Aleksandrs Lisovskis: «Pirms 30 gadiem visu izšķīra tieši tautas vienotība»

[ A+ ] /[ A- ]

Aleksandrs Lisovskis: «Pirms 30 gadiem visu izšķīra tieši tautas vienotība»

Dzintra Dzene

Šogad aprit 30 gadi kopš 1991.gada janvāra Barikādēm. Pateicoties Barikāžu aizstāvjiem, Brīvā Latvijā ir varējusi izaugt vesela paaudze, kurai trauksmainās 1991.gada janvāra dienas ir ieraksts vēstures grāmatās. Taču šī vēsture nebūt nav tik sena, un daudzi joprojām spilgti atceras Barikāžu laiku. Viņu vidū – ogrēnietis Aleksandrs Lisovskis, kurš ne vien pats kopā ar dzīvesbiedri Rutu bija Barikāžu aizstāvju rindās, bet organizēja arī 60 alternatīvajā dienestā tobrīd dienošo Ogres rajona puišu dalību Barikāžu notikumos.

«Barikādes man saistās ar tautas gribasspēku, ar Atmodu, ar vienotību. Cilvēki bija ļoti dažādi, bet viņus visus vienoja doma par brīvu Latviju, un tas palīdzēja uzvarēt. Barikāžu laikā visi bija tik vienoti, ka iedvesa bailes pretiniekos. Tolaik Daugavas stadionā Interfrontei notika liels kongress, un viņi grasījās doties uz Doma laukumu. Mēs viņus gaidījām, bet viņi nobijās un tā arī negāja. Visu izšķīra tieši tautas vienotība,» atceras A.Lisovskis, kurš tolaik bija alternatīvā dienesta instruktors – vadītājs Ogres rajonā, un viņa audzināšanā bija 60 puiši.

«Viņi izgāja alternatīvo dienestu pie Iekšlietu daļas. Starp citu, tajā skaitā arī pašreizējais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis – viņš bija mans skolnieks. Es samērā ilgu laiku biju arī Ogres Tautas frontes nodaļas vadītāja vietnieks. Lai gan man vadība to neļāva, es visus savus 60 alternatīvā dienesta puišus, tostarp arī Egilu Helmani, norīkoju uz barikādēm. Viņi pamatā atradās Zaķusalā, kur barikādēs pavadīja vairāk nekā nedēļu. Es pāris dienas biju gan Zaķusalā, gan arī Doma laukumā, bet man vajadzēja atgriezties Ogrē un palīdzēt nodrošināt sabiedrisko kārtību. Manā pārziņā, starp citu, bija arī sabiedriskās kārtības sargi – kādi 15 puiši, un arī viņi palīdzēja gan sargāt sabiedrisko kārtību Ogrē, gan piedalījās barikādēs,» atceras A.Lisovskis, piebilstot, ka tolaik arī alternatīvā dienesta puiši, kuri dienēja divus gadus, līdzīgi kā šobrīd, to mājsēdes laikā dara zemessargi, naktīs patrulēja un sargāja Ogrē kārtību.

«Kad beidzās alternatīvais dienests, liela daļa puišu aizgāja strādāt Iekšlietu daļā. Tolaik vēl bija milicija, kura sarunājās lielākoties krieviski. Starp citu, mēs ar 60 alternatīvā dienesta puišiem, ja tā var teikt, ieviesām milicijā, Ogres iekšlietu daļā latviešu valodu – runājām tikai latviski, un arī tur strādājošie bija spiesti runāt latviski,» atceras A.Lisovskis.

Jautāts, vai, ja būtu tāda situācija un vajadzētu atkal doties uz barikādēm, viņš to darītu, A.Lisovskis nedomājot atbild: «Noteikti dotos. Var jau tagad teikt, ka tajā laikā valdīja kaut kāda eiforija, bet tas bija patiess pacēlums. Ikkatrs, ieskaitot pat mājsaimnieces, kā vien varēja, atbalstīja Barikādes. Šobrīd atceroties, ir prieks par to laiku. Tas, kas notika pēc tam, kā kurš izmantoja atgūto neatkarību, ir cita lieta, tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Lai vai kā, ar mūsu valsts brīvību apmierināts ir ikviens. Ja nu kādam nepatīk mūsu valdība un tās lēmumi, tad tā ir mūsu pašu izvēle – tādu valdību esam ievēlējuši, bet galvenais Barikāžu nopelns, ka mēs to varam darīt brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Man personīgi ir patiess prieks un gandarījums par savu audzēkni, Barikāžu dalībnieku Egilu Helmani, kurš ļoti rūpējas par Ogri,» saka A.Lisovskis.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!