Arī Ogrei ir vajadzīga sava laivu piestātne

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis rāda vietu, kur, ja tiks akceptēts Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu projektā iesniegtais pieteikums, jau pēc pusotra gada varētu sākties ostas izbūve.

Aizvadītajā nedēļā Ogres novada domes sēdē deputāti atbalstīja ieceri no privātīpašniekiem nomāt zemi Ogres upes krastā, kur, ja tiks akceptēts Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu projektā iesniegtais pieteikums, jau pēc pusotra gada varētu sākties ostas izbūve.

«Vārds «osta» būtu pārlieku skaļi teikts, jo vairumam cilvēku osta visbiežāk asociējas ar kaut ko lielu, ar terminālu, bet mūsu iecere ir pie Ogres upes ietekas Daugavā, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, izbūvēt piestātni dažādiem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem. Šādas laivu piestātnes ir gan Ikšķilē, gan Lielvārdē, tikai mums nekā nav, lai gan Ogrē dabas resursi šajā ziņā ir pat bagātāki, jo mums ir divas upes,» saka Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, kā arī sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis, kurš ir šīs ieceres iniciators.

Doma par ostu dzimst starptautiskā arhitektu plenērā

Jautāts, kā radusies doma par piestātnes izveidi, E.Helmanis atgādina, ka šāda ideja izskanējusi jau pirms trim gadiem, kad 2007. gada oktobrī Ogrē notika starptautisks plenērs – konkurss, kurā vairāku valstu arhitekti, ainavu arhitekti un pilsētas plānotāji izstrādāja priekšlikumus Ogres pilsētas rekreācijas zonu turpmākās attīstības iespējām. Speciālisti no Lietuvas, Igaunijas, Itālijas, Ungārijas, Lielbritānijas un Latvijas plenēra gaitā izstrādāja interesantus priekšlikumus Ogres attīstībai, izmantojot unikālās dabas dotās priekšrocības – mežus un ūdeņus.

«Ogrē dzīvoju kopš četru gadu vecuma un varētu teikt, ka šeit pazīstu katru koku. Savulaik amatiera līmenī esmu nodarbojies arī ar ūdens tūrismu. Dzīvot divu upju krastos un pilnvērtīgi neizmantot dabas dotās iespējas veselīga dzīvesveida veicināšanai ir nožēlojami. Iespējams, šeit dzīvojot, mums reizēm iestājas rutīna, un mēs nepamanām daudz no tā, ko spēj pamanīt citi. Jaunie arhitekti, kuri iesaistījās starptautiskajā plenērā, ierosināja pie Ogres upes ietekas Daugavā izveidot ostu, kas būtu kā Ogres upes vārti. Šī ideja man ļoti iepatikās, jo tā ir iespēja kuģot gan pa Ogri, gan arī Daugavu,» stāsta E.Helmanis.

Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu

Laivu piestātne Ogrē būs solis tālākai tūrisma attīstībai, investoru piesaistei. «Es būtu ļoti priecīgs, ja šis projekts tiktu akceptēts, jo tā realizēšanā mēs neizmantojam mūsu resursus, bet gan Eiropas projektu naudu, ar kuras palīdzību varēsim piesaistīt gan tūristus, gan investorus, kas vēlēsies šeit ieguldīt savu kapitālu. Projekta kopējā izmaksa varētu būt 300 tūkstoši eiro, no kuriem pašvaldībai jāsedz tikai 10 procenti. Tā kā pašvaldībai šīs idejas īstenošanai zemes piemērotā vietā nav, tad Ogres novada domes sēdē tika lemts par zemes nomu Ogres upes krastā pie ietekas Daugavā. Deputāti nolēma nomāt daļu nekustamā īpašuma, aptuveni 765 kvadrātmetrus , Kalna prospektā 2A, Ogrē, šo zemi vēlāk iegādājoties pašvaldības īpašumā par 25 Ls/m2. «Pārrunas ar zemes īpašniekiem bija ilgas – vairāku mēnešu garumā, kamēr tika panākta vienošanās un atrast kopsaucējs, kas ir ļoti svarīgi. Nesen, piemēram, Mednieku ielā nevarēja panākt vienošanos ar zemes īpašniekiem, un tas pagarināja projekta realizāciju. Šajā gadījumā termiņi ierobežoja. Līdz šī mēneša beigām bija jāiesniedz projekts un negribējās palaist garām šo iespēju. Ja varam piesaistīt mūsu pilsētai naudu, tad tas ir jādara,» uzskata E.Helmanis.

Vakar, 29.novembrī, pašvaldība iesniedza pieteikumu dalībai Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu projektā ūdenstūrisma infrastruktūras izveidei Ogres pilsētā. Kā partneris šajā projektā ar Ogres novada pašvaldību ir piekritis sadarboties Latvijas labdarības fonds sporta atbalstam, savukārt Krievijā projekta partneris būs Sanktpēterburgas smailīšu un kanoe airēšanas federācija.

Piestātnē varēs nokļūt pa pontoniem

Tas, vai piestātnes projekts tiks apstiprināts un saņems nepieciešamo finansējumu, taps zināms nākamā gada vidū, un pozitīva risinājuma gadījumā aiznākamajā gadā varētu sākties piestātnes izbūve. Sākotnēji Ogres upes krastā starp Komunikāciju un Ogres upes tiltu tiks izveidots slīps laivu ielaišanai ūdenī, kuru, starp citu, nepieciešamības gadījumā varēs izmantot arī operatīvie dienesti, jo citviet Ogrē tāda nav. Tiks iegādāti un izvietoti pontoni, pa kuriem varēs nokļūt līdz ostai, kas atradīsies aiz Ogres upes tilta, pie Ogres ietekas Daugavā, kur varēs novietot jahtas, kuru augstums neatļauj pabraukt zem tilta.

Tieši šādu ostas izveides risinājumu snieguši arī arhitekti. «Arhitekts, protams, ļāvis iztēlei vaļu. Mēs šo ideju nedaudz piezemējām, pielāgojot reālajai situācijai, bet pamatdoma ir saglabājusies. Mēs iepriekš izpētījām arī vairākas citas vietas Ogres upē vai Daugavā, kur varētu realizēt šādu projektu un secinājām, ka šī vieta ir vispiemērotākā. Protams, labāk būtu, ja visa zeme būtu pašvaldības īpašums, bet jebkurā gadījumā, radot vienu objektu, tas ļauj veidoties infrastruktūrai. Ja nu projekts tomēr netiks apstiprināts un mēs nevarēsim saņemt Eiropas Savienības finansējumu, tas jāapstiprina skiču stadijā un jāpiedāvā investoriem. Ogres Tūrisma un informācijas centra pārstāvji regulāri piedalās dažādās ar tūrisma jautājumiem saistītās izstādēs, kur tad arī var piedāvāt šo projektu un meklēt alternatīvus risinājumus tā īstenošanai,» skaidro E.Helmanis.

Piestātne nav domāta lielizmēra kuģiem

Ogres piestātne nebūs paredzēta grandiozu kuģu vai tvaikoņu uzņemšanai. Te būs iespēja pietauvoties motorizētiem vai nemotorizētiem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, ar kuriem varēs pilnvērtīgi baudīt abu ūdenskrātuvju iespējas. Peldrīki, kurus var izmantot kuģošanai, ir visdažādākie, sākot no katamarāniem, beidzot ar visparastākajām laivām. Ogrē ir ļoti daudz makšķernieku, kam patīk makšķerēt no laivas, bet viņiem nav kur to nolikt. Priekšsēdētāja vietnieks skaidro, ka piestātnē makšķerniekam par nelielu samaksu būs iespēja vasaras sezonā novietot savu laivu un izmantot to, kad vien būs nepieciešams. Tie, kam savas laivas nav, varēs to izīrēt un nodoties iecienītajai nodarbei. Arī sēņotāji varēs izmantot iespēju ar laiviņu pārcelties uz Tomes mežiem. «Piestātne ļaus piedāvāt visdažādākos pakalpojumus, piemēram, ar nelielu kuģīti pa Daugavu vizināt ekskursantus. Tā ir iespēja ne tikai pavizināties un patīkami pavadīt laiku, bet arī izzināt vēsturi, apciemojot un noklausoties stāstījumu par Daugmales pilskalnu, Nāves salu vai Meinarda salu,» skaidro E.Helmanis.

Plāno atjaunot laipas pār Ogri

«Tie, kas šeit atbrauks atpūsties, nebrauks lauzt vai demolēt, kā tas bijis iepriekš. Cilvēki, kas izvēlas veselīgu atpūtu, ir gana kulturāli. Viņi aiz sevis neatstās atkritumu kalnus, bet gan naudu, ar kuru varēs tālāk attīstīt mazo un vidējo biznesu. Te nav runa par lielu biznesu, bet gan par apkalpojošo sfēru, taču arī tā radīs ogrēniešiem jaunas darba vietas. Faktiski mums nekas jauns nav jāizdomā, bet jāparaugās pagātnē. Savulaik Ogre bija iecienīts gaisa un peldu kūrorts un mums to vajadzētu saglabāt nākamajām paaudzēm. Tieši šis vēsturiskais faktors ir mūsu pilsētas identitāte. Viens no nākamgad plānotajiem darbiem ir laipu atjaunošana, kas savulaik atradās Ogres upes augštecē, aiz Līkā tiltiņa, kur kādreiz bija slavena un iecienīta laipu peldētava. Protams, pilsēta ir mainījusies, mainījušies arī cilvēki, un mēs nevaram atjaunot visu precīzi tā, kā tas ir bijis pirms daudziem gadiem, bet arī šādu izgaismotu laipu izveide varētu piesaistīt tūristus. Ogre nekad nebūs liela, rūpnieciska pilsēta, bet arī daba ir resurss, ko nedrīkst degradēt un jāprot saprātīgi izmantot. Esmu daudz ceļojis, pabijis aptuveni 50 pasaules valstīs, daudz redzējis un varu salīdzināt, kā šīs vērtības tiek saglabātas un koptas citviet. Ne vienmēr vajag izdomāt ko jaunu, bet gan paņemt un pielāgot mūsdienām to, kas bijis,» atzīst E.Helmanis.

Priekšsēdētāja vietnieks stāsta, ka nākamgad plānots turpināt strādāt arī pie peldvietas attīstīšanas Ogres Vecupē jeb tautā sauktajā Varžu dīķī. «Esam izprojektējuši šo peldvietu un izbūvēsim vēl gandrīz tikpat daudz, kā bijām izbūvējuši pērn, lai cilvēkiem būtu ērti. Varbūt tur taps arī kāds pludmales volejbola laukums un bērniem rotaļu laukums,» stāsta E.Helmanis.

Nākotnē varētu attīstīt arī laivošanu

Laivu piestātnes izveide Ogrē būtu viens no soļiem tūrisma attīstības virzienā. Nākamais, par ko vajadzētu domāt, ir laivošanas attīstīšana. Ogres upi laivotāji savulaik bija ļoti iecienījuši. Vēl no padomju laikiem ir izstrādāti vairāki maršruti, taču, kā atzīst pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, vienīgais, kā joprojām trūkst, tā ir infrastruktūra. «Ja reiz Ogre ir iesaistījusies Kūrortpilsētu asociācijā, tūrismam būtu jāpievērš uzmanība. Ogres novada domes Attīstības nodaļas darbinieki ir labi pacentušies un rūpīgi izstrādājuši attīstības vīziju, programmu, kur ir paredzēta arī visu šo dabas resursu izmantošana, kas ir mūsu rīcībā. Tomēr laivošana ir komplicēts projekts, jo Ogres upe vijas ne tikai cauri Ogres novadam, bet arī vairākām citām pašvaldībām, ar kurām jāpanāk vienošanās, jāveido kopīgs skatījums uz šiem jautājumiem. Nākotnē Ogres krastos laivotāju ērtībai varētu izveidot vienota stila atpūtas vietas. Šādu atpūtas vietu izveide neprasa daudz līdzekļu – jānodrošina piekļuve upes krastam, kur būtu galdiņš, nojume, atkritumu urnas utt. Ūdens tūristi parasti nebrauc uz vienu dienu, un šis projekts dotu iespēju attīstīties arī viesu namiem. Laivu piestātne Ogrē un ap to izveidotā infrastruktūra ļautu laivotājiem šeit atstāt savus auto, ar busiņu aizbraukt līdz upes augštecei un kuģot lejup. Tās ir nākotnes ieceres. Galvenais pašvaldības uzdevums ir labvēlīgas vides un infrastruktūras veidošana,» atzīst E.Helmanis.

Ir jācīnās ne vien pret slikto, bet arī par labo

«Ļoti svarīgi radīt apstākļus, lai ne vien tūristi, bet arī šeit dzīvojošie justos labi un ērti, lai mēs varētu izmantot dabas dotās iespējas, pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt spēkus nākamajai darba nedēļai. Un tieši tāds ir pašvaldības uzdevums. Šādas iespējas nodrošinātu gan «Zilo kalnu» projekts, kur varēs nodoties kalnu un distanču slēpošanai, nūjot, doties izjādēs ar zirgu vai vienkārši pastaigāt, gan arī Ogres piestātne. Radot attiecīgu infrastruktūru, tā apaugs kā sniega pika un atklās aizvien jaunas iespējas. Vēlos teikt lielu paldies Ogres novada domes deputātiem, kuri ir atbalstījuši šos projektus. Šajā sasaukumā redzu daudz pozitīvu iezīmju. Ir svarīgi cīnīties ne vien pret slikto, bet arī par labo. Liela nozīme ir tam, kādi cilvēki un ar kādu redzējumu ir pie varas. Paradoksāli ir tas, ka mēs iegūstam brīvību un tajā pašā laikā, tā sauktajos treknajos gados, brāļu kapi aizaug ar zāli. Treknie gadi ir pagājuši, kad varēja izdarīt daudz, bet neviens par šīm lietām neprātoja un lielākoties domāja vien par savu maku. Daudz ko var izdarīt, apvienojot domas, nevis apkarojot labas idejas. Šī krīze ir likumsakarīga un liek padomāt par to, kas ir primārais. Pašvaldības vadībā nedrīkst ieviest privāto biznesu, tas ir nosodāmi, tā ir korupcija, bet, ja ir idejas, kas nes visiem labumu, kā tas ir šajā gadījumā, es esmu ļoti pateicīgs deputātiem, kas atbalstīja un izprata to būtību,» saka Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.

Šādi izskatījās laipa pār Ogres upi 20.gadsimta sākumā. Laipu atjaunošana varētu būt vēl viens solis tūristu piesaistes virzienā.

Dzintras Dzenes foto un foto no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumiem