Veselība nav bedre, kas pagaidīs finansējumu

[ A+ ] /[ A- ]

Jebkurš, kurš kādreiz ir sastapies ar tādiem jēdzieniem kā konsolidēšana, optimizēšana un pārstrukturizēšana, saprot, ka zem tiem stāv sauklis «Naudas nav, un visiem nepietiks». Šķiet, esam jau pieraduši, ka mūsu kažoks kļūst aizvien plānāks, bet cērpamās šķēres arvien asākas.

Tomēr, kad runājam par finansējuma samazināšanu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, manuprāt, tā vairs nav kažoka upurēšana, bet gatavība riskēt ar savu dzīvību.

Dramatisms vai skarbā realitāte?

Par muļķa lopiņu dēvētās aitas prot atšķirt, vai saimnieks viņas gatavojas tikai nocirpt, vai arī aitām draud pārstrāde šašlikā. Mums Veselības ministrijas pārstāvji šobrīd mēģina iestāstīt, ka lielais duncis, ko redzam acu priekšā, ir tikai nevainīgs finanšu sakārtošanas līdzeklis un neviens no tā necietīs. Arī iepriekš, kad notika pirmais reģiona slimnīcu vai atsevišķu nodaļu slēgšanas vilnis, tika solīts, ka pacientu aprūpe nemainīsies, tieši otrādi – tā kļūs kvalitatīvāka, jo reģionu centros pulcēsies ārsti profesionāļi. Realitāte ir tāda, ka, ja vien solītie 6 miljoni pēc vēlēšanām un budžeta grozījumiem netiks atrasti, iespējas nokļūt pie šiem profesionāļiem vairs nebūs.

Vairumā lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu stacionēto pacientu skaits uz šā gada 1.augustu sasniedzis gadam iedalīto finanšu kvotu līmeni. Arī Ogrē iedzīvotāji slimo biežāk, nekā valdība to bija ieplānojusi, un slimnīca līdz gada beigām drīkst uzņemt vēl tikai 200 pacientus. Ja 201. pacienta ārstēšanu slimnīca nevēlēsies segt no saviem līdzekļiem, risinājums būs vai nu nepieņemt jaunus pacientus, vai atlaist darbiniekus, tādējādi samazinot medicīnisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Atlaistie mediķi dosies peļņā uz ārzemēm, bet brīdī, kad tie Latvijai atkal kļūs vajadzīgi, viņu te vienkārši vairs nebūs.

Vai slimību var ieplānot?

Ja vairumā rajonu slimnīcu paredzētās pacientu kvotas jau ir izsmeltas, rodas jautājums, kā tās tiek aprēķinātas un vai plānoto slimnieku apjoms nav tikpat nereāls un no gaisa paņemts cipars kā plānotie nodokļu ieņēmumi.

Ogres rajona slimnīcas un Latvijas veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības rezolūcija Veselības ministrijai aicina nodrošināt finansējumu stacionārai (t.sk. neatliekamajai) veselības aprūpei pēc faktiskās pacientu plūsmas, ņemot par pamatu pēdējo trīs gadu veselības statistikas rādītājus. Medicīna ir tā joma, kurā jāparedz vismaz minimāla rezerve, nevis jābalstās uz optimistiskiem datiem, ka gan jau cilvēki slimos mazāk.

Naudu prasa visi

Nākamās vēlēšanas parādīs, vai politiķi domās par lielāko sabiedrības daļu, vai darbosies šaurāku grupējumu interesēs. Šobrīd Valdis Dombrovskis (Vienotība) sola, ka nauda medicīnai būs, bet tad jau redzēsim, vai tā kritīs makā.

Iepriekšējā pieredze rāda, ka nauda Parex bankas glābšanai atradās, bet daudzprofilu slimnīcu saglabāšanai vairākos rajonu centros – nē. Šobrīd uz paprāvu summu cer nacionālā lidsabiedrība «Air Baltic». Lidsabiedrības valde pretendē uz 63,68 miljoniem latu no valsts kases, pretējā gadījumā draudot ar bankrotu. Tā ir 10 reizes lielāka summa, nekā prasa mediķi. Ideālā gadījumā, protams, būtu jauki saglabāt «Air Baltic» valsts īpašumā, taču, ja ir jāizvēlas, kam nauda nepieciešama vairāk, es personīgi nostājos medicīnas pusē.