… Un atnāca Pegazs

[ A+ ] /[ A- ]

«Sirdsdomas» autori sveicina saulgriežus

 

Ilga Rēdmane

 

 

Smaržo pēc jāņu zālēm

 

Dzimtās Baltijas jūras krastā

Līgo svētkus un saulgriežus svin

Latvju tauta, dziedoša, neparasta:

Smeldzīgais «Līgo!» no krasta

Uz krastu līdz saullēktam skan,

Pakalni jāņugunis kaisa,

Vīstot jāņuzāles reibinoši tvan,

Paparde lielo noslēpumu raisa,

Ļaunumu projām baida

Un auglību ar jāņugunīm

Pār laukiem un tīrumiem raida.

 

Visīsākā saulgriežu nakts skaistā

Pāri gadiem un tālēm

Ar savu burvību saista –

Smaržo pēc siera, alus un jāņuzālēm.

 

 

Jānim vārda dienā

 

Tev no visiem vārdiem

skaistākais ir dots,

ar ozollapu vainagiem

tas krāšņi izgreznots,

un Jāņunakts papardes zieds

tur mīlestībai zied.

Daudz draugu dubultsvētkos

Tevi sveicināt iet.

 

Visu Jāņunakti Tavs vārds

tiek daudzināts, daudzināts,

pie Tavām ozolvītnēm apvītām

durvīm daudz klaudzināts.

 

Ap Tavu vārdu mirdz

gaišo ugunskuru liesmas,

visu nakti tas

izskan līgotāju dziesmās.

Ko gan es Tev lai vairāk

Šodien vēlu?

Neesi vairs jauns, papardziedu meklējot,

Lūdzu, nepaliec par vēlu!

 

 

Lonija Kalniņa

 

Visas puķes jau zied,

Tikai paparde snauž,

Gaida to mirkli,

Kad modinās mīļoto smiekli.

Atvērs tā acis,

Kad mīļotais sacīs,

Mīlu es Tevi,

Mīlu es ļoti.

Atvērsies papardes zieds,

Kad iestāsies saules riets,

Ziedēs tā koši,

Plūciet mani droši!

Jau gadsimtiem ilgi

Paparde zied,

Gaida to mirkli,

Kad noplūks to divi,

Atvērs tā acis,

Kad mīļotais sacīs:

Sniedz skūpstu man droši,

Mīlu es ļoti!

 

Maija Bogdanova

 

Jāņu dienu gaidot

 

Saule – māmuliņa – agri uzaususi,

Dāsni siltumu mums dāvājusi.

Ziedu pļavā, siltā rasā nācu,

Trejdeviņus ziedus klēpī vācu.

 

Margrietiņas, magones un rudzupuķes

Dejo pļavā nebēdni kā skuķes.

Tās es krāšņā vainadziņā vīšu,

Jāņu naktī mīļotajam galvā likšu.

 

Ai, īsā Jāņu dienas nakts!

Sirds gaidās trīs, un laiks jau stāv uz vakts…

Nu baudiet to un saules lēktu gaidiet,

Bet drūmās domas ātri projām raidiet!

 

 

 

Ivita Zālīte

 

Kad vakars miglu vērps

 

Kad vakars

maigu miglu vērps,

Un Līgo dziesmas ieskanēs,

Nāks vasara ar pīpenēm matos.

 

Caur jāņtārpiņu laternu gaismām,

Pēc jāņuzāļu maiguma,

Un sajūtām,

Kas caur nakti gaist.

 

Uz galda rudzi klaipā izsmaržos,

Kāds klusas derības

Šai burvībai

Un papardes ziedam dos…

 

 

Ziedonis Romāns

 

Jāņu dziesmas

 

Līgo Jāņu bērni

Pa visiem novadiem,

Lai skan dziesmas

Ar visiem kaimiņiem! Līgo!

 

Es uzkāpu kalniņā,

Lai var dziesmas

Visas skaļi nodziedāt,

Gada laikā sakrātās. Līgo!

 

Visi labi Jāņu bērni,

Kas prot savas sētas kopt,

Kas prot ļaudis iepriecēt

Rožu ziediem krāšņajiem. Līgo!

 

Es uzkāpu kalniņā,

Lai var dziesmas sadzirdēt,

Arī savas izdziedāt,

Dziedot citus priecināt. Līgo!

 

 

Dzidra Austra Livčāne

 

Jāņu nakts

 

Pļavas malā, krūmu ēnā,

Naktsvijoles zied,

Vējiņš šūpo vēsmā lēnā,

Lakstīgala dzied,

Naktsvijoles smarža maiga

Pļavai pāri plūst,

Zēns ar meiteni tur staigā,

Sirdis mīlā kūst,

Ozolzaros vējiņš žūzo.

Drīz jau gaisma aust,

Līgo krēslas aura maigā

Atļauj mīlestību jaust.

Pļavai pāri kalna galā

Jāņugunis mirdz,

Atskan līgo balsis skaļās,

Priekā nodreb sirds.

Pasaulē tik viena vieta,

Kur tās godā liek,

Latviešiem tā mīļa lieta,

Jāņos līgot iet.

 

 

Līga Andronova

 

*  *  *

Es par mazu raganu kļūšu

Un jāņuzāles vainagā vīšu;

Gunskuram vienu lieku pagali likšu;

Miestiņam reibumu noņemšu;

Vīgriezes ziedus baltā nēzdogā siešu;

Es par mazu raganu kļūšu

Un savus mīļos ar pīlādžzaru aizsargāšu.

 

 

Velta Voiciša

 

Man vēl pieder šī vasara

Uz vaiga nožūst asara.

Man pieder vēl šī vasara –

Saules piepildītie rīti,

Līksmās putnu balsīs vīti.

 

 

Un kas par to, ja dažreiz līst,

Ja saule vienmēr neuzspīd,

Rītos gribās pamest mājas,

Tīrā rasā sabrist kājas.

 

Caur ziediem klātu pļavu skriet,

Kā senās bērnu dienās smiet,

Lai silti vēji seju glauž,

Lai saule zeltu matos auž.

 

Un Dievam pateikties, ka ļauts

Pie balta bērza plecu kļaut,

Par Dzimteni šo zemi saukt

Un bērnu bērnos tālāk augt.

 

 

Zina Budaha

 

Iešu puķēs

 

Tu man teici – nāksi līdz,

bet es viena vēlos iet,

lai tu netraucētu mani,

kad man skanēs ziedu zvani.

Viss ir labi, klusums manī,

aizgājušais kaut kur kūp,

izkūpēs un zudīs viss,

kas man sen jau apnicis.

Ķeras kājas rasas stiebros,

plikiem stilbiem ziedi līp,

bet es eju, priekā plandot

slapjiem svārkiem, puķes plūkt.

Kad ir klusums manī stājis,

prāts ir palicis tik rāms,

es, pa pļavas stigu brienot,

lūkojos pēc zieda kāda.

Jūtu es, kā pukst man sirds,

vēl tā tevi neaizmirst –

kļuvusi nav ledus auksta,

sargāšu, lai nenomirst.

Pati savās domās pinos,

brienot cauri ziedu pļavai,

esmu vēl es sirdī jauna,

tāpēc iešu puķes plūkt.

 

 

Saulgriežus gaidot

 

Nozied ievas un nesmaržo ceriņi vairs,

bet jau jasmīns pretī mums veras skaists.

Saulgrieži nāk, pierims putnu dziesmas draiskās,

gadus skaitīt arī dzeguze mežmalā pārstās.

 

Kā kalnu upe aizskrien laiks, kurp traucas tas?

Vēl nesen Ziemassvētku vecītis pa mūsu ielu slāja,

tas piestāja pie mājas un dāvanas mums dāvināja,

bet nu jau meitenes sev vainadziņus pin un sevi rotā.

 

Ir mazliet skumji, jo saulgrieži ir laika sprīdis tāds,

kad vēlme rodas bilanci par gadu kopā pārskatīt,

kā man ir gājis, ko vēlētos vēl gūt, kā sevi piepildīt,

lai saulgriežu naktī varētu vēlmju sarakstu uzrakstīt.

 

Tāds kluss nemiers šodien pārņēmis dvēseli manu,

saulgriežos ņemšu lapu baltu un krāsu vismīļāko.

Tad sākšu rakstīt ar vārdiem: «Paldies, Dievs, ka

esmu, ka spēju, ka eju, ka smejos un ka mīlu sevi,

tevi, cilvēkus jaukos, un vēl šo pasakaino zemi,

ar zaļumu, ar ziediem, ar jūru un smaržu savu!»

Tad krāsu mīļāko es ņemšu un sauli uzzīmēšu,

lai gads var sākties, nesot sirdī gaismas staru.

 

 

Aija Žilvinska

Vasaras saulgrieži

Saulgriežu laikā, kad papardes zied,

Vēlos ar tevi es dejot iet.

Gluži kā jaunībā zaļumballē,

Kad smejoties griezām valsi mēs abi.

Jasmīni reibina, margrietas priecē,

Līgas un Jāņi svētkus jau svin,

Saulīte rotājas austrumu pusē,

Ne visi papardi atrast zin’.

 

Atkal ir klāt gada īsākā nakts:
Visur deg gunis, skan līgo dziesmas.
Sirdi un domas griež atmiņu rats,
Saulrietā izdziest jaunības liesmas.

 

 

 

Aleksandrs Lisovskis

 

*  *  *

 

Ak, Tēvuzeme!

Tevi līgavas rotā

atkal tērpj ziedonis.

Es tikai ceļinieks,

tavas elpas apreibis,

nakts ugunskuru

kvēlošām oglēm krūtīs.

Kāpju Debess jumā

mīlestības un mūžības

apsolījumā.

 

 

 

 

 

 

Anita Zeiliņa

 

*   *   *

 

Martā lāstekas pieliek sev daudzpunktu.

Tev jāsaprot – lāstekas turpināsies.

Ierakstīsies tavā pagalmā

un puķu dobei pāri klāsies.

Vasaras vidū izies,

ierakstīsies kā sarkans un lāsos.

Sarkans gailis stāvēs vārtos

un neko neiekrāsos.

 

 

 

Elvīra Bremšmite

 

Jāņu nakts

 

Lai līgo dziesmas tālu skan,

Lai svētki Tev un man.

Lai rūpes malā noliekam,

Lai prieku sirdī sajūtam.

 

Tu pretī nāc man, mīļotais,

Ar ozolzariem vainagā.

Bet augšā spožas zvaigznes mirdz,

Pēc tevis ilgojas man sirds.

 

 

Janīna Zīverte

Vasara

Vasara ar pļavu ziediem

Steidzas pļavas izgreznot.

Pļavu ziedi košām krāsām

Pļavām ziedu segu klāj.

 

Nav vairs tālu Jāņu diena,

Meitenes pin vainadziņus,

Rotā ganāmpulkus savus,

Gan pīs vainadziņus sev.