ATKLĀTĀ VĒSTULE par atbalstu iecerei Ogrē izveidot Operetes un muzikālo teātri

[ A+ ] /[ A- ]

ATKLĀTĀ VĒSTULE

par atbalstu iecerei Ogrē izveidot Operetes un muzikālo teātri

Vilis Kokamegi, Ogres Goda pilsonis, Vispārējo latviešu dziesmu un Deju svētku pūtēju orķestru virsdiriģents

 

Ar šo atklāto vēstuli vēlos vērsties pie visiem, kurus interesē Latvijas dzīves turpmākā attīstība.

Esmu priecīgs un gandarīts par Ogres novada pašvaldības domes šī gada 25.februārī pieņemto lēmumu bijušā Ogres Tautas nama ēku Rīgas ielā 15, Ogrē, atsavināt sabiedrības vajadzībām ar mērķi to pārveido operetes un muzikālā teātra vajadzībām.

Ar lielu interesi sekoju līdzi informācijai par pašvaldības aktivitātēm saistībā ar ieceri Ogrē izveidot Operetes un muzikālo teātri un pilnībā atbalstu vietas izvēli šim nolūkam – bijusī Ogres Tautas nama (pirms tam – Ogres rajona kultūras nams, Latvijas brīvvalsts laikā – Biedrību nams) ēka daudzus gadu desmitus bija saistīta ar kultūras dzīvi. Diemžēl 2003.gadā to nodeva privatizācijai, un kopš tā laika ēka stāv tukša.

Daudzveidīgā kultūras dzīve, kas šobrīd noris Ogres novada Kultūras centrā, ir bagātīgais mantojums no Ogres Tautas nama, turpina darboties daudzi amatiermākslas kolektīvi, kas ar savu mākslu priecē ne tikai Ogres pilsētas, novada un Latvijas iedzīvotājus, bet arī ir nesuši un turpina nest Ogres un Latvijas (Ogre taču ir daļa Latvijas!) vārdu pasaulē.

Vēlos atgādināt, ka tieši Ogres Tautas nama ēkā padomju varas gados veidojās amatiermākslas kolektīvi, tādējādi nodrošināt latviešu tautas kultūras tradīciju saglabāšanu, attīstību un nostiprināšanu. Tajā notika aktīva koncertdarbība, konkursi, festivāli; par savām mājām šo vēsturisko ēku autoceļa Rīga – Daugavpils malā sauca seši Tautas mākslas kolektīvi un 36 amatiermākslas pulciņi ar 1381 dalībnieku. Daudzi no šo kolektīvu dalībniekiem vēl tagad aktīvi darbojas amatiermākslas kolektīvos, vecāku iesākto turpina viņu bērni un mazbērni, darbojoties Ogres novada Kultūras centrā.

Ogres Tautas nams ir bijusi pirmā mājvieta grupai «Ornaments», Tautas teātrim, uz kura bāzes tagad ir izveidots Ogres teātris ar profesionāla teātra statusu, Lietišķās mākslas studijai «Saiva», Tautas deju kolektīviem «Ogre» un «Raksti», Ogres rajona skolotāju korim, sieviešu korim «Rasa», kā arī citiem koriem un vokālajiem ansambļiem, kas sekmīgi turpina darboties Ogres novada Kultūras centrā – tas apliecina neizmērojami lielu darbu, radot saglabājot, pilnveidojot un nododot no paaudzes paaudzē kultūrvēsturiskās vērtības un latviskās kultūras tradīcijas.

Šis nams ir šūpulis arī Tautas pūtēju orķestrim (TPO) «Horizonts», kuru man bija tas gods vadīt un pilnveidot 46 gadu garumā. TPO «Horizonts» bagātina kultūras dzīvi Ogrē, Ogres rajonā, Ogres novadā, ar lieliskiem panākumiem piedalījies nozīmīgos festivālos un skatēs Latvijā, Maskavā, Vācijā, Dānijā, kā arī turpina pārstāvēt Ogri Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

Diemžēl, kā jau minēju iepriekš, jau kādu laiku bijušais Ogres Tautas nams ir tikai ēka – tukša, bet, manuprāt, tā kultūras dvēsele tur vēl mīt un gaida atgriežamies laikus, kad nams atdzims un radīs prieku kultūras cienītājiem. Tā kā Valsts Operetes teātris tika likvidēts 1992.gadā, tad Latvijā šis žanrs šobrīd ir palicis bez mājvietas. Šis nams ir radīts kultūrai, un Ogres novada pašvaldības iecere izveidot tajā operetes un muzikālo teātri ir apsveicama un atbalstāma. Muzikālā teātra žanrs ir ļoti populārs un plaši iecienīts visā pasaulē, un arī Latvijā ir brīnišķīgi mākslinieki, kas to atkal iecēluši saulītē. Kopš 2015.gada Latvijā ir iespēja iegūt arī muzikālā teātra – mūziklu dziedātāja vidējo profesionālo izglītību. Kaut arī šobrīd augstākā līmeņa profesionālo izglītību šiem absolventiem jādodas iegūt ārzemēs, būtu lieliski, ja šiem māksliniekiem būtu iespēja atgriezties Latvijā un priecēt mūsu skatītājus ar kvalitatīviem priekšnesumiem un piesaistīt arī viesmāksliniekus. To ir gandrīz neiespējami realizēt bez sava teātra.

Tādēļ es aicinu Latvijas Republikas Kultūras ministriju atbalstīt šo pašvaldības ieceri, paredzot operetes un muzikālā teātra izveidei Ogrē nepieciešamo finansējumu valsts budžetā.

Latvija nav tikai Rīga, arī Ogre ar tās spēcīgajām kultūras saknēm ir lieliska vieta valsts nozīmes kultūras iestādēm.

Ogrē, 24.03.2021.

Šo ieceri atbalsta arī citi kultūras darbinieki (VPDK «Aija» vadītāja Aija Zepa, Ogres Goda pilsonis, diriģents Leons Amoliņš, TPO «Horizonts» vadītājs Tomass Kokamegi).

 

Redakcijas piebilde. Vēstule adresēta Latvijas Republikas kultūras ministram Naurim Puntulim un Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim, taču autors lūdzis to publicēt arī plašsaziņas līdzekļos.

 

Daudzveidīgā kultūras dzīve, kas šobrīd noris Ogres novada Kultūras centrā, ir bagātīgais mantojums no Ogres Tautas nama.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!