Cien. un pat god. redakcija! Ar neviltotu interesi izlasīju kārtējo rakstu par četrkājainajiem draugiem, nelabajiem suņu turētājiem un četrkājaino mīluļu izrīcību, apskādējot ar savām vizītkartēm pret gaišo nākotni platā solī ejošās valsts ietves un apstādījumus.

Viss jau ir it kā pareizi, saimnieks ir atbildīgs par tiem, ko pieradina, viņam patiesi fiksi, fiksi jānovāc ar likumu un kodeksu tik ļoti nosodītās kakas, bet…

Ikvienam kokam ir divi gali, viena pagale nedeg, un ikvienai parādībai var būt vairāki skaidrojumi, traktējumi, piedāvājumi utt. Ne tikai soda naudas no 5 līdz 250 latiem ar sunīša konfiskāciju vai izņēmuma kārtā, ja labi palūdz, bez tās.

Ikviena suņa īpašnieks, lai cik četrkājis nebūtu šaušalīgi liels vai izcili mazs, ik mēnesi maksā pašvaldības aģentūrai «Mālkalne» par šī draudziņa turēšanu piecdesmit santīmus. Gadā no viena sunīša valdīšanai atlec jau seši lati. Ja šos latus pareizina ar sunīšu skaitu pilsētā, nudien sanāk tīri vai prātam netverama prāva summiņa.

Bet kur šī summiņa paliek? Kāds no šīs netveramās summas labums mīlulim un tā saimniekam?

Ārzemēs, ko tik centīgi pieredzes apmaiņā apmeklē arī mūsu domnieki, deputāti un citas pilnvarotas personas, ikviens četrkājainā drauga īpašnieks zina, ka par viņa mīluli rūpējas ne tikai saimnieks kā tāds, bet arī tie, kas suņa nodokli saņem. Visur novietotas atkritumu tvertnes vai pat tvertnes ar blakus piekārtiem glītiem, dažkārt pat smuki apdrukātiem maisiņiem sunīša kakām.

Kur Ogrē tādas tvertnes ir, nemaz nerunājot par maisiņiem? Var nostaigāt simtiem un simtiem metru, bet atkritumu tvertnes samanīt un pat aptaustīt var vienīgi Brīvības ielas lepnajā galā, kur sunīšus gan pastaigā neviens neizved. Tātad ņem maisiņu, liec kakas maisiņā, bāz kabatā un soļo kurp? Mājup. Lai pēčāk iznestu un izmestu atkritumu konteinerā.

Šķiet, ka šāda nodarbe, no vienas puses, patiesi ir vērtīga un vajadzīga, jo aktivizē sunīša saimnieka domāšanu par nez kāpēc samaksātajiem latiem un šīs summas atdevi, bet no otras – kāpēc par šo nodarbi vēl atsevišķi jāpiemaksā? Un kāpēc mīluļa saimniekus no liekās domāšanas neatbrīvot elementārā veidā – uzstādot pilsētā kaut puslīdz pieklājīgos attālumos pat ne īpaši šim nolūkam paredzētas prozaiskas atkritumu tvertnes?

Domāju, ka tas būtu tikai apsveicami, pašvaldības policija atbrīvotos no lieka darba – suņu kaku uzraudzīšanas, mīluļu saimnieku trenēšanas un spētu ķerties pie nopietnākām lietām. Bet suņuki teiktu pašvaldībai un pašvaldības aģentūrai tikai un vienīgi vienu lielu «vau», kas tulkojumā nozīmē paldies.