma 667.pants dod tiesības brālim iesniegt tiesā mantojuma prasību, kas aizsargātu viņa mantojuma tiesību. Tā noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no tās dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt (LR Civillikuma 605. pants).

 

– Dēls pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu Īrijā, taču mani līdzi neņem. Viņš pārdod uz sava vārda privatizēto dzīvokli, kurā dzīvoju arī es. Vai tā ir likumīga rīcība un kur man vērsties, lai es nepaliktu bez pajumtes?

– Īpašums dod īpašniekam pilnīgas varas tiesības pār lietu. Jums jānoskaidro, vai dēls ir informējis pircēju, ka esat dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekle, likumīgi lietojat šo dzīvokli un neesat ar tiesas spriedumu no tā izlikta. Pircējam jābūt informētam par visiem aspektiem attiecībā uz dzīvokli kā pirkuma objektu.

Likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 21.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks nedrīkst ģimenes locekli vai citu dzīvoklī iemitināto personu izlikt patvarīgi, turklāt ģimenes locekļus, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īpašnieka pienākums, var izlikt, tikai ierādot citu viņu veselības stāvoklim atbilstošu dzīvojamo platību.

 

(no žurnāla «Mans Īpašums»)