2020.gada kukaiņu favorīte – vesela ziedmušu dzimta

[ A+ ] /[ A- ]

Publicitātes foto Labsirdīgā un vērtīgā ziedmuša…

2020.gada kukaiņu favorīte – vesela ziedmušu dzimta

Uldis Prancāns

 Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par šā gada kukaiņiem nominējusi ziedmušu dzimtu (Syrphidae).

Tā ir otrā reize vēsturē, kad Gada simbola gods ticis uzreiz veselai kukaiņu dzimtai, jo parasti par Gada gaviļnieci tiek izraudzīta viena konkrēta suga. Kāpēc šāds lēmums? LEB pārstāvji paskaidro – ziedmušas ir sabiedrībā mazāk zināmi apputeksnētāji kukaiņi. Atvēlot Gada titulu, mērķis ir uzsvērt pašlaik aktuālo apputeksnētāju kukaiņu daudzveidības saglabāšanas jautājumu. Tāpat 2020.gads pasludināts par Starptautisko augu veselības gadu. Arī šajā kontekstā ziedmušām būtiska nozīme, jo daudzas no tām ir nozīmīgi augu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki; taisnība gan – atsevišķas citas ziedmušu sugas pašas uzskatāmas par augu kaitēkļiem.      

LEB cer pievērst plašāku dabas vērotāju un fotogrāfu uzmanību šiem interesantajiem kukaiņiem, ikvienam dodot iespēju ar saviem novērojumiem sniegt ieguldījumu Latvijas ziedmušu izpētē.

Mazliet vairāk par šīm miermīlīgajām labdarēm un aktrisēm. Ziedmušu dzimta ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder ziedmušu virsdzimtai. Zināmas vairāk nekā 6000 sugas, no kurām Latvijā sastopama 301 suga. Ziedmušas mājo visā pasaulē, izņemot tuksnešus, tundru un ekstrēmos polāros apgabalus.

Tās ir vidēji lielas un lielas (6–15 milimetri) mušas, parasti krāsotas spilgtos toņos. Daudzas sugas ir izcils mīmikrijas piemērs, savā krāsojumā un uzvedībā perfekti atdarinot lapsenes, bites un kamenes. Sīc līdzīgi lapsenēm, ar vēdera kustībām imitē dzelšanu, bet, atšķirībā no šiem dzēlējplēvspārņiem, ziedmušu māsām vēdera galā nav dzeloņa; tās ir cilvēkam nekaitīgas radībiņas.

Šīs dzimtas «viltnieces» reti kļūst par putnu laupījumu, jo tikai dažu sugu putni ķer ar dzeloni apbruņotās bites un lapsenes, tomēr ziedmušām netrūkst ienaidnieku, pieaugušo īpatņu mūžs ļoti īss – dažas dienas vai nedēļas. Gada kukainīši ir ļoti izveicīgi lidotāji; spēj traukties atzīstamā ātrumā, prot lidināties, paliekot gaisā uz vietas, un pat virzīties atpakaļgaitā…

Pieaugušās ziedmušas mielojas ar ziedputekšņiem un nektāru, tāpēc ir vienas no svarīgākajām ekosistēmu uzturētājām, jo lieliski apputeksnē augus. Atšķirībā no citiem «kukaiņiem – čaklīšiem», ziedmušas aktīvas arī samērā zemā temperatūrā un noēnotās vietās.

Kāpuriem raksturīga liela formu un dzīvesveida dažādība. Piemēram, Volucella ģints ziedmušu kāpuri dzīvo lapseņu un kameņu ligzdās, barojoties ar bojāgājušajiem saimnieku kāpuriem un ligzdas atkritumiem. Vairāku sugu kāpuri mīt ūdenī, notekūdeņos, dūņās un pat vircā, kur garšīgi ēd pūstošās organiskās atliekas. Dažu sugu kāpuri ir augēdāji, piemēram, sīpolu ziedmušas (Eumerus strigatus) kāpuri bojā sīpolus. Vairāku sugu sīkaļas dzīvo zem kritušu koku mizas vai koksnē, bet vēl citu sugu kāpuri ir plēsīgi, īpaši cienot laputis. Dienā viens kāpurs, «bioloģiskais kaitēkļu kontrolētājs», var nomedīt 80 – 100 laputis.

Vairāk lasiet jaunajā „Ogres Vēstis Visiem” numurā!

Laikrakstu pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot kopā ar „Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!