Vērenes kultūrvēsture joprojām uzrunā interesentus

[ A+ ] /[ A- ]

Vērenes muižas kungu māja 1977.gadā.

Vērenes muižas kungu māja 1977.gadā.

Madlienas pagasta Vērenes apdzīvotā vieta pieredzējusi atšķirīgas raudzes laikus un tomēr saglabājusi savas pagātnes relikvijas.

Vērene atrodas Madlienas dienvidaustrumos, Ogres upes krastā, 6,5 km no pagasta centra, 49 km no novada centra Ogres un 86 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Vērenes muižas (Fehren) centru. Muiža 18.gadsimtā piederējusi baronam, virsleitnantam A.R.fon Hānenfeldam, kurš bijis ļauns un nežēlīgs, nodarbinājis savus zemniekus pat važās sakaltus. Ļaudis rakstījuši sūdzības landrātam. Ārlaulībā ar zemnieci dzimtkungs piedzīvojis piecus bērnus, bijis tāds briesmonis, ka senāts 1819.gadā atņēma viņam muižas valdīšanas tiesības.

1864.gadā Vērenē kā katehāts darbojās pērminderis Mārtiņš Liepa, kuru uzturēja vietējie zemnieki. 1867./68.gadā M.Liepa mācīja 16 bērnus, vēlāk – 22 kādā muižas dotā ēkā. 1874.gadā skolai tika ierādīta zeme un uzcelta jauna izglītības iestāde. 1920.gada agrārās reformas laikā Vērenes muižu sadalīja 67 vienībās 1471 ha kopplatībā.

 

Tā paiet pasaules godība…

Ciemats izauga padomju gados kā kolhoza «Darba karogs», vēlāk – kopsaimniecības «Madliena» iecirknis. Diemžēl var teikt – tā paiet pasaules godība… Kādreiz Vērenē, tāpat kā likteņa līdziniecēm Zādzenei un Plāterei, bija sava pārvalde, skola; kūsāja aktīva kultūras dzīve, tomēr īpaša aura joprojām pastāv, jo sevi apliecina kultūrvēsturiskie objekti – Vērenes muižas komplekss (pils, klēts, kūts, vagara māja, dzirnavas, parks), kuri ir valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Līdz mūsdienām no kādreizējās muižas apbūves vislabāk saglabājusies 1771.gadā celtā klēts, palikusi arī 1860.gadā celtā muižas kungu māja, kā arī parks 3,8 ha platībā ar vairāk nekā 20 svešzemju augu sugu stādījumiem. Jaunākos laikus sagaidījušas dažas muižas palīgēkas – kūts, klēts un vagara māja (18. gs.).

 

33 metrus augstais Vērenes ugunsnovērošanas tornis.

33 metrus augstais Vērenes ugunsnovērošanas tornis.

Vērenes ugunsnovērošanas tornis

Latvijā saglabājušies vairs tikai divi ar plēstām koka skaidām apšūti uguns novērošanas torņi – viens Vērenē (kopš 1974.gada), otrs Alsungā. Kādreiz šāda būves tehnika izvēlēta, lai tornis ilgāk kalpotu, kas arī attaisnojies. Vērenes torņa apšuvums vēl ir salīdzinoši labā stāvoklī, taču kabīne prasa lielus remonta līdzekļus. No 33 metrus augstā Vērenes ugunsnovērošanas torņa kabīnes logiem kā no putna lidojuma paveras brīnišķīga apkārtējā ainava – Latvijas lielākā gobu un vīksnu audze tepat, torņa pakājē; tālumā – Ogres un apkārtējo apvidu meži, purvi. Ja dežurants pamana dūmus virs mežu galotnēm, notēmē pret ugunsgrēka vietu viziera – apaļas dzelzs riņķa ierīces – adatu un pa tālruni ziņo dispečeram precīzas koordinātas. No aprīļa vidus līdz oktobrim Latvijas ugunsnovērošanas torņos regulāru dežūru laikā tiek kontrolēta situācija mežos un fiksētas aizdegšanās vietas. Kopš 20.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir tendence kādreizējos koka torņus aizstāt ar līdzīgiem, tikai no dzelzs būvētiem. Koka torņa vidējais mūžs ir nepilni 10 gadi, bet dzelzs un dzelzsbetona – vairāki gadu desmiti. Pavisam Latvijā ir ap 200 ugunsnovērošanas torņu.

 

Vērenes ozolu aleja ziemā.

Vērenes ozolu aleja ziemā.

Ozolu aleja, botāniskais liegums un purvi

Vērenei cauri četru kilometru garumā aizlokās mūsu zemītes varenāko koku – ozolu aleja. Tikpat unikāls ir Vērenes gobu un vīksnu audzes dabas liegums, kas izveidots 1977.gadā 35 hektāru platībā, lai aizsargātu un saglabātu Latvijā reti sastopamās gobu un vīksnu audzes, kā arī Ogres vecupes. Teritorijā izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes. Pļavās daudz retu augu sugu. Sastopams baltmuguras un vidējais dzenis. Šobrīd 53 ha lielā platībā tiek aizsargāta Ogres upes ielejas gārša ar gobām un vīksnām, 470 sēklaugu un paparžaugu sugām. 78 % lieguma teritorijas aizņem meži, 16 % – pļavas, bet 8 % – vecupes un upes stāvkrasti. Baltalkšņu meži izveidojušies gar vecupēm, kā arī aizaugot lauksaimniecības zemēm.

No aizsargājamajām augu sugām atrastas lielā brūnkāte, krustlapu drudzene, Baltijas stāvlapu un plankumainā dzegužpirkstīte, vīru un bruņcepuru dzegužpuķe, augstais gaiļpiesis, bezdelīgactiņa, parastā kreimule un zaļziedu naktsvijole. Liegumā jūtama izteikta cilvēku darbība (zvejošana, pļavu pļaušana un govju ganīšana).

Vērenes purvi – dabas liegums, izveidots 1999.gadā (platība – 1248 ha) maz pārveidotā, purvu – mežu kompleksā Madlienas pagasta dienvidaustrumu daļā, iekļaujot trīs augsto purvu teritorijas – Zimaites, Sivenīcas un Jeiskas purvus. Tos citu no cita atdala purvaini priežu meži, kā arī lapkoku un jaukto koku meži.

Uldis Prancāns

 

Publicitātes foto