10 ekspresjautājumi diriģentam Mārim Sirmajam

[ A+ ] /[ A- ]

Foto no RAA arhīva «Man nekad nav bijusi vēlme bēgt no savas zemes vai sava laika,» atzīst Māris Sirmais.

Intervija

10 ekspresjautājumi diriģentam Mārim Sirmajam

Publicēšanai sagatavojusi Rīgas Apriņķa avīze

Nacionālā ierakstu kompānija SKANi laidusi klajā unikālu kora mūzikas albumu Aeternum, kurā iekļauti un pirmieskaņoti 16 īpaši atlasīti jaundarbi, ko Latvijas simtgadei veltījuši Latvijas komponisti.

Albums ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā 3 gadu projekta – koncertcikla «Latvijas komponisti Latvijas simtgadei» – vainagojums.

– Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?

– Ekstremālākās norises mūzikā ir lieli izaicinājumi, lieli atbildīgi konkursi, kuros gan šobrīd esmu nolēmis vairs nepiedalīties, taču ja runājam sadzīviski, tad viens no ekstremālākajiem piedzīvojumiem man ir bijis, pirmo reizi uzkāpjot uz slaloma slēpēm Austrijā. Nekad to nebiju darījis, un uzreiz bija jābrauc lejā no 2,5 km augsta kalna. Ja draugi nebūtu ierādījuši kalnu slēpošanas pamatprincipus, diez vai vesels no kalna būtu nobraucis, jo tobrīd riskus līdz galam neapzinājos.

– Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē…

– Tādu vienu nevaru nosaukt, bet ir tādi brīži saistīti ar mūziku, kad knapi varu savaldīt savas emocijas, jo varu izplūst asarās no aizkustinājuma. Tie ir bijusi tie brīži, kad kaut kas ir īpaši izdevies, un notiek mākslinieciskais brīnums. Tas notiek reti, bet notiek. Tie ir brīzi, kad kaut kas apzināti vai neapzināti saslēdzas, un tā noteikti mūzikā ir tā barība, kas dzen uz priekšu jauniem izaicinājumiem.

– Kas jūs iedvesmo darbam?

– Tiešajam darbam pati mūzika iedvesmo, un interesanti ir tas, ja ir pilnīgi kaut kas jauns un nezināms, kad nevar zināt, vai tas izdosies vai nē, tad tieši šo izaicinājumu pārvarēšana ir barība darbam.

– Kas ir jūsu veselīgie ieradumi?

– Veselīgi ir pēc iespējas vairāk lietot vitamīnus, īpaši D vitamīnu, bet kā savu veselīgo ieradumu varu minēt sportošanu. Varbūt no ārienes tā neizskatās, bet jau apmēram 20 gadus nodarbojos ar riteņbraukšanu. Mans rekords ir vienā dienā nobraukti 150 km. Pirms Covid laika sāku nodarboties arī ar svarcelšanu, un šobrīd ļoti gaidu, kad to varēšu atsākt.

– Kas ir jūsu kaitīgie ieradumi?

– Visi kaitīgie ir atmesti, smēķēšanu ieskaitot. Ja uzskatām, ka iedzert glāzi vīna vai konjaka ir kaitīgs ieradums, tad tas man ir. Taču, atklāti runājot, viena no kaitīgākajām lietām ir biežā nespēja sakārtot nervozēšanas jomu, stresu, tas atspoguļojas uz visu –  uz noskaņu, uz garastāvokli. Man vajag mācīties negatīvi neietekmēties no sīkumiem, spēt nosargāt savu nervu sistēmu.

– Kāda ir vērtīgākā dzīves laikā gūtā atziņa?

– Vajag darīt savā dzīvē to, par ko esi pārliecināts, ka ir tavs aicinājums. Man negribētos savu dzīvi notriekt ar vērtību meklējumiem, kas ir materiāli izmērāmi, bet dzīvot dzīvi tā, lai nodzīvotais laiks būtu nesis emocionālu piesātinātību, lai jēgpilna būtu katra diena. Bet šobrīd Covid laikā vislielākais izaicinājums ir tikt ar sevi galā, sevi motivēt, un arī šo laiku pavadīt, vai nu mācoties vai kaut ko jaunu uzzinot, kas nebūtu iespējams citā laikā.

– Grāmata vai filma, ko ieteiktu redzēt / izlasīt citiem?

– Pēdējā grāmata, ko izlasīju, bija Andra Kalnozola «Kalendārs mani sauc». Mani ļoti uzrunāja viņa pasaules redzējums, brīnišķīgais mīlestības stāsts, bet nākamā grāmata, ko lasīšu, būs Noras Ikstenas uzdāvinātā, viņas jaunākā grāmata «Ūdens mirdzēšana» ar  smalkajiem Aivara Vilipsona zīmējumu fragmentiem. Paņemot rokās šādu grāmatu, rodas tā mākslas, paliekošo vērtību sajūta.

– Kādu mūziku klausāties?

– Es ļoti daudz klausos mūziku, taču tā ir mana dzīve, un, klausoties mūziku, es to mācos, studēju, un tas ir mans darbs, bet ikdienā es neklausos mūziku kā fonu. Es esmu klusuma piekritējs. Taču, ja man ir jāizvēlas noskaņu mūzika, tad vislabprātāk klausos džeza improvizācijas, bet vēl labprātāk klausos putnu balsīs Jūrkalnē.

– Iecienīta vieta, kur pusdienot (ja nav ārkārtas stāvokļa)?

– Man pašam nav tādas vietas, visbiežāk piekrītu draugu izvēlētajām. Bet šobrīd visbiežākā pusdienošanas vieta ir virtuve mājās.

– Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?

– Es gribu dzīvot tagad un Latvijā, un tā ir mana mīlestības vieta. Man nekad nav bijusi vēlme bēgt no savas zemes vai sava laika, jo tā ir liela vērtība, ko baudīt un mācīties to neizniekot.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!