Priekšvēlēšanu finiša taisne

[ A+ ] /[ A- ]

Sekojot līdzi kārtējām politiskajām debatēm, es šoreiz centos neiegrimt saturā, bet mēģināju pavērot veidu, kā politiķi panāk, ka viņus sadzird un viņiem notic. Vēlēšanu tuvošanās un līdz ar tām augošā spriedze uzskatāmi parādīja, kurš savus punktus pelna ar citu nomelnošanu un kurš izgājis kursus sabiedrības manipulēšanā.

Urbanovičs – nabagu aizstāvis

Tā, piemēram, Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs, neatkarīgi no tā, kāds ir jautājums, runā par to, cik svarīgi ir rūpēties par pensionāriem un citiem, kuri nespēj paši sevi nodrošināt. Šķiet, viņš ir atradis vienu jājamzirdziņu un izmanto cilvēku bailes un nedrošību, lai ar tām manipulētu. Pat jautājumā par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem un sarkanajām līnijām Urbanovičs atbild, ka vienīgā sarkanā līnija ir neaiztikt pensionārus. Ne uz vienu jautājumu, kas skar ekonomiku, viņš nespēj sniegt konkrētas atbildes. Kur ņemt naudu? Kā vienlaikus samazināt nodokļus un palielināt pensijas? Tā vietā tauta tiek mierināta, ka naudas pietiks visiem, «katram tiks pēc nopelniem, un no katra tiks ņemts pēc spējām».

Saskaņiešu politiskā retorika ir klaji populistiska un manipulatīva. Ja jau Jums, Urbanoviča kungs, tik ļoti rūp, kā klājas nabagiem, tā vietā, lai pie slimnīcām izvietotu dārgas politiskās reklāmas, iedodiet naudu tiem, kas ir spiesti šajās slimnīcās ārstēties.

Šlesera zelta vērdiņš

Arī Šlesera reformu partijai ir savs jājamzirdziņš. Viņi savu reitingu cenšas celt caur citu nomelnošanu. Šlesers tiek prezentēts kā baltais bruņinieks, kurš izglābs valsti un padarīs to plaukstošu iepretim Dombrovskim, kurš tiek nomelnots un vainots valsts pagrimumā. Pat aviosabiedrības «AirBaltic» problēmas Šlesera partija noraksta uz Dombrovska neizdarību. Šlesers, redz, esot sakārtojis aviāciju, bet valdošā koalīcija to atkal nogremdējusi. Nez kāpēc tiek noklusēts par visām slepenajām sarunām starp Ainaru Šleseru un Bertoldu Fliku, par Šlesera laikā noslēgtajiem valstij neizdevīgajiem līgumiem un, iespējams, slēptām vienošanām, kā rezultātā peļņa no «AirBaltic» aizplūst garām valsts kasei.

Šlesers priekšvēlēšanu debatēs sevi prezentē kā visu laiku labāko uzņēmēju, kuram atliek vien pieskarties naudai, lai tā viņa kabatā kļūtu par zelta vērdiņu, kuru paberzējot, bagātības vairojas kā sēnes pēc lietus. Es piekrītu, ka Šleseram ir talants investīciju piesaistīšanā, tikai man gribētos likt vienādības zīmi starp investīciju piesaisti un valsts izpārdošanu.

Iekšējā sašķeltība iepretim ārējai saliedētībai

Vienotība turpretī ir sapratusi, ka, lai attaisnotu savas partijas nosaukumu, viņi ir spiesti aiztaisīt durvis uz partijas virtuvi un publiskajā telpā ar smaidu uz lūpām paziņot, ka Vienotības iekšienē konfliktu nav. Politiskajās debatēs Vienotība arvien vairāk ieņem pozīciju «lai vilks paēdis un kaza vesela», izvairīgi atbildot uz jautājumiem, kas prasa tiešas un skaidras atbildes. Šāda lavierēšana liek domāt, ka Vienotības iekšienē pastāv nopietni konflikti, jo daļa biedru kā potenciālo sadarbības partneri redz Zaļo un Zemnieku savienību, citi – Saskaņas centru. Ir jūtams, ka Vienotības iekšienē nav vienotības par nacionālajiem jautājumiem. Trūkst drosmes izteikties negatīvi par citiem partijas biedriem, kas pieļāvuši kļūdas, jo īpaši, ja runa iet par ietekmīgākajiem Vienotības politiķiem.

Vienotība ir iemācījusies diplomātisko retoriku, bet pazaudējusi sākotnējo principialitāti.

Manuprāt, politikā ir jāprot vienoties un saliedēties, bet tikpat svarīgi ir runāt par konfliktiem, nevis izlikties, ka to nav.

Ārkārtas vēlēšanu jēga

Rīt, ejot balsot, atgādināsim sev – kāpēc vispār tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas un kas bija tas, ko caur Saeimas atlaišanu mēs vēlējāmies panākt. Kad būsim atbildējuši uz šo jautājumu, mums būs vieglāk izdarīt nākamo izvēli un nobalsot par atbilstošāko politisko spēku.