Vai apstājamies un domājam?

[ A+ ] /[ A- ]

«… konstatēts, ka Ogrē, Mālkalnes prospektā, rakšanas darbu laikā sabojāts kabelis,» tik bezkaislīgi šī ziņa lasāma «OVV» pagājušās piektdienas numurā. Jā, tajā pēcpusdienā elektropakalpojumu lietotāji gan datoros, gan mobilajos tālruņos saņēma informāciju par elektrības pārtraukumu. Daudzi, iedomājot savas piepildītās saldētavas, spēja vien noplātīt rokas – sak, ko man šī vēsts dod, ja esmu darbā Rīgā! Kādam varbūt aprāvās ierastā daudzsēriju filmu skatīšanās, bet man šķita, ka pati esmu nonākusi … nelielā seriālā.

Devos uz jauku vārdadienas dārza ballīti Jaunogrē un pa ceļam, Vidus prospekta «Maximā», gribēju nopirkt saldējumu (tak jau līdz gaviļnieces mājai neizkusīs!) un augļus, bet tuvējā puķu veikaliņā – ziedus. Un kas no tā visa iznāca?

Pie «Maximas» sadrūzmējies pulka ļaužu, un visi neziņā – vai maz laidīs iekšā un kad tas būs? Gudrākie zināja teikt, ka neesot elektrības un nestrādājot kases aparāti. Pēc brīža pie aizvērtajām stikla durvīm, kas arī nedarbojās, pienāca veikala darbinieki, lai mums kaut ko teiktu. Neko nesadzirdējām. Tad viņi sāka plātīties ar rokām, tādējādi dodot ziņu, lai ejam prom. Ko darīt? Devos uz Mālkalnes prospekta «Elvi». Bet tur tas pats – «Tehnisku iemeslu dēļ veikals slēgts». Varbūt tikšu vismaz pie ziediem? Pārdevējas bezpalīdzīgas – kases aparāts nestrādā, varētu ar skaidru, bet precīzu (!) naudu. Tādas man nav.

«Labi vismaz, ka dāvanas iegādi neesmu atlikusi uz pēdējo brīdi!» nodomāju un, karstajā saulē pagurusi, devos ballītes virzienā. Pa ceļam vēlreiz piestāju pie Vidus prospekta veikala. Joprojām klusums.

… Kad pēc dienas šo ķibeli atcerējos atvadu vakariņās pirms mākslinieces Vijas Vētras došanās uz ASV, viņa atminējās reizi, kad visa Ņujorka palikusi tumsā un cilvēki, ilgstoši iesprostoti liftos un bezgaisā, pat gājuši bojā.

«Šādi gadījumi cilvēcei liek apstāties un padomāt, kurp ejam?» noklausījies mūsu dialogu, teica kāds divdesmitgadnieks. Jautājums tikai – vai apstājamies un domājam?

Dzintra Mozule