Ziņas par novadu – Ķeguma, Tomes un Birzgales pagastu – mēs varam iegūt Ķeguma komercnovirziena vidusskolas muzejā.

Tur ir materiāli par Daugavas plostniekiem, Ķeguma HES celtniecību, skolu vēsturi un ziņas par novada izcilākajiem kultūras, mākslas un zinātnes darbiniekiem.

 

Birzgalē – daudz interesanta!

Vislielākais un mežiem bagātākais (ap 68%) ir Birzgales pagasts. Pirmoreiz Linde – Birzgale rakstos minēta jau 13.gadsimtā. Pagastā dzimuši vai dzīvojuši daudzi Latvijas kultūras darbinieki.

Netālu no lielajām krācēm, Daugavas labajā krastā, pašreizējās Ķeguma pilsētas robežās kopš 18.gadsimta bijis krogs, saukts par Ķeguma krogu, bet rakstos vietvārds «Ķegums» pirmoreiz parādās 19.gadsimtā grāfa J.A.Saliasa romānā «Vidzemniece uz Krievijas troņa», kur stāstīts, ka Ķegumā dzīvojusi Kristīne – Krievijas carienes māsa.

Andrejs Pumpurs dzimis «Meža Ķeirānos», māja gan nav saglabājusies. Tās vietā 1988.gadā tika uzstādīta tēlnieka J.Karlova kaparā kaltā piemiņas zīme, kas tagad pazudusi. Pagasta skolā no 1851. līdz 1856.gadam strādājis latviešu filozofijas pamatlicējs Frīdrihs Mālbergs. Birzgalē dzimis rakstnieks Jānis Purapuķe. Viņa populārākais darbs ir «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes». Šajā pagastā dzimis un līdz mūža galam nodzīvojis mazāk pazīstamais rakstnieks Juris Kosa. Mākslinieciski vērtīgākie ir viņa stāsti bērniem un lugas pašdarbības skatuvēm. Lindes – Birzgales evaņģēliski luteriskajā draudzē par mācītāju kalpojis vecais Stenders. Viņa nopelnus Latvijas kultūrā par augstu nevar novērtēt. Tajā pašā baznīcā kalpojis arī Rūdolfs Šulcs, viņš sagatavojis iespiešanai latviešu valodā pirmās kartes vēsturē un ģeogrāfijā, sarakstījis arī vairākas grāmatas par dažādām pasaules zemēm.

Viņa tēvs Otto Konrāds Šulcs sarakstījis un izdevis grāmatu «Kurzemes stāstu grāmata» (1832). Tā ir pirmā grāmata latviešu valodā par Latvijas vēsturi. Šajā pagastā dzīvojuši un strādājuši arī vairāki mūsdienu kultūras darbinieki – Konstantīns Karulis, Ēriks Hānbergs u.c.

Birzgales pagastā atrodas Lindes muiža, kuru 1542.gadā izveidoja Johans fon Pletenbergs. Tai bija plaša saimniecība un iekopts parks ar četrām terasēm. Tas viss ir zudis, saglabājušies tikai 1767.gadā mūrniekmeistara Medlera uzbūvētie muižas vārti, kas ir lielisks baroka stila celtniecības paraugs.

1884.gadā muižu nopērk barons Pauls Karls Jorgens fon Hāns. Pēdējais muižas īpašnieks līdz 1939.gadam bija Karls fon Hāns, viņš bija Latvijas armijas pulkvežleitnants, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par cīņām Latgales frontē 13.Tukuma kājnieku pulka sastāvā. Par pagasta vēsturi var iegūt ziņas kultūrvēstures muzejā «Rūķi» (Birzgalē, Parka ielā 2). Ļoti interesanti ir Holandes liepu stādījumi muižas parkā. Parka teritorija – 7,4 hektāri.

Ievērības cienīga ir kaktusu kolekcija Birzgales «Apiņu» mājās. Tās īpašniekam Raimondam Bergmanim pieder ap 5000 šo tropisko augu un esot viena no lielākajām kolekcijām Baltijas valstīs. Kādreizējā Lindes – Birzgales evaņģēliski luteriskā baznīca, kur kādreiz kalpojis vecais Stenders un Šulcu dzimtas pārstāvji, 1965.gadā tika nojaukta, lai tās vietā uzceltu ciema padomes ēku. Baznīcas vietā, baznīckalnā, 1989.gadā tika atklāts tēlnieka O.Feldberga veidotais piemiņas akmens. Tā ir piemiņas zīme baznīcai un vecajam Stenderam. Baznīcā ir bijusi A.Junkera gleznota altārglezna «Kristus pie krusta», bet ērģeles darinātas Augusta Martina firmā. Baznīca celta no 1730. līdz 1740.gadam. Birzgales pagasta teritorijā ir arī vairāki piemiņas akmeņi: pie «Dīriķu» mājām, kur bērnību pavadījis Pumpurs, pie Robežkroga – robeža starp Lindes muižu Kurzemē un Mazjumpravas muižu Vidzemē.

 

Regīna Ezera. Pieminekļa drupas

Ķeguma pagasta «Briežos» ir rakstnieces Regīnas Ezeras vasaras mītne. Tur rakstniece pavadījusi sava mūža pēdējos gadus. Ogres rajona Ķeguma pagastā, pie «Silgaiļu» mājām, starp Daugavu un Jaunjelgavas šoseju, kādreiz atradies piemineklis. To cēluši vācu karavīri Pirmā pasaules kara laikā. 1916.gadā fronte bija nonākusi pie Daugavas un tālāk nevirzījās, jo priekšā bija šķērslis – upe. Vācieši Daugavas krastā ne tikai nocietinājušies, bet sākuši labiekārtot aizstāvēšanās būves. Karavīru vidū bijuši mākslinieki, kuri izveidojuši šādu skulptūru ansambli: uz paaugstinājuma ar uzrakstu Kurland sēž jauna, skaista sieviete, viņai blakus nolauzts koks ar ērgli virs tā un gadskaitļiem 1914-1916. Apkārt ansamblim bijis iežogojums ar soliņiem. Iežogojuma priekšplānā, pie ieejas, katrā pusē novietotas plāksnes ar uzrakstiem. Uz vienas no tām bijis uzraksts: «Kurzeme pateicās vācu ērglim par atbrīvošanu no krievu jūga». Kā stāsta aculiecinieki, ansamblis bija saglabājies līdz Otrā pasaules kara beigām. Tagad no šī savdabīgā ansambļa pāri palikušas tikai drupas un iežogojuma fragmenti.

 

Ķeguma HES. Krusta kalns

Ķeguma pagastā atrodas Ķeguma HES, ko būvējusi zviedru firma no 1936. līdz 1940.gadam. Pamatakmens likts 1937.gadā. Šī elektrostacija ir divas reizes spridzināta, abām lielvarām atkāpjoties, taču vienmēr atjaunota. Pie elektrostacijas ir muzejs, kurā var iegūt informāciju par to elektrostaciju celtniecību, kas atrodas uz Daugavas.

Interesants objekts ir Ķeguma Krusta kalns, kas atrodas pie Ķeguma kapiem, Meža ielā. Pirmais krusts tur uzstādīts 1997.gada 20.jūnijā. Tagad kalnu rotā ļoti daudzi krusti. Apkārtnes iedzīvotāji stāsta, ka senāk tur bijusi senču svētvieta, bijusi svētbirzs un altāris. Vēl tagad kalnā atrodami lieli, iespaidīgi, sūnām apauguši akmeņi. Ķegumā atrodas arī Eiropas mēroga mototrase, kur notiek motosacīkstes. Uzcelta Ķeguma evaņģēliski luteriskā baznīca.

 

Ar ko var lepoties Tome?

Pirmā Tomes baznīca uzcelta jau pirms 1644.gada pie Tomes muižas. Koka ēkas vietā 1907.-1908.gadā uzcēla mūra baznīcu par barona Šilinga naudu. Gadsimtu gaitā degusi, sagrauta, saspridzināta. 1956.gadā nojaukta pavisam, no tās mūriem uzcēla kolhoza vistu fermu. Ilgus gadus tikai apsūnojušais uzkalniņš starp Tomes skolu un kapsētu liecināja, ka tur reiz bijis dievnams. 2003.gadā uzcelta jauna baznīca tās vēsturiskajā vietā. Altārgleznu 1932.gadā gleznojis A.Grunde, vitrāžas dievnamā veidojusi māksliniece Ilona Dombrovska.

Netālu no baznīcas Tomes – Baldones ceļa malā ir piemiņas zīme – obelisks, ko vainago artilērijas lādiņa lode 1914.-1919.gadā kritušajiem par tēvzemi. Tas atklāts 1936.gada 20.septembrī.

Tomes pagasta teritorijā atrodas arī zivju audzētava, kur līdz zināmam vecumam audzē zivju mazuļus un pēc tam tos ielaiž ūdenskrātuvēs, lai bagātinātu upju un ezeru zivju resursus. «Tome» ir viena no vecākajām zivju audzētavām Latvijā, tā sākusi savu darbību 1929.gadā, bet 1983.gadā rekonstruēta un paplašināta. Pēc rekonstrukcijas «Tome» ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu, audzējot Daugavas populācijas Baltijas lašu un taimiņu mazuļus.

Šeit braucis atpūsties prezidents Kārlis Ulmanis, viņš ticies ar iedzīvotājiem, ziedojis naudu baznīcas atjaunošanai, palīdzējis zemniekiem. Tomes ļaudis 1935.gada 15.maijā parkā pie tautas nama iestādījuši vadoņa ozolu.

Ķeguma novads ir bagāts arī ar dzelzceļa stacijām. Bez Ķeguma vēl ir pazīstamas dzelzceļa stacijas Goba un Lāčplēsis, kas atrodas līnijā Krustpils – Jelgava. Šī līnija tagad apkalpo tikai preču vilcienus, bet kādreiz tur pieturēja arī pasažieru vilcieni.

Gunārs Kušķis

 

Foto no personiskā arhīva