Ar sportu nesaistītais suntažnieks – futbola treneris

[ A+ ] /[ A- ]

{jcomments on}Latvijas skolu 2007.gada čempiones un treneris Uldis Krēmanis.

Suntažu jauno futbolistu (meiteņu un zēnu) treneris Uldis Krēmanis smaidot atzīstas, ka vienmēr bijis principiāls sava ceļa gājējs. Lai kādus darbus dzīve piespēlējusi, strādāts ir no visas sirds, tad arī panākumi neizpaliek.

 

Ulda dzimtā puse – Rīgas rajona Berģu apkaimes Ozolkalni. Tēvs bija gleznotājs, izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša skolnieks, savukārt māte ilgus gadus dziedājusi slavenā diriģenta Teodora Reitera korī.

No puiciskām blēņām līdz drosmei

Skolas gaitas Uldis uzsāka Rīgas 44.vidusskolā. Turpat netālu atradās Šmerlis, tāpēc jau no mazotnes tika pielaikotas slēpes un dzenāta futbola bumba. Mācības turpinājās Upesciema astoņgadīgajā skolā. Sportiskajam zēnam atkal radās teicama iespēja fiziskām aktivitātēm – varēja sacensties ar Priedkalnes Jauniešu sporta nometnes dalībniekiem. Draudzības mačā vietējie puikas apspēlēja pat «Daugavas» meistarkomandas jauno audzi. Uldis lieliski darbojās vārtsarga postenī, ne velti ieguva godpilnu iesauku – Henšs (tolaik meistarīgs VFR futbola izlases vārtu vīrs – U. P.). Protams, līdztekus apzinīgai sportošanai neiztika bez puiciskām blēņām. Sužu apkaimē netrūka 2.pasaules kara «trofeju» – lādiņu, patronu un pulvera palieku. Domāts – darīts. Drošsirdīgie resgaļi sakasīja pulveri, iebēra folijā, aiztaisīja ciet vienu galu, bet pie otra pielika sērkociņu… Skats bija kolosāls – debesīs traucās īsta kosmiskā raķete. Vēl viena ugunīgi vienkārša recepte – ugunskurā jāiemet nesprāgušas patronas un aiz celma jāvēro, cik skaisti uz visām pusēm aizspindz trasējošās lodes. Vienreiz šis eksperiments varēja beigties bēdīgi, jo tieši kulminācijas brīdī garām gāja krievu virsnieks un divi ierindnieki… Izbīlis ķēra gan palaidniekus, gan viņu kariņa nejaušos upurus. Labi, ka nebēdņiem izdevās aizbēgt. Cita starpā jāmin arī varonīgas epizodes. Kopā ar klasesbiedru Uldis piedalījās Langstiņu kūdras purva dzēšanā. Piepeši sāka sprāgt zemes sakarsušajā slānī esošās patronas, vēl trakāk – abus zaļos «ugunsdzēsējus» ielenca liesmas. Puikas no visa spēka sita meijas līdz izrāvās no ugunīgā ielenkuma un pievienojās citiem kolēģiem kā īsti varoņi. Bez tam Ulda dvēseles kontā trekniem burtiem ierakstīta klasesbiedra izglābšana. Riskējot ar dzīvību, izdevās no ūdens izvilkt savu vienaudzi. Viņa vecāki tā arī neuzzināja par notikušo.

No Rīgas uz Suntažiem

Pēc 8.klases Uldis cerēja iestāties VEF tehnikuma radiobūves nodaļā, taču īsi pirms matemātikas eksāmena, lecot uz galvas kanālā, guva smadzeņu satricinājumu, un atbildīgajā stundā nekāds rēķinātājs nebija. Nācās turpināt mācības VEF profesionālajā skolā. Pēc tam sekoja atslēdznieka darbs un nopietna aizraušanās ar auto tūrismu un ralliju. Vēlāk U. Krēmanis strādāja Rīgas Ūdensvadu un kanalizācijas pārvaldē, savam priekam audzēja un potēja rozes. Šī nodarbe, kas prasīja negulētas naktis, beigu beigās piespēlēja divus caurumus plaušās – tuberkulozi. Ārstēšanās ilga piecus mēnešus, galīgi izveseļoties palīdzēja tautas dziedniecības līdzekļi.

1980.gadā pēc klasesbiedra aicinājuma U. Krēmanis pārcēlās uz Suntažiem, kur strādāja palīgražošanas cehā, autoremontdarbnīcā un celtniecībā. Jauns izaicinājums bija darbs Juglas kokzāģētavā, kur vietējie vīri neko dižu nenopelnīja. Uldis kopā ar draugu nolēma pierādīt, ka, čakli un kvalitatīvi strādājot, arī naudiņa nāk pavisam cita. Drīz vien mēneša alga sasniedza 600 rubļus un vairāk. Kolhoza priekšsēdētājs Celmiņš, algas izmaksas dienā stāvot aiz Ulda, ievēroja saņemto banknošu biezumu un izbrīnā teica: «Tu, Krēmani, daudz pelni… » Uzrunātais stoiciskā mierā atbildēja: «Es arī vairāk strādāju… »

Jauno suntažnieku pirmie panākumi

Kājbumbas aktivitāšu sākums Suntažos datējams ar 1999.gadu. Pirmie sporta spēļu karalim pievērsās U. Krēmaņa dēls Uģis un viņa klasesbiedrs Kaspars. Abi aizvadīja nopietnus treniņus Ogres sporta centrā trenera Paula Rubīna vadībā. Drīz vien zēniem radās sekotāji Suntažu pagastā. Vietējā trenera pienākumus uzņēmās līdz šim ar futbolu un sporta lietām nesaistīts cilvēks – U. Krēmanis. Jau pēc gada nāca pirmie panākumi, kas iedvesmoja audzēkņus un treneri tālākam darbam. 2001.gadā divas Suntažu jauniešu komandas startēja Latvijas-Igaunijas turnīrā 100+ un izcīnīja uzvaru kopvērtējumā. 2002.gadā tika reģistrēts Jaunatnes sporta klubs «Suntaži». Šajā gadā suntažnieki piedalījās starptautiskajā futbola turnīrā «Lootosspring – 2002.», izcīnot pirmās medaļas: vecākie puiši – zelta, jaunākie – bronzas. Zēnu piemēram sekoja Suntažu meitenes. Jau 2004.gadā jaunākās grupas meitenes Prezidenta kausa izcīņā skolu komandām ieguva sudraba medaļas. Starptautiskajā līmenī pirmās godalgas tika nopelnītas 2005.gadā jauniešu turnīrā Pilvā «Lootos Cup». Bronzas medaļas saņēma jaunākās grupas meitenes. Šajā gadā «Wasa Footballcup» turnīrā Somijā meitenes ierindojās piektajā vietā. Runājot par darba niansēm trenējot meitenes, U. Krēmanis uzsver, ka, pirmkārt, jābūt labam psihologam, jāsaprot daiļā dzimuma emocijas, jāprot mierināt un reizēm neatbildēt asumiem. Gan meitenēm, gan zēniem sports veido stingru raksturu, kolektīva darba izpratni. Galvenais ir nevis egoistisks «es», bet «mēs». To derētu iegaumēt arī varas vīriem un sievām valstiskā līmenī.

Futbola olimps un nepateicība – pasaules alga

Priecīgus un ne tik priecīgus mirkļus atceras Suntažu sporta kluba prezidents un treneris U. Krēmanis: «2006.gadā Vidzemes ziemas čempionātā jaunākās grupas meitenes ieguva pirmo vietu, bet vidējās grupas – otro. «Lootos Cup – 2006» tika izspēlēta skaista uzvara. Zēni Vidzemes ziemas čempionātā finišēja trešajā vietā, savukārt «Water Ser Cup – 2006» sasniedza sudraba medaļas. 2007.gadā Suntažu meiteņu vienība guva lieliskas emocijas, uzvarot Latvijas skolu kausa finālā, kas risinājās Ķeizarmežā. Jaunākajā grupā suntažnieces izcīnīja Latvijas vasaras čempionāta bronzas medaļas! Kausu par visvairāk gūtajiem vārtiem SK «Suntaži» komandā saņēma Evija Reinsone un LFF balvu – Vineta Reinicāne.

Latvijas Profesionālās izglītības sporta kluba «AMI» sastāvā trīs Suntažu futbolistes Luīze Kandere, Lineta Krēmane un Sabīne Červeņaka piedalījās 34. starptautiskajās jaunatnes sporta skolu un klubu sacensībās Ziemeļvācijas pilsētā Vilhelmhasenā. Startēja jaunie sportisti no Bulgārijas, Polijas, Dānijas, Krievijas, Vācijas un Latvijas. Mūsējās izcīnīja 1.vietu meiteņu futbola turnīrā, pirmo reizi neatpaliekot no zēnu komandas, kam jau kārtējā uzvara. Visas trīs suntažnieces valsts U-19 izlases trenere iekļāvusi izlases kandidātu sarakstā. Protams, visus turnīrus un panākumus neuzskaitīt. Neaizmirstami ir iespaidi par futbola festivālu Gēteborgā. Atklāšanas ceremonijā stadionā bija 35 000 cilvēku, noskaņa gluži kā Olimpiskajās spēlēs. Jaunākajā grupā gandrīz izdevās tikt B grupas finālturnīrā.

Diemžēl skumdina abu līmeņu pašvaldību attieksme – ir sajūta, ka nevienam neesam vajadzīgi. Vairāku gadu laikā Suntažu meitenes nav saņēmušas nekādu materiālu, ne arī morālu atbalstu vai simbolisku pateicību, lai gan viņu paveiktais turnīros novērtēts ar daudzām medaļām un balvām. Vai patiešām jāiet pazemojoši lūgt godīgi nopelnīto? Pavisam nesen meitenes izcīnīja visu laiku augstāko panākumu – otro vietu Latvijas Sieviešu līgā. Tāpat, spēlējot meiteņu vecākajā un vidējā grupā, tika izcīnītas bronzas medaļas.

Arī valstisku atbalstu nejūt. Sieviešu – meiteņu komiteja tika likvidēta, un tās funkcijas nodotas Jaunatnes komitejai un Sacensību daļai. Ar nožēlu jākonstatē, ka pieteikto komandu skaits Latvijas čempionātiem dramatiski sarucis. Kādreiz bija 23 klubu komandas, nu palikušas 6 – 7. Acīmredzot augstākajām amatpersonām futbols neinteresē, un tās cenšas ekonomēt uz bērnu un jaunatnes rēķina. Ko lai dara – beidzis pastāvēt arī Suntažu sporta klubs (in memoriam…1999.-2011.).»

Sporta nozīmi grūti pārvērtēt

U. Krēmaņa un dzīvebiedres Antras Zariņas ģimenē izaudzināti trīs bērni. Nauris, Uģis un Lineta, kura ir viena no talantīgākajām mūsu valsts futbolistēm. Pat ģimene nezina, cik daudz personisko līdzekļu un brīvā laika tās galva ir ieguldījis sportā. Nu jāmēģina dzīvot pensionāra statusā. Darāmā pietiks – jāremontē māja, celtniecības un tehnikas izmantojuma knifiņi zināmi, savu tiesu laika paņems trīs mazbērni. Īpašas, sportiskās cerības vectētiņš saista ar Naidželu. Suntažu jaunā paaudze joprojām var izmantot trenera vadībā ierīkotos futbola laukumus pagasta centrā un pie sanatorijas internātskolas. Gribētos tikai lielāku ieinteresētību no vecāku puses, jo masu sports ir gan fiziska, gan garīga veselība, līdz ar to viens no valstiskas labklājības avotiem.

Latvijas skolu kausa fināls. Kopbildē Uldis Krēmanis un viņa skolotās futbolistes.

Uzvara Latvijas skolu kausa finālā Ķeizarmežā 2007.gadā! Emocijas uzvilnī gan trenerī, gan audzēknēs.

Foto no personiskā arhīva