Aptiekās nepieciešamāko medikamentu iztrūkums

[ A+ ] /[ A- ]

«Vairāk nekā četrdesmit gadu, kopš strādāju par farmaceiti, ar šādu situāciju saskaros pirmo reizi,» tā par šā brīža antibiotiku deficītu saka Suntažu aptiekas vadītāja Tamāra Karpenko. Diemžēl līdzīgi, kā citviet Eiropā, arī Latvijā radies īslaicīgs, it īpaši bērniem paredzēto, pretsaaukstēšanās un pretsāpju medikamentu trūkums.

Farmācijas nozarē to, kāpēc atsevišķu medikamentu daudzviet trūkst, skaidro ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, kā dēļ ir ierobežota dažādu medikamentu izejmateriālu pieejamība un radušās problēmas loģistikā, kas savukārt ietekmē medikamentu pieejamību visā Eiropā. Turklāt ir arī slimību sezona un augsts pieprasījums, taču eksperti drīzāk to raksturo nevis kā totālu problēmu, kad zāļu nav vispār, bet ir «zāļu ar konkrētu nosaukumu īslaicīga nepieejamība». Tiesa gan, tas, ka zāļu trūkums ir īslaicīgs, saslimušajiem ir vājš mierinājums.

Neviens nezina, cik ilgi tā būs

«Jā, vienkāršākās antibiotikas, kuru aktīvā viela ir amoksicilīns, ir deficīts, bet esam saņēmuši kādus desmit iepakojumus amoksiklāva, vēl ir arī medoklavs. Beidzies arī bērniem paredzētais Nurofēna sīrups. Pie mums pēc tā brauca pat vecāki no Ogres, kur šis medikaments jau bija izpirkts. Tagad ir līdzīgs sīrups – ibugard – kādi astoņi iepakojumi, bērniem ir arī nedaudz hikoncila,» stāsta farmaceite, piebilstot, ka iepriekš aptiekā nebija pieejami vien specifiski, retu slimību medikamenti, ko vajadzēja speciāli pasūtīt, bet nekad nav bijis tā, ka nav ikdienā lietojamo zāļu un antibiotiku, it īpaši situācijā, kad cilvēki pastiprināti slimo. «Pie mums vēršas galvenokārt ar kakla sāpēm – sākumā ir kņudinoša sajūta, pēc tam rodas klepus un liela temperatūra. Arī bērni ļoti slimo – temperatūra turas pat vairāk nekā nedēļu. Uzreiz jau antibiotikas nepielieto, bet, kad tās nepieciešamas, šo medikamentu vienkārši nav,» stāsta T. Karpenko un piebilst, ka nesen saistībā ar šo situāciju aptieku darbiniekiem bijis seminārs, kur uz jautājumu, cik ilgi tā būs, neviens nav varējis atbildēt, un farmaceiti kā mednieki ik dienu spiesti aktīvi pētīt zāļu lieltirgotāju piedāvājumus, gaidot, kad būs pieejams kāds medikaments.

Pieaugušo antibiotikas bērniem neder

Arī «Latvijas aptiekā» Ogrē no antibiotikām pieejams vien betaklāvs. «Mēs arī visu laiku sēžam un skatāmies, ko piedāvā lieltirgotavas, lai nenokavētu, jo vienā reizē var pasūtīt pavisam nelielu zāļu daudzumu. Medikamenti kakla sāpēm un klepum ir pieejami, tur vēl ir izvēle, bet vissarežģītāk ir ar bērniņiem, viņiem praktiski antibiotiku nav. Pieaugušajiem domātās antibiotikas bērniem nevar dot, vienīgi izgatavot atbilstoši ārsta izrakstītajai receptei. Mēs gan uz vietas zāles negatavojam, jāpasūta Rīgā,» skaidro «Latvijas aptiekas» farmaceita asistente Skaidrīte Dubova.

Krietni labāka situācija ir «Mēness aptiekā» Lielvārdē. «Pie mums nopērkami faktiski visi medikamenti, kas nepieciešami dažādu vīrusa slimību ārstēšanai. Pieaugušajiem aptuveni nedēļu nebija pieejamas tikai amoksicilīna grupas antibiotikas, bet šonedēļ arī tās saņemsim. Zīdaiņiem antibiotikas ir pieejamas. Uzskatu, kas situācija nebūt nav kritiska, neredzu pamatu satraukumam,» saka aptiekas vadītāja Lolita Meistare.

Savukārt «Apotheka» aptiekas Ogrē farmaceita asistente Brigita Kupce stāsta, ka antibiotikas pieejamas ierobežotā daudzumā un šāda situācija ir jau aptuveni divus mēnešus. «Cilvēki slimo un ir ļoti neapmierināti. Bērniem suspensijā nav ne paracetamola, ne ibuprofēna, ir tikai svecītes. Faktiski, pavisam mazus bērniņus šobrīd tā īsti nav ar ko ārstēt,» saka B. Kupce.

Izraksta pamata un rezerves recepti…

Diemžēl antibiotiku trūkuma dēļ ģimenes ārsti nereti spiesti sūtīt pacientus, īpaši bērnus, ārstēties slimnīcā, kur ir zāļu krājumi, lai gan viņi varētu ārstēties arī mājās, ja būtu pieejami nepieciešamie medikamenti. Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji par radušos situāciju lūguši skaidrojumu Veselības ministrijai un Saeimai, un jau šonedēļ arī Saeimas komisija sanāks uz sēdi par šo jautājumu.

Bet tikmēr situācijā, ja kādas konkrētas zāles aptiekā nav pieejamas, tās jācenšas aizstāt ar citiem līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem. Par iespējamajiem risinājumiem jājautā farmaceitam, kurš ieteiks alternatīvus medikamentus ierastajiem, bet tobrīd aptiekā nepieejamajiem medikamentiem. Ja risinājumu neizdodas atrast, pacientam jāsazinās ar ārstu, lai izvērtētu citas alternatīvas. Var būt situācija, kad ģimenes ārstam jālūdz izrakstīt zāles vēlreiz, ja aptiekā atklājies, ka konkrēto zāļu nav (piemēram, amoksicilīna). Lielākoties ārsti zina, kāda šobrīd ir situācija, un izraksta pat divas receptes – pamata un rezerves – vai arī zvana uz vietējo aptieku.

Pašlaik ir divas prognozes, kad situācija ar zāļu pieejamību normalizēsies. Optimistiskais scenārijs ir tāds, ka zāles būs normālā veidā pieejamas, sākot jau ar janvāra beigām, savukārt pesimistiskais scenārijs – tikai marta nogalē.

Der atcerēties arī par iespēju saistībā ar medikamentu lietošanu zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Ko var darīt preventīvi, lai nesaaukstētos?

• Lietojiet sejas masku vai respiratoru. Ja dodaties uz teātri, koncertu vai citu publisku vietu, šajā saslimstības laikā vīrusa izplatību iespējams ierobežot, lietojot respiratoru vai sejas masku.

• Lietojiet vitamīnus. C un D vitamīns veicinās normālu imūnsistēmas darbību. Nepietiekams vitamīnu daudzums var veicināt organisma uzņēmību pret dažādām vīrusa infekcijām. Svarīgs arī cinks un selēns. Abi aktīvi iesaistās un atbalsta imūnsistēmas darbību, saskaroties ar vīrusu un novēršot tā iespējamo izplatīšanos organismā.

• Vēdiniet telpas. Telpu vēdināšana var palīdzēt atbrīvoties no vīrusiem un baktērijām, kas slēpjas slēgtās telpās.

• Ievērojiet miega režīmu. Svarīgi ir atpūsties un ievērot labu miegu, jo nepilnvērtīgs miegs un stress būs pirmie faktori, kas negatīvi ietekmēs imunitāti.

• Lietojiet pietiekami daudz šķidruma. Tas it ļoti svarīgs nosacījums labas veselības uzturēšanai un ātrākai pašsajūtas, imunitātes un vielmaiņas uzlabošanai.