Samērā pavirši sekoju līdzi «raganu medībām», kas šobrīd tiek organizētas mūsu Valsts ieņēmumu dienestā, jo neticu nedz tam, ka velns ir tik melns, kā to mālē, nedz tam, ka pašiem «otas meistariem» tik balti tie eņģeļu spārniņi…
Ja runājam konkrēti par VID, tad pēkšņi no tā vadītājas azotes izvilktais saraksts ar teju trijiem desmitiem it kā negodprātīgu darbinieku, no kuriem ar steigu jātiek vaļā, drīzāk liecina par savas attiecīgas vietiņas piesegšanu, lai tieši pa to netrāpītu nežēlīgais amata zaudēšanas zābaks. Kas traucēja visus iepriekšējos gadus sijāt un vētīt savus kadrus, no kuriem liela daļa pašas izraudzīti un siltos krēslos sasēdināti? Izrādās, mūsu valsts pārvaldē absurdam nav robežu, jo nopietni tiek apsvērta doma VID darbiniekus pārbaudīt ar melu detektora palīdzību? Patiesībā tā ir izmeklēšanas darbība, bet iegūtajiem rezultātiem nemaz nav īsta pierādījuma spēka. Un ko darīs ar tām amatpersonām, kuras, pamatojoties uz savām cilvēktiesībām, atteiksies iziet šo procedūru?
Protams, negodīgo valsts amatpersonu saukšana pie atbildības ar kaut ko ir jāsāk. Kamēr mūsu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nevar «dabūt uz pannas» nevienu no lielajām zivīm, kāds man pazīstams uzņēmējs privātā sarunā pastāstīja, kā viņam veicas/neveicas ar savas taisnības aizstāvēšanu tiesību aizsardzības iestādēs. Izrādās, Latvijā droši var viltot dokumentus, iesniegt apzināti nepatiesus ziņojumus, bez tiesiska pamata panākt konkurenta uzņēmumu maksātnespēju, ja tikai tev ir pietiekoši daudz naudas, ko iedot īstajiem cilvēkiem. Lasītājus varu mierināt tikai ar cerību, ka Ogrē nenotiek tādas afēras, kā mūsu galvaspilsētā, kur amatpersonas tiešā tekstā var tev pateikt, ka tām vienalga, kurai pusei taisnība, jo uzvarēs tas, kurš vairāk samaksās… Pēc tādiem vārdiem rokas nolaižas, vai ne? Bet jo zemāk tās laižas, jo augstāk slejas pašu izauklētā astoņkāja tausteklīši…
Ritvars Raits