Ziema tuvojas, bet renovācijas darbi nav pat sākti

[ A+ ] /[ A- ]

Loka ielas 6.nama vecākā Valentīna Eihenberga stāsta, ka šis nams sakops izskatās tikai no ārpuses. Iekšā paveras gluži cita aina.

Loka ielas 6.nama iedzīvotāji ziemu gaida ar bažām, jo nama renovācijas projekts ir krietni iekavējies. Lai gan Ogres novada pašvaldība līdzfinansējumu iedalīja jau gada sākumā, dažādu iemeslu, arī amatpersonu neizdarības dēļ, labākajā gadījumā darbus varēs uzsākt tikai šomēnes. Pozitīvā ziņa ir vien tā, ka noslēdzies nu jau otrais iepirkuma konkurss un tomēr ir cerība nezaudēt pašvaldības līdzfinansējumu, kurš jāizlieto līdz gada nogalei.

Loka ielas 6.nams Ogrē no ārpuses atstāj sakoptas mājas iespaidu. Ar iedzīvotāju līdzfinansējumu noasfaltēts piebraucamais ceļš, šeit dzīvojošie rūpējas par apkārtnes sakopšanu un labiekārtošanu. Pie mājas nav neviena salauzta soliņa, lodžijām uzlikti vienādi glīti vairogi, pie ēkas uzlikts gaismas kustību sensors, tiek domāts arī par video novērošanas kameru uzstādīšanu. Ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Ogres novada domes atbalstu uzstādīts bērnu rotaļu laukums, kurā triju gadu laikā nekas nav salauzts. Diemžēl gluži cita aina paveras nama iekšpusē – trešajā stāvā no lietus ūdeņiem notecējušas un aplupušas gan kāpņu telpas, gan dzīvokļu sienas, plašumā plešas pelējums, elektrosadales skapī sakusuši vadi. Šādos apstākļos cilvēki dzīvo jau ilgstoši.

Grīda uzburbusi, tapetes nokritušas…

Inese dzīvokli nama trešajā stāvā iegādājās pagājušajā pavasarī. Izremontēja, bet prieks bija īss – kūstot sniegam uz nama jumta, viņas miteklī sākās plūdi. «Gaitenis bija pilns ar bļodām, visa grīda ir uzburbusi, jaunās tapetes nokrita. Kad vasarā uznāca spēcīgs lietus, ūdens tecēja līdz pat nama pirmajam stāvam. Dzīvokļa ārdurvis jau vairākkārt esmu apzāģējusi, jo citādi tās nevar aizvērt, cik reizes nav izsisti drošinātāji, jo ūdens tiek klāt elektrības vadiem. Esmu zvanījusi pašvaldības aģentūrai «Mālkalne» un tur man atbild – drīz būs rekonstrukcija, tad arī viss tiks saremontēts, bet šie darbi kā nesākas, tā nesākas. Ik vakaru mājās pārnāku ar bažām, jo nezinu, kāda situācija būs manā dzīvoklī. Visvairāk uztrauc ziema, kas strauji tuvojas,» satraukumu pauž dzīvokļa saimniece Inese.

Iedzīvotāji ir gatavi uzņemties finansiālās saistības

Minētā nama renovācija ar iedzīvotāju līdzfinansējumu ir patiesi paredzēta, taču, lai gan pašvaldība šim projektam naudu iedalījusi jau gada sākumā, darbi vēl nav pat uzsākti. Tas nopietni satrauc mājas vecāko Valentīnu Eihenbergu, kura par nepieciešamību iesaistīties nama renovācijā spēja pārliecināt 23 dzīvokļu īpašniekus no 24, lai gan šis prieks nav lēts un kopējā tāme tika lēsta 33 tūkstošu latu apmērā. «Visgrūtākais bija pārliecināt iedzīvotājus, ka renovācija ar mūsu līdzfinansējumu ir vienīgā iespēja saglābt māju. Cita risinājuma gluži vienkārši nav, jo, piemēram, jumta remontam vien no mājas apsaimniekošanas naudas ik gadu tiek tērēts vidēji 600 latu, bet tas kā tek, tā tek. Iedzīvotāji bija gatavi uzņemties saistības un maksāt par renovāciju divus vai četrus gadus atkarībā no katra finansiālajām iespējām. No kopējās summas 14 tūkstošus segtu pašvaldība, atlikušo mēs,» skaidro mājas vecākā.

Vēršas ar iesniegumu Ogres novada domē

Šobrīd nama iedzīvotāju satraukuma iemesls – līdz gada beigām atlikuši vien nepilni trīs mēneši, un, ja pašvaldības iedalītais finansējums netiks izlietots, tas vienkārši zudīs. V.Eihenberga uzskata, ka liela daļa vainas jāuzņemas pašvaldības aģentūrai «Mālkalne», kuras darbinieku neizdarības dēļ renovācijas projekts ir apdraudēts. Mājas vecākā šajā sakarā vērsās ar iesniegumu novada domē, cerot uz sapratni un atbalstu. V.Eihenberga savā iesniegumā raksta: «Šogad tika paredzēta Loka ielas 6.mājas renovācija: jumta seguma maiņa, fasādes siltināšana, siltā un aukstā ūdens cauruļvadu maiņa pagrabā un to izolācijas atjaunošana. Visi šie darbi nepieciešami, lai mazinātu siltuma zudumus, ko uzrādīja martā veiktās energo-termogrāfijas slēdziens. Jau divus ar pusi gadus mēs, mājas iedzīvotāji, «cīnāmies» ar P/A «Mālkalne» par iespēju renovēt mūsu māju. Šā gada sākumā ar prieku uzzinājām par Ogres novada domes piešķirto līdzfinansējumu. Ir jau oktobris, bet mājas renovācijas darbi vēl nav pat uzsākti. Mēs, Loka ielas 6.mājas iedzīvotāji, ļoti uztraucamies, ka, uzsākot darbus vēlā rudenī, renovācija tiks izpildīta nekvalitatīvi. Kā var remontēt jumtu lietus laikā un siltināt fasādi aukstumā? Mums nav zināmi iemesli, kāpēc P/A «Mālkalne» darbinieki pusgada laikā nav spējuši veiksmīgi organizēt konkursu un atrast izpildītāju šajā krīzes laikā,» raksta V.Eihenberga.

Apsilda ne vien māju, bet arī tuvāko apkārtni…

Mājas vecākā stāsta, ka līdz šim no pašvaldības aģentūras tā arī nav saņēmusi skaidrojumu, kāpēc renovācijas darbi joprojām nav sākti.

«Paši izsludināt konkursu mēs nevaram, jo neesam biedrība. Speciālisti, kas veica energo – termogrāfijas mērījumus, atzina, ka mēs dzīvojam kā sietā un apsildām tuvāko apkārtni. Mans dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, un ziemā maksimālā temperatūra tajā ir 18 grādu. Otrā stāva dzīvokļos temperatūra ir 22 grādi. Ja lūgtu to palielināt, kaimiņiem būtu jātur atvērts logs, un pieaugtu apkures izmaksas. Mēs ceram, ka pēc renovācijas apkure kļūs vienmērīgāka un izmaksas mazākas. Kad beidzot septembrī ieradās pirmajā konkursā uzvarējušas firmas pārstāvji un sāka visu pārmērīt, atklājās, ka dabā esošie izmēri neatbilst tāmē rakstītājiem, kur tie ir mazāki, un tas nozīmē, ka darbu izmaksas ir citas. Pašvaldības aģentūra rīkoja atkārtotu konkursu, bet mēs turpinām dzīvot neziņā. Starp citu, uz augusta beigās notikušo nama iedzīvotāju kopsapulci, kur bija uzaicināti arī «Mālkalne» pārstāvji, izņemot Ogres novada priekšsēdētāja vietnieku Raimondu Javoišu, neviens cits tā arī neieradās.

Pašvaldībai jāievēro visas likuma normas

Radušos situāciju «OVV» lūdza komentēt Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču. «Aizvadītajā nedēļā pie manis uz pieņemšanu bija ieradusies minētā nama vecākā un divas iedzīvotājas, lai runātu par mājas siltināšanas projekta realizēšanas gaitu. Mājas vecākajai droši vien ir pilnīga taisnība tajā ziņā, ka ir lietas, ko varētu vēlēties izpildīt ātrāk un operatīvāk, taču mums ir jāievēro visas likuma normas, tajā skaitā Iepirkuma likums, kas paredz konkursa rīkošanu. Protams, var pārmest, kāpēc mēs konkursu nerīkojām jau pērn, bet tikai šogad. Diemžēl mēs visi dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos un pirms gada nevarējām zināt šā gada budžetu un tā iespējas. Jāpiebilst, ka šī ēku siltināšanas programma nav obligātā pašvaldības funkcija, kas pašvaldībai jāpilda. Tā ir brīvprātīga pašvaldības iniciatīva, ar kuru, piešķirot līdzfinansējumu, mēs cenšamies motivēt savus iedzīvotājus siltināt daudzdzīvokļu ēkas. Šī programma darbojas jau vairākus gadus, un pašā sākumā no iedzīvotājiem vispār nebija nekādas atsaucības. Tikai pēdējā laikā ogrēnieši sākuši saprast, ka energoresursi kļūst dārgāki un viena no izejām, kā stabilizēt savus maksājumu un ietaupīt naudu, ir siltināt daudzdzīvokļu mājas,» stāsta E.Bartkevičs.

Siltināšanai varēs izmantot struktūrfondu līdzekļus

Pašvaldības priekšsēdētājs skaidro, ka šogad ir mainīti Ministru Kabineta noteikumi, kas paredz, ka turpmāk ēku apsaimniekotājs var pretendēt arī uz Struktūrfondu naudu. «Visas nākamās ēkas renovācijas darbiem tiek gatavotas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas nebūt ne vieglajiem noteikumiem, sākot ar energo auditu, pilnu tehnisko projektu un vēl virkni citu aprēķinu, jo Ekonomikas ministrija ir noteikusi ļoti augstu latiņu šo energoefektivitātes projektu ieviešanā. Ēku siltināšanai būs iespēja saņemt 50 procentus no struktūrfondu naudas. Šo projektu izmaksas, protams, būs lielākas. Loka ielas 6.namam paredzēta vienkārša renovācija bez detalizēta tehniskā projekta ar kontroltāmēm, un šā gada budžetā mums šai programmai bija ieplānoti līdzekļi. P/A «Mālkalne» izsludināja konkursu. Kad tika parakstīti līgumi un firmai vajadzēja uzsākt darbus, viņi, izkalkulējot izmaksas, acīm redzot, saprata, ka pārāk zemu nodempingojuši cenu un sāka meklēt iemeslus līguma nepildīšanai. Finālā tika izsludināts jauns konkurss. Diemžēl šiem darbiem likums neparedz ne sarunu procedūru, ne ko citu, lai varētu operatīvāk risināt šos jautājumus,» skaidro E.Bartkevičs.

Nauda jāizlieto vēl šogad

Jautāts, kas notiks tad, ja arī otrais konkurss izrādīsies neveiksmīgs, pašvaldības priekšsēdētājs atzīst, ka nākamā gada situācija ir visai neskaidra. «Šobrīd satraucamies mēs visi, arī pašvaldība. Finanšu ministrs bija paziņojis, ka nākamgad pašvaldībām, iespējams, par 15 procentiem jāsamazina štati un vēl pēc tam atlikušajiem darbiniekiem jāsamazina algas. Šādā situācijā jāsāk domāt, kāds nākamgad būs mūsu budžets. Ja tā situācija patiesi izvērsīsies šāda, tad visi neuzsāktie projekti tā arī paliks neuzsākti, jo tiem vienkārši vairs nebūs finansējuma. Tāda ir skarbā realitāte. Nosacījumi, ko valdība parakstījusi ar Valūtas fondu, ir ļoti smagi un paredz virkni samazinājumu, par kuriem uzzināsim tikai tad, kad apstiprināsim nākamā gada budžetu. Mums, pirmkārt, jānodrošina likumā noteikto funkciju realizācija. Mēs nevaram slēgt skolas, lai siltinātu mājas. Ja Loka ielas projekts tiks uzsākts jau šogad un tajā būs ieguldīti līdzekļi, tas tiks arī pabeigts. Ir cerība, ka pēc konkursa pabeigšanas varēs slēgt līgumu, bet mēdz gadīties, ka konkursā uzvarējušās firmas nodarbojas ar roku izgriešanas metodēm – kad konkursā piedalās, raksta vienu, bet pēc tam meklē iemeslus, kāpēc summai jābūt citai. Katrai firmai, kas piedalās konkursā, ir norādīts objekts, kas jāapseko dabā. Diemžēl firmas, kas iepriekš piedalījās konkursā, dabā objektu neapsekoja. Kaut kādu pamatojumu tam, kāpēc nevar izdarīt, vienmēr var atrast,» skaidro E.Bartkevičs.

Noskaidrots otrajā iepirkumu konkursā uzvarējušais

Savukārt P/A «Mālkalne» sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Deģe sola, ka bažām nav pamata, jo aizvadītajā nedēļā noslēdzies nu jau otrais iepirkuma konkurss par mājas renovāciju Ogrē, Loka ielā 6. No septiņiem pretendentiem lētākais piedāvājums bija firmai «GMG S», ar kuru tad arī plānots noslēgt līgumu par šiem darbiem 27 121, 83 latu apmērā bez PVN (iepriekšējā konkursā kopējā līguma summa bija 26 785,96 latu bez PVN ). 14 tūkstošus latu segs pašvaldība, bet pārējo maksās iedzīvotāji. G.Deģe uzskata, ka nekādiem šķēršļiem nevajadzētu rasties, kā tas bija iepriekš, jo visas neprecizitātes ir novērstas. «Jūlijā tika izskatīta tāme, 2.augustā izsludinājām iepirkumu, 16.augustā bija konkursa atvēršana, trīs dienas pagāja līdz lēmuma pieņemšanai, 23.augustā pieņēma lēmumu, tad pēc normatīviem firmai 10 dienu laikā bija jāiesniedz izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta, ka viņiem nav nodokļu parāda. 7.septembrī saņēmām firmas parakstīto līgumu. Darbi varēja sākties, taču 13.septembrī mēs no viņiem saņēmām iesniegumu, ka firma atsakās strādāt, kā vienu no iemesliem minot to, ka mēs nevēlamies maksāt avansu. Viņi nebija paskatījušies līgumā, ka pašvaldības iestādes nekādus avansus neizmaksā. 15.septembrī līgums tika lauzts, turklāt, kā jau minēju, atradām arī neprecizitāti savos mērījumus, līdz ar to sākās strīdi par līguma summu. Jau pēc dienas izsludinājām jaunu iepirkumu, kurš nu ir beidzies. Pašvaldību iestādēm ir nedaudz birokrātiska iepirkumu procedūra, kas šo procesu pagarina. Tik, cik laika apstākļi atļaus, darbus varēs veikt jau šajā gadā, varbūt vienīgi izņemot otrreizējo fasādes krāsošanu, ko varētu atstāt uz pavasari, bet pašvaldības iedalītais finansējums nezudīs,» skaidro G.Deģe.

Kļūmes novērstas, darbus var uzsākt

Jautāta, kāpēc konkursu nevarēja izsludināt jau ātrāk, ja reiz finansējums mājas renovācijai bija piešķirts jau janvārī un kāda būs rudens un ziemas apstākļos veikto renovācijas darbu kvalitāte, G.Deģe atzīst, ka pie vainas bijis ilgais tāmēšanas process. «Tajā, ka darbu uzsākšana aizkavējās, noteikti ir arī daļa mūsu vainas. Tāme tika iesniegta tikai jūlija sākumā. Mūsu pārziņā ir 150 mājas, un gandrīz katrā no tām vasarā bija paredzēti tie vai citi darbi, bet darbinieku nav tik daudz, cik mēs vēlētos. Speciāliste, kas strādāja pie šiem darbiem, acīm redzot, ar to apjomu vienkārši netika galā. Šobrīd šī darbiniece pie mums vairs nestrādā, un darbā pieņemti pat divi tāmētāji. Jāņem vērā arī tas, ka iepirkums Loka ielas 6.namam bija ļoti komplicēts, ar kādu līdz šim attiecībā uz vienu māju nebijām saskārušies. Lielākoties mēs gatavojam iepirkumus viena veida darbiem, piemēram, jumtu vai logu nomaiņai, kas ir krietni ātrāki un vienkāršāki. Bet šajā gadījumā paredzēts veikt ļoti apjomīgus darbus – karstā, aukstā ūdensapgādes guļvadu maiņu pagrabā un cauruļvadu izolāciju, uzkausējamā jumta seguma ierīkošanu, gala sienu siltināšanu un pilastru apdaru, fasādes siltināšanu un kāpņu telpas logu nomaiņu pret PVC pakešu logiem. Mēs rūpīgi piestrādājām pie nolikuma, visiem iecirkņiem tika lūgts pārstrādāt pieteikumu un veicamo darbu apjomus. Šoreiz aprēķini ir ļoti precīzi, un arī firmām bija norādīts, ka avansa maksājums mēs neveicam, kā arī atrunājām darbus, ko var realizēt tikai pavasarī. Ja reiz renovācijai šogad paredzēts finansējums, mēs esam atbildīgi, lai darbs šajā gadā arī tiktu izdarīts, un ceru, ka nekādu neskaidrību vairs nebūs. Kas attiecas uz darbu kvalitāti rudens un ziemas apstākļos, nedomāju, ka kvalitāte cietīs, jo būvdarbu firmas pēc noteiktas tehnoloģijas strādā augu gadu, un, kā jau minēju, darbus, ko nevarēs paveikt ziemas apstākļos, atliksim līdz pavasarim,» saka G.Deģe.

Atliek vien cerēt, ka Loka ielas 6.nama renovācijas darbi šogad tomēr tiks uzsākti un būs paveikti pienācīgā kvalitātē. «OVV» sola pie šīs tēmas vēl atgriezties.

Nama trešajā stāvā applūdušajā elektrosadales skapī sakusuši vadi un līdz ugunsnelaimei, kā mēdz teikt, ir tikai viens solis.

Dzintras Dzenes foto