Romualdam Zarembo augstais valsts apbalvojums valsts svētku zīmē

[ A+ ] /[ A- ]

Brīžam bija grūti saprast, kurš laimīgāks – augstā apbalvojuma īpašnieks Romualds Zarembo vai Lēdmanes pagasta galvenais stūrmanis Dzintars Laganovskis (pa kreisi).

Lēdmanieši var būt priecīgi un drusku lepni arī – pērn valsts proklamēšanas svētkos Atzinības krustu saņēma vietējais uzņēmējs Tālis Sala, šogad valsts Ordeņu kapituls lēmis apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes (sudraba) goda zīmi Romualdu Zarembo.

Oficiālajā paziņojumā it kā bezkaislīga vēsts, ka apbalvo – «ilggadējo Lielvārdes novada Lēdmanes pamatskolas skolotāju un direktoru, sabiedrisko un kultūras darbinieku», bet zem tā vesels cienījams mūžs 85 gadu garumā, par ko vēl pavisam nesen «OVV» rakstīja, bet šodien, 14.novembrī, atkal pulcējamies Lēdmanes tautas namā, kur Romualdu sveic savējie – Lielvārdes novada Lēdmanes pagasta ļaudis.

Bezgala silti

Jauko pēcpusdienu atklāj tautas nama vadītāja Inese Nereta. Vienkārši un sirsnīgi – «es nāku no mazas tautas, kura māk art un sēt.» Valsts himna noskan svinīgi un majestātiski – bez jel kāda pavadījuma.

Kļūst bezgala silti. It sevišķi no paša ordeņa goda zīmes kavaliera sacītā, kur kautra pieticība un lieliska humora izjūta vēl vairāk izdaiļo personību: «Man gan nav vairs tās runas veiklības kā laikos, kad ar muti maizi pelnīju, bet šo to gribu pateikt. Paldies, mani lēdmanieši! Pavisam nedomāju, ka man piestāvētu visās kāzās būt par līgavaini, visās kristībās par krusttēvu vai visās bērēs par aizgājēju… Bet tā nu dzīvītē sanācis, ka esmu vienmēr kopā ar jums – gan priekos, gan bēdās. Tā ir kopības izpratne, kurā augstais apbalvojums ir arī jūsu balva…, bez jums es neesmu nekas… Man šķiet, ka mēs visi esam gatavi parakstīties zem šīs idejas un esam vienoti arī gaismas filozofijā, kura mūsu valsts svētkus iekārtojusi vistumšākajā laikā, kad gaismai ir pavisam cita vērtība nekā tad, kad tās pa pilnam… Tāpat kā esam nesvārstīgi tajā, ka mūsu labklājība nenāks ne no tirgus laukumiem, ne lapu kašņāšanas, ne tā slēpjas vieglā peļņā un naudas mīšanā, bet sastrādātās raupjās rokās, saimnieka idejā, prasmē un mūsu garā…» Varbūt kā spilgtākais apliecinājums šo rindu patiesumam noskan Lēdmanes himna, kuras vārdu autors Romualds Zarembo, bet mūziku komponējusi Inese Nereta. Kur cita starpā arī šie vārdi – «Lēdmanīti, trejupīti/ Tā kā dārzu sakopsim…»

Apsveikumu filozofijā

Apsveicēju rinda garu garā: Lielvārdes novada un domes priekšsēdētāja vārdā – sabiedrisko attiecību un kultūras organizatore Dace Jansone, Lēdmanes pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Laganovskis, biedrības «Novadnieki» aktīvistes Inese Nereta un Veneranda Trumekalne, pensionāru kopas «Mārtiņrozes» vadītāja Daina Komarovska, Lēdmanes svēto apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas draudzes priekšniece Zenta Dreiska, skolas direktors Andris Eglītis un vesels šeit neietilpināms lēdmaniešu pulks. Par svētku sirds noskaņu veiksmīgi gādā viesi – Valmieras kamerkora «Kaķi» (mākslinieciskā vadītāja Inga Zirne) skanīgās balsis, kuras itin jūtīgi saspēlē ar vokāli instrumentālo ansambli «Kadiķis» (vadītājs Ilmārs Ozoliņš) no Brenguļiem, kurā sevišķas muzikālas krāsas spēlē mazais čellists Ernests Ozoliņš (ansambļa vadītāja dēls).

Vakara kopskaņa kaut kā zīmīgi sasaucas ar Tāļa Salas teikto Romualdam Zarembo: «Mēs pastāvīgi saskaramies ar savu valsti kā trīsvienību, kurā sava daļa mūsu zemītei, kas paša Dieva dota, sava daļa mūsu senčiem ar liktenīgām vēstures lappusēm un mūsu tautai ar tādiem dēliem kā Romualds, kas šo trīsvienību stiprinājis visiem spēkiem, savā godam nopelnītajā medaļā iekaļot – zemi, senču mantojumu un tautu…» Diezgan bieži viesojoties šeit, uzskatāmi redzu un dziļi sirdī jūtu arī lēdmaniešu garīgo trīsvienību, kurā harmoniski iekļaujas – skola, baznīca un visu ļaužu koptā kultūra, kurā nekas netop pats no sevis…

Andra Upenieka foto