Foto no personiskā arhīva «Ieguldot šajos bērnos maksimāli tagad, viņi būs potenciālie nodokļu maksātāji, nevis nodokļu saņēmēji,» saka sociālā projekta «Sadzirdi mani!» idejas autore, biedrības «Modus Vivendi A» valdes priekšsēdētāja, Gerdas mamma Anita Rošāne.

Aicina sabiedrību sadzirdēt tos, kuri nedzird

Dzintra Dzene

Dzirdēt pasauli – tā ir privilēģija, kas diemžēl ne visiem dota. Daži ir nedzirdīgi kopš bērnības, citi dzirdi pavisam vai daļēji zaudējuši laika gaitā. Viņu vidū ir arī bērni, kuriem dzirdes traucējumi neļauj pilnvērtīgi iepazīt pasauli, taču ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaikus atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei.

Foto no personiskā arhīva «Es spēlēju arī ģitāru, un, kad to daru, austiņa netraucē,» stāsta Gerda.

Agrāk vecākiem nācās pārdot dzīvokļus, dzīvot pieticīgi, lai savam bērnam spētu nodrošināt dzirdes implanta operāciju, bet, kā norāda Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja dr. Sandra Kušķe, no 2003.gada Latvijā darbojas valsts apmaksāta programma, kuras ietvaros bērni līdz 18 gadu vecumam var saņemt valsts apmaksātu vairāk nekā 20 tūkstošu eiro vērto kohleārā dzirdes implanta operāciju.

(..)

Sociālā projekta «Sadzirdi mani!» idejas autore, biedrības «Modus Vivendi A» valdes priekšsēdētāja, Gerdas mamma Anita Rošāne saka, ka faktiski šie videostāsi ir par katru no mums, jo katram ir vajadzība būt sadzirdētam, saprastam un pieņemtam. «Mūsu stāsta galvenie varoņi ir bērni (katrs dzīvo citā reģionā), kuru dzirdi nodrošina mākslīgi – ar dzirdes aparātu un kohleāro (dzirdes) implantu palīdzību. Citādi viņu dzīve būtu pavisam klusa, jo viņi būtu pilnīgi nedzirdīgi! Mūsu galvenā doma ir iedrošināt pārējos bērnus uzdrīkstēties būt par to, par ko viņi vēlas būt, nekautrēties, ka viņiem ir vajadzīga palīgierīce, uzrunāt sabiedrību, veicināt iecietību un izpratni –   Sadzirdi. Saklausi. Pieņem! Izstāstot savus stāstus, viņi pārstāv visus bērnus, kuriem ir dzirdes implanti un kuri ir tepat mums līdzās. Sižetos bērni dalās ar saviem sasniegumiem, personības unikalitāti, atklāj savas izjūtas un vēlmes, dzīvojot sabiedrībā, kur tikai nedaudzi ir informēti par to, kas ir kohleārais dzirdes implants. Ieguldot šajos bērnos maksimāli tagad, jo tas prasa arī ģimenes atbalstu, viņi būs potenciālie nodokļu maksātāji, nevis nodokļu saņēmēji,» saka A.Rošāne, piebilstot, – liela problēma vienīgi ir tā, ka, sasniedzot 18 gadu vecumu, jaunietim vairs nav pieejama tāda valsts apmaksātā medicīniskā rehabilitācija, kādu piedāvā Latvijas Bērnu dzirdes centrs, bet tehnisko palīdzību vajadzēs visu mūžu. Lai situāciju mainītu, būtu nepieciešams tikai politisks lēmums.

Video stāstus iespējams noskatīties sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.

Visu tekstu lasiet 26.jūnija „OVV”!

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!