Vilnis Feodorovs: «Šobrīd galvenais – noturēt sasniegto līmeni»

[ A+ ] /[ A- ]

SIA «Madliena 2» izveidojās 2000.gadā, pārņemot ražošanas stafeti no bijušās paju sabiedrības.

Darbības pamatnozare joprojām ir piena lopkopība, bez tam savu artavu sniedz pārtikas veikals, kas atrodas centra daudzdzīvokļu ēkā «Pārslas», un degvielas uzpildes stacija.

Kāds bijis SIA «Madliena 2» aizvadītais gads un kas sagaida otrās desmitgades iesākumā? Informē SIA «Madliena 2» valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs: «Pēdējos divos gados par attīstību domāt nevarējām – galvenais bija noturēt sasniegto līmeni, nesamazināt ražošanas apjomu un iespēju robežās celt kvalitāti. Tas ir izdevies, lai gan nācies spert sāpīgus soļus. 2008.gadā piedzīvojām dramatiskas cenu izmaiņas. Minerālmēsli kļuva par 60 procentiem dārgāki, veterinārie pakalpojumi – par 40 procentiem. Graudi «pēkšņi zaudēja» 44 procentus svara. Vai nepaliek skumji, kad 150 tonnas pārvēršas nieka 10 000 latos? Sadārdzinājās elektroenerģijas tarifi. Ja privātpersonas par kilovatstundu maksāja septiņus santīmus, tad mēs – 12. «Latvenergo» allaž prot parūpēties, lai gūtu maksimālu labumu sev. Protams, cēlās degvielas cenas un kritās samaksa par pienu. Īpaši smagi bija 2009.gada pirmie trīs kvartāli, kad ik litram nācās piemaksāt sešus santīmus (tolaik pieņēmēji atvēlēja 12,5 santīmus, bet piena pašizmaksa bija 19,5 santīmi). Būtībā piena ražošanā, pārtikas un degvielas tirdzniecībā tikām atmesti uz 2007.gadu. Ilgi tā turpināties nedrīkst, citādi atpaliksim tehnoloģiju jomā un atgūt zaudēto būs ļoti grūti. Paredzot drūmu perspektīvu, pērnā gada janvārī bijām spiesti veikt iekšējo devalvāciju. Visiem SIA «Madliena 2» strādājošajiem samazinājām darba algas par 20 procentiem, ierobežojām degvielas un elektrības patēriņu, centāmies taupīt, kur vien iespējams, piemēram, vienlaikus zemi sastrādāt un apsēt, pārskatīt barības novietošanu utt.»

Jāstrādā pašiem un jāizmanto apvienošanās iespējas

Šobrīd SIA «Madliena 2» saimnieko 1500 hektāru platībā, no tiem 600 ir īpašumā. Pašu vajadzībām 550 hektāros tiek sēti graudaugi. Saimniecībā strādā vairāk nekā 70 cilvēki, diemžēl astoņi pensionāri bēdīgi slavenā likuma dēļ darbu atstāja. Feodorova kungs atzīmē jaunu speciālistu trūkumu – vajadzīgi būtu kvalificēti virpotāji un elektriķi. Ar jaunatni ir tā – tie, kam «ir iekšā», studē, bet citi labāk izvēlas kokzāģētavu. Vidus posms izkrīt.

Vēl pirms dižķibeles SIA «Madliena 2» iespēti remontdarbi. Saimniecības ēkām nomainīti jumti, logi, uzstādītas jaunas iekārtas, fermās un palīgtelpās veikta rekonstrukcija, uzlaboti strādājošo darba un sadzīves apstākļi. Pašlaik ganāmpulkā ir 370 slaucamas govis, bet kopā ar jaunlopiem – 650 galvas. Par graudkopību vai gaļas lopu audzēšanu domāt nenākas. SIA priekšsēdētājs uzsver, ka nav jēgas lielas zemes platības pārvērst dubļos – reģionā, kas atzīts par mazāk labvēlīgu, izdevīgākā lauksaimniecības nozare ir piena lopkopība. Lai kā mēs barotu paplāno augsni, Zemgales rādītājus nesasniegt. V. Feodorovs gandarīts par salīdzinoši nesen dibināto astoņu spēcīgu saimniecību statūtu sabiedrību SIA «Piena partneri». «Madliena 2» kopā ar kolēģiem no Mārupes, Kaķeniekiem, Slampes u. c. ir ieguvēji, jo, vairumā nododot pienu, Rīgas Piena kombinātam var pieprasīt mazliet augstāku samaksu.

Madliena nepadodas un cer uz valsts veselo saprātu

Madlienas pagasta sakoptais centrs kļuvis vēl tīkamāks. Pamazām tiek atdzīvināts gadiem stāvējušais trīsstāvu mājas monstrs, kurā būs 24 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. Darbus veic vietējā celtniecības brigāde. Nu jau tiek gatavoti dokumenti objekta nodošanai ekspluatācijā. Vērienīgās ieceres īstenošanai tagad ir labvēlīgi apstākļi, jo būvniecības izmaksas atgriezušās saprāta robežās, vienīgais bremzētājs – bankas. Ja agrāk varēja saņemt brangu kredītu, tikai paceļot telefona klausuli, tad šobrīd naudiņu «izsist” pagalam grūti. Īpaši riskanta šķiet lauksaimniecības joma. Spītēt dabai nav viegli – te pārāk sauss vai mitrs, te auksts vai karsts, turklāt savu dara pasaules krīzes un pārprodukcija.

Runājot par nākotni, Feodorova kungs saglabā piesardzīgu optimismu. Piena cena pieaug, it kā varētu atgriezties pie iepriekšējās darba samaksas, tomēr drošības labad saimniecības darbiniekiem jāpagaida – pārāk daudz neskaidrību. Nav zināms, ko lems varas vīri, kāda būs nodokļu politika. Taisnības joprojām nav. 2008.gadā 27 000 Latvijas zemnieku saimniecību nodokļos samaksāja tikpat, cik 47 statūtu sabiedrības! Cukura nozare valstī likvidēta, nebūs milzīgs brīnums, ja «augšas» nolems piena produkciju ievest. Vai nebūtu jauki – ostā iebrauc tankkuģis ar sauso pienu, un puseiropa paliek bez izsenis koptās lauksaimniecības nozares…

Ulda Prancāna foto